Iekšējo auditu regulējošā normatīvā bāze

2001.gada 11.decembrī MK noteikumi Nr. 504 .Noteikumi par iekšējo auditu valsts aģentūrās;

1999.gada 5.oktobrī MK noteikumi Nr.342. Noteikumi par iekšējo auditu.

1999.gada 5.oktobrī MK noteikumi Nr.346. Iekšējā audita padomes likums.

Iekšējā audita sistēmas visās ministrijās, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Valsts kancelejā un Valsts kontrolē tika izveidotas 2000.gadā, iekšējā audita struktūrvienību darbs 2001.gadā noritēja atbilstoši noteiktajam iekšējā audita darba apjomam. Jau 2000.gadā daudzām valsts pārvaldes iestādēm tika noteiktas padotības iestādes, kurās izveidotas savas iekšējā audita struktūrvienības, kā arī iestādes, kurās iekšējā audita veikšanu nodrošina ministriju centrālā aparāta iekšējā audita dienesti. 2001.gadā tika nodrošināta gandrīz visu valsts pārvaldes iestāžu sistēmu auditēšana atbilstoši izstrādātajiem stratēģiskajiem plāniem.

Katras iestādes vadītājs ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas izveidi un nepieciešamo pasākumu nodrošināšanu iestādei izvirzīto mērķu sasniegšanā. Iekšējā audita sistēma katrā iestādē sniedz pārliecību par to, ka iestādes mērķi tiek īstenoti. Iekšējā audita uzdevums ir pārbaudīt iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti, taču iekšējā auditora pienākumos neietilpst iekšējās kontroles izveidošana un uzturēšana.

Auditu uzsāk ar galveno riska faktoru un nepieciešamās kontroles novērtējumu. Šāds novērtējums ietver pārrunas ar attiecīgo personālu par auditējamo sistēmu, esošās politikas un procedūru dokumentāro izvērtējumu, kā arī ar pārbaudāmo jomu saistītās pieejamās dokumentācijas izskatīšanu.

.Katram kontroles mērķim nosaka iespējamos riska faktorus, kā arī tās kontroles, kas šādu risku iestāšanās iespēju kavētu vai samazinātu. Auditoram jāņem vērā riska faktori un jānosaka tie procesi, kas varētu kavēt kontroles mērķa sasniegšanu

Auditors sniedz uz konkrētiem faktiem un profesionālu pieredzi pamatotu vērtējumu katrai tabulas 2.ailē identificētajai kontrolei, ko ieraksta tabulas 3.ailē. Šāds novērtējums palīdz noteikt sistēmas vājākās kontroles un auditā pārbaudāmās prioritātes. Novērtēšanas procesā ņem vērā visus iespējamos apstākļus, kas var ietekmēt kontroles efektivitāti.

Lai pārskatāmi noteiktu pašreizējo kontroles līmeni un atklātu visus sistēmas trūkumus, pēc auditējamās sistēmas novērtēšanas var sagatavot audita plūsmas diagrammu. Veikto iekšējās kontroles novērtējumu un sastādīto diagrammu iesniedz iekšējā audita struktūrvienības vadītājam pārbaudei.

Izstrādājot pārbaudes stratēģiju, auditors var izmantot dažādas pārbaudes metodes, piemēram:

 dokumentācijas, procedūru un normatīvo aktu izpēti un analīzi;

Pārbaudes metodi nosaka, ņemot vērā nepieciešamās kontroles novērtējumu. Izvēlētajai metodei ir jānosaka :

Lai nodrošinātu, ka veicamā audita lieta pilnīgi un precīzi atspoguļo auditu, auditors dokumentē un ievieto audita lietā visu iegūto informāciju. Visa informācija par notikušajām pārrunām gan telefona sarunas, gan arī sanāksmes un intervijas jādokumentē. Pārrunu protokols (5.pielikums) ir dokuments, kuru sagatavo pēc vienota parauga uzreiz pēc pārrunām. Protokola kopija nav obligāti jāiesniedz intervētajai personai, tomēr to būtu ieteicams darīt pēc pārrunām, kurās tiek apspriesti būtiski jautājumi, lai pārliecinātos par abpusēju izpratni.

Atbilstoši izvēlētajai pārbaudes metodei visu veikto pārbaužu rezultātus pievieno audita lietai, sniedzot par tiem atsauci kontroles novērtējumā. Secinājumos atspoguļo, vai kontroles pastāv un darbojas, bet to neefektivitātes gadījumā iemeslus un pasākumus situācijas uzlabošanai. Pārbaudē izmantojot pārrunu metodi, pārrunu protokolā skaidri norāda gūtos secinājumus.

Veicot līdzīgu kontroles sistēmu pārbaudi vairākās vietās, var izmantot tipveida testus vai iekšējās kontroles jautājumu anketas. To izmantošanu norāda pārbaudes aprakstā, bet visus aizpildītos testus un anketas saglabā audita lietā. Pēc testu un anketu datu apstrādes sastāda attiecīgus kopsavilkumus, kurus arī pievieno lietai.

Ja pārbaužu veikšanas laikā radusies nepieciešamība piemērot vēl citas pārbaužu metodes, iekšējās kontroles novērtējuma dokumentā iespējamas izmaiņas. Tādēļ šajā posmā ir jāveic atkārtots izvērtēšanas darbs, lai:

Pēc gada audita plāna izstrādāšanas iekšējā audita struktūrvienības vadītājs nosaka auditorus, kuri veiks konkrētos auditus. Pieņemot lēmumu par to, kam uzticēt konkrēto auditu, iekšējā audita struktūrvienības vadītājs ņem vērā šādus apsvērumus: