Holērika koncepcija filozofijā

Holēriķis pēc I.Pavlova, tas ir stiprais, bet nelīdzsvarotais tips, kam uzbudināšanas procesi dominē pār bremzēšanas procesiem. Parasti par holeriķi sauc emocionāli nenosvērtu cilvēku, ar ātru un stipru aizkustināmību, kam kā pozitīvas, tā arī negatīvas emocijas noris ar lielu intensitāti.

Izšķir trīs uzmanības veidi: netīšā uzmanība, tīša uzmanība un pēctīšā.

Netīša uzmanība – tā ir apziņas koncentrēšana uz objekta kaut kādu viņa īpatnību dēļ. Priekšmeti, kas izsauc izziņas procesā spilgtu emocionālu toni(piesātinātas krāsas, melodiju skaņas, patīkamas smaržas), izsauc netīšo uzmanības koncentrēšanos. Interese, kā tieša ieinteresētība ar kaut ko notiekošu un kā vēlētāju attieksme pret pasauli, parasti ir saistīta ar jūtām un ir vienam no ilgstošās netīšas uzmanības svarīgākajiem cēloņiem.

Tīša uzmanība – tā ir apzināti regulējamā koncentrēšanās uz objektu. Cilvēks koncentrējas ne uz to, kas viņam ir interesanti vai patīkami, bet uz to, ko ir jādara. Šīs uzmanības veids ir cieši saistīts ar gribu. Patvaļīgi koncentrējoties uz objektu, cilvēks pieliek gribas piepūli, kura atbalsta darbības uzmanību visa procesa laikā. Tīša uzmanība rodas, kad cilvēkam ir mērķis, kuras izpilde pieprasa koncentrētību.

Pēctīša uzmanība rodas uz tīšas uzmanības bāzes, pēc tās. Pēctīša uzmanība savieno sevī tīšas uzmanības (mērķis) dažas īpatnības un netīšas uzmanības dažus pantus (nevajag gribas pūļu viņa atbalstam).

Atkarībā no tā, kāds maņu orgāns pieņem piedalīšanos uztverē, izšķir uztveres, dzirdes, taustāma, oža, garša.

Uztveres tēla saturs ir atkarīgs no paša uztverošā subjekta – viņā vienmēr ietekmē uztveroša personības īpatnības, viņa attieksme pret uztveramu, prasību, interešu, tieksmju, vēlmju, jūtu. Pie jelkāda priekšmeta uztveres aktivizējas arī pagājušo uztveru pēdas. Būtisks faktors, kas iespaido uztveres uzturēšanu, ir subjekta uzstādīšana.

Priekšmetu vai parādību tēli, kas eksistē prom esot pašu šiem priekšmetiem vai parādībām, sauc par priekšmetiem. Priekšstati izpilda aizvietošanas funkciju, realitātes objektu simbolizēšanas, tādēļ tie korelē gan ar priekšmetiem un parādībām, kuri nav realitātē, gan ar eksistējošajiem pagātnē vai nākotnē.