Holokausts – Otrā pasaules kara traģēdija

Holokausts jeb ebreju izcelsmes cilvēku fiziska iznīcināšana aizsākās ar antisemītismu jeb neiecietību pret citas tautas vai rases pārstāvjiem. Cilvēki aizvien vairāk necieta ebrejus, jo uzskatīja ka ebreji veic slepenus un necilvēcīgus rituālus, un tā kā viņi ir sekmīgi tirgotāji, zinātnieki un izgudrotāji, tad viņu mērķis ir kundzība pār pasauli, kā arī vainoja viņus nodevībā pret Vāciju. Ebreji par to īpaši nesatraucās, līdz pie varas nāca nacistu valdība ar Ā. Hitleru priekšgalā.

Hitlers jau pirms nākšanas pie varas sarakstīja darbu „Mana cīņa”, kurā formulēja nacisma ideoloģijas pamatnostādnes, un viena no šīm pamatnostādnēm bija, ka jāsaglabā tikai viena – „āriešu” rase, pārējās pamazām jāiznīcina. Vispirms notika boikoti pret ebreju tirgotajām precēm, tika izstrādāti kritēriji kā atšķirt ebreju no tīra „ārieša”. Ebreji pamazām sāka emigrēt no Vācijas, taču neviens viņus īpaši negaidīja, pret viņiem tika uzsākti masveida grautiņi, tika demolēt Vācijas ebreju veikali, dedzinātas sinagogas un nogalināti paši ebreji. 1939. gadā Vācija okupēja lielu daļu Eiropas valstu, un protams ka tagad uz šo valstu ebrejiem attiecās tas pats plāns – iznīcināt. Šim nolūkam okupētajās valstīs tika izveidoti norobežoti un apsargāti ebreju kvartāli – geto. 1941. gadā Hitlers paziņo, ka ebreju...