Iepakojuma otreizeja parstrade

Manā referātā ir 19 lpp. un viena diagramma, kura atspoguļo situāciju par uzņēmumiem iepakojuma apsaimniekošanā.1. KAS IR IEPAKOJUMS?

 stiklu – bezkrāsainu un krāsainu stiklu.1.2. Iepakojuma apsaimniekošana

Pēc atkritumu īpašībām tos var iedalīt sadzīves, bīstamajos un inertajos atkritumos. Šāds iedalījums ir nepieciešams, lai reglamentētu atkritumu savākšanas, apglabāšanas vai pārstrādes prasības.

Iedzīvotāju radīto atkritumu daudzumu un sastāvu uz vienu personu pamatā nosaka viņu ienākumi, dzīvesveids, ģimenes sastāvs un pat tautība un tradīcijas. Iedzīvotāju radītie atkritumi galvenokārt ir sadzīves tipa atkritumi. Sadzīves atkritumu masas sastāvs ir mainīgs lielums. Pieaugot valsts labklājībai, attīstoties vieglajai rūpniecībai, kā arī paaugstinoties iedzīvotāju prasībām pret augstvērtīgām precēm un to iepakojumu, būtiski mainās arī šo atkritumu struktūra.

Valstīs ar zemāku ekonomiskās attīstības līmeni iedzīvotāju atkritumu masā dominē pārtikas atkritumi (50 60%), bet, pieaugot labklājībai, kopējā atkritumu masā strauji palielinās papīra un plastmasas daudzums. Veicot mājsaimniecības atkritumu uzmērījumus atsevišķu projektu ietvaros Latvijā, tika konstatēts, ka radītais un centralizēti savāktais atkritumu aptuvenais daudzums ir cieši saistīts ar noteiktas iedzīvotāju grupas sadzīves apstākļiem un var tikt diferencēts atkarībā no tā, vai iedzīvotāji dzīvo daudzdzīvokļu mājā ar visām ērtībām, daudzdzīvokļu mājā bez ērtībām vai vienģimenes mājā.

Nosakot kopējo radīto sadzīves atkritumu daudzumu noteiktā teritorijā, ir būtiski bez iedzīvotāju radītajiem atkritumiem ņemt vērā arī to sadzīves atkritumu daļu, kas veidojas uzņēmumos.

Kā liecina atsevišķu projektu ietvaros veiktie novērojumi, var pieņemt, ka uzņēmumi rada apmēram 30% no kopējā sadzīves atkritumu daudzumu, bet iedzīvotāji atlikušos 70%.

Rūpnieciskie atkritumi ir atkritumi, kas rodas ražošanas procesos. Pēc 1990. gada datiem, ir novērtēts, ka ES valstis rada aptuveni 330 miljonus tonnu rūpniecisko atkritumu gadā.

Rūpnieciskie atkritumi ietver ļoti plašu materiālu klāstu, kas atšķiras ar ķīmisko sastāvu un fizikālo stāvokli. Atkarībā no rūpniecības nozares tie satur dažādās attiecībās organiskos un neorganiskos atkritumus. To neviendabīgums rada grūtības atkritumu pārstrādē un apglabāšanā. Liels daudzums rūpniecisko atkritumu ir arī bīstamie atkritumi, tai skaitā šķīdinātāji, krāsu atlikumi, kas satur smagos metālus, kā arī skābes, sārmi un naftas produkti.

Rūpniecisko atkritumu pārstrāde un apglabāšana vēl joprojām daudzās valstīs nav pilnībā atrisināts jautājums. Tā ES dalībvalstīs apmēram divas trešdaļas no kopējā rūpniecisko atkritumu daudzuma tiek apglabāti virs zemes, apmēram 8% tiek sadedzināti un apmēram 10% pārstrādāti kā otrreizējais izejmateriāls.3. IEPAKOJUMA NOZARE LIKUMOS

2) progresīvu iepakošanas tehnoloģiju ieviešanu un racionālas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas izveidi valstī;

3) nodrošināt brīvprātīgas vienošanās principu ieviešanu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā.

Iepakotājs ir atbildīgs par sava radītā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. To iepakotājs var veikt pats, dibināt šiem mērķiem iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmumu vai slēgt līgumu ar šādu uzņēmumu(uzņēmējsabiedrību).

Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Zaļā josta” 2002.gadā noslēdza līgumus par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu ar 11 Jelgavas reģiona uzņēmumiem, SIA “Latvijas Zaļais punkts” – ar 5 uzņēmumiem.3.1. Izmaiņas likumdošanā