Iekšzemes kopprodukts kā ekonomikas attīstības indikators
Gan katram, kas ir studējis makroekonomiku, gan katrs cilvēks, kas kaut nedaudz seko masu informācijas līdzekļos atspoguļotajām problemātikai un valsts dzīvei, ir dzzirdējis terminu "iekšzemes kopprodukts". Bet vai visi zina, ko sevī ietver IKP? Galvenokārt iekšzemes kopprodukts ir informācijas avots par konkrētu valsti. Tas palīdz salīdzināt dažādas valstis savā starpā un sniedz plašu informāciju par valsts ekonomisko situāciju. Tādēl ir svarīgi, kā IKP veidojas un kā to var izmantot.
Iekšzemes kopprodukts ir kādas valsts saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība noteiktā laika periodā. Apprēķinot IKP, tajā ietver tikai ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesā pievienoto vērtību, tam pieskaitot produktu nodokļus un atskaitot ssubsīdijas. Tā rezultātā iegūst summu, ko sabiedrība var lietot savu vajadzību apmierināšanai un uzkrājumu veidošanai. Arī Latvija nav nekāds izņēmums gan IKP aprēķināšanā, gan gan izmantošanā. Tuvākajā nākotnē IKP būs vienīgais Latvijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanas avots, ja vien netiks vēl vairāk palielināts ārējais parāds un tādējādi samazināts IKP.
Pasaules praksē izmanto trīs IKP aprēķināšanas metodes. īssumā tās varētu raksturot kā:
ienākumu metode IKP veido ienākumu no darba, rentes, uzņēmējdarbības peļņas un krājumu izmaiņu summu;
izdevvumu metode summē personiskā patēriņa, investīciju, valdības izdevumus, tīrā eksporta un krājumu izmaiņas;
pievienotās vērtības metode aprēķina, summējot tautsaimniecības nozarēs ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesā pievienotās vērtības.
Katra no augstākminētajām metodēm dod iespēju daudzpusīgi analizēt valsts ekonomiku un tās attīstības tendences, bet pievienotās vērtības metode dod iespēju saskatīt saistības starp IKP dinamiku un tautsaimniecību nozaru struktūrizmaiņu, kas daudzos gadījumos ir ārkārtīgi nozīmīgi.
Ja IKP izsaka naudas veidā, tad tas atspoguļo valsts ekonomikas attīstības līmeni konkrētajā laika periodā. SAlīdzinot vairākus šādus periodus, ir iespējams izsekot valsts ekonomikas attīstībai un noskaidrot, vai valsts pilda savas ekonomiskās politikas uzdevumus. Kā zināms, valdībai ar IKP palīdzību ir jānodrošina iedzīvtāju labklājība un tās izaugsme laikā. Tātad, IKP dinamika parāda, cik efektīva ir valsts savu pienākumu pildīšanā. Ja dinamika ir negatīva, tas nozīmē, ka valsts nespēj pildīt svus pienākumus vai valsti piemeklējušas nozīmīgas dabas vai cita veida katastrofas.
