Iedzīvotāju raksturojums Baltijas valstīs

Pagātnes demogrāfiskie procesi iespaido ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu šodienu un ir būtisks pamats etnogrāfiskiem jautājumiem. Migrācijas plūsmas Baltijas valstīs pat vairāk nekā citi demogrāfiskie procesi raksturo situāciju, kāda šajās valstīs tika veidota padomju impērijas laikā. Bez dabiskās kustības un tās radītā demogrāfiskā stāvokļa Baltijas valstīs pārmaiņas skāra arī mehānisko kustību, starpvalstu migrāciju. Migrācijas rezultātā valsts iedzīvotāju skaits samazinās. Gan dzimstība un mirstība , gan arī migrācija maina iedzīvotāju nacionālo sastāvu.

Dzimstība 90.gados Latvijā, arī citās Baltijas valstīs, samazinājās tikai ar dzimstības intensitātes krišanos - dzimušo bērnu skaita samazināšanos. Pēc 1990.gada visās trijās valstīs pamattautas īpatsvars konsekventi, kaut lēni, paaugstinās. Visās valstīs vienīgais etnoss, kas savu īpatsvaru palielina, ir pamatetnoss.

Kopumā var teikt, ka demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās Latvijā un pārējās Baltijas valstīs 80-to beigās un arī līdz šim nav vērojamas īpašas pozitīvas izmaiņas. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits ir tikai samazinājies.

Darbā “ Iedzīvotāju raksturojums Baltijas valstīs “ esmu atspoguļojis Latvijā, Lietuvā un Igaunijā notiekošos demogrāfiskos procesus. Runājot par iedzīvotāju raksturojumu Baltijas valstīs, būtu jāiepazīstas ar šo terminu “ demogrāfija “. Demogrāfija ir iedzīvotāju pētīšanas objekts. Pats termins “ demogrāfija “ radies no grieķu vārdiem demos ( tauta ) un grapho ( aprakstīšana; rakstīšana ). No tā izriet, ka demogrāfija ir zinātne par iedzīvotājiem. Mana darba nosaukums tikpat labi var būt- “ Demogrāfiskā situācija Baltijas valstīs “. Precīzāks zinātnes par iedzīvotājiem apzīmējums būtu “ demoloģija “ ( dēmos + logos - tauta + vārds, mācība ), tomēr jau kopš 19. gs. vidus šīs zinātnes nozares apzīmēšanai lieto terminu “ demogrāfija “. Demogrāfija kā zinātnes nozare formējas jau vairāk nekā trīs gadsimtus, turklāt tās saturs un uzdevumi laika gaitā mainījušies.

Demogrāfijas problemātikā centrālo vietu ieņem iedzīvotāju atražošanās jautājumi. Ar iedzīvotāju atražošanos šaurākā nozīmē saprot iedzīvotāju dabiskās kustības, t.i., dzimstības, mirstības u.c. procesus. Demogrāfijā izšķir vairāku veidu iedzīvotāju struktūras ( dzimuma un vecuma, sociāli ekonomisko, ģimeņu, etnisko u.c. ).

Kādas noteiktas teritorijas iedzīvotāju skaits un sastāvs mainās arī iedzīvotāju mehāniskās jeb teritoriālās kustības, t.i., migrācijas procesu ietekmē. Šis jautājums tiks skarts arī tālākajā darba gaitā. Iedzīvotāju dabiskās kustības, migrācijas un sociālās mobilitātes procesi un parādības kopumā veido demogrāfiskos procesus un parādības, kas ir demogrāfijas zinātnes pētīšanas objekts.

No visa tā var secināt, ka demogrāfija ir sabiedriskā zinātne, kas ar tai piemītošām metodēm pēta likumsakarības, kādas vērojamas iedzīvotāju skaitā un sastāvā, teritoriālajā izvietojumā, iedzīvotāju dabiskās un migrācijas procesos.

Visus šos procesus, kurus jau minēju, atspoguļošu savā kursa darbā. Protams, šie procesi...