RĪGAS PEDAGOĢIJAS UN IZGLĪTĪBAS VADĪBAS AUGSTSKOLA
PEDAGOĢIJAS FAKULTĀTE
Rīgas studiju centrs
Profesionālā bakalaura studiju programma
„Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs”
1.kursa studente
Prakses atskaite
Rīga 2006
Ievads3
1.Dažādu iestāžu tipu vērojumi4
2.Trīs bērnu sadzīves (pašapkalpošanās) iemaņu analīze6
3.Bērnu mīļākās rotaļas7
4.Bērnu mīļākās rotaļlietas8
5.Spēle vai rotaļa ar bērnu apakšgrupu9
6.Saruna ar audzinātāju par bērnu iecienītākām radošām (pašu izdomātām) rotaļām10
7.Bērnu iemīļotākie daiļdarbi11
8.Daiļdarba stāstījums bērnu apakšgrupai12
9.Bērnu jaunrades vārdi13
10.Savas pedagoģiskās darbības pašanalīze14
Pielikums
Mana prakse ilga no 13. – 24.novembrim. Pirmajā nedēļā (13.- 17.novembrim) es apmeklēju un iepazinu dažādas izglītības un audzināšanas iestādes:
DienaIzglītības iestāde
Pirmdiena„Patnis”
Otrdiena„Čība”
Trešdiena234. PII
Piektdiena„Madariņa”
Otrajā nedēļā (20. – 24.novembrim) es apmeklēju un iepazinu pirmsskolas izglītības iestādi „Madariņa”, kur īstenoju prakses izvirzītos mērķus un uzdevumus.
Pedagoģiskās prakses izvirzītie mērķi:
Iepazīties ar dažādiem pirmsskolas un skolas iestāžu tipiem.
Pozitīvas, ieinteresējošas attieksmes veidošana par PII – iepazīstot, analizējot un līdzdarbojoties bērncentrētā pedagoģiskā procesā.
Uzdevumi:
Attīstīt prasmi saskatīt un analizēt katras iestādes raksturīgākās iezīmes, paust novērtējošu attieksmi par vēroto.
Iepazīt un izzināt bērna vecuma, individuālās īpatnības, izmantojot pedagoģiskās izpētes metodes, (vērojumus, sarunas ar bērniem un pieaugušajiem), saskatīt teorijas un prakses saistības.
Gūt priekšstatu par bērnu dienas ritu, tā saturu, virzību un prasmi saskatīt būtisko skolotāja un bērna(-u) sadarbībā.
Objektīvi novērtēt savas pedagoģiskās spējas, izvirzot uzdevumus to pilnveidei.
Iestāde, tās raksturīgākās iezīmes
Vērotais, uzzinātais
Manas atziņas
•Privātā vidusskola „Patnis” (dibināta 1994.gadā) ir vispārizglītojoša vidusskola, bērnudārzs no 2g.v.
•Skolas prezidente: Zane Ozola
•Skolas direktore: Maija Kokare
•Bērnudārza direktore: Inguna Vārtiņa
•2005./2006. mācību gadā PATNĪ mācās 152 skolēni, pirmsskolu apmeklē 139 audzēkņi. •Skolai ir savs transports.
•Skolas darba laiks: plkst. 8.00 – 19.00, mācību stundas no plkst.9.00.
•Bērnudārza darba laiks: plkst. 7.45 – 20.00.
•Estētikas skola pirmdienās, ceturtdienās plkst. 16.00-17.30
•Trešajā mācību gadā katram skolēnam tiek izstrādāts individuāls mācību plāns atbilstoši mācību rezultātiem un tālāk izglītības prasībām.
•Patnis sadarbojas ar Latvijas Privātskolu asociāciju un ir iesaistījies Globālā līguma kustībā.
•Bērnudārzā ir deviņas grupas, kurš bērni ir sadalīti pēc to dzimšanas gadiem.•Man „Patnī” nepatika, jo tur uzskatīja, ka bērniem, kuriem ir nepieciešama speciāla aprūpe, pie viņiem nav vietas.
• Šīs mācību iestādes telpas likās par šauru bērnudārzam un skolai.
•Mācību iestādes vide bija ļoti saspringta un bērni līdz ar to bija iedomīgi.
•Maza disciplīna.
•Pozitīvais – bērnudārza audzinātājas šķita ļoti mīļas un izpalīdzīgas.
•Skolā man patika tas, ka katram skolēnam bija savs skapītis.
•Bērnu izklaides centrs, pirmsskolas attīstības centrs „Čība” dibināts 2000.gadā.
•Strādā seši skolotāji.
•Centru apmeklē 70 bērni.
•Pats pirmais šāda tipa bērnu izklaides un attīstības centrs ar rotaļu laukumu.•Dažāda veida attīstošās nodarbības, kuras saistītas ar izzinošām tēmām. Notiek divas reizes nedēļā pa 50min. Bērni ir sadalīti vecumu posmos(1.5-2; 2-3; 3-4; 4-5; 5-7 gadi).
•Izklaidējošs rotaļu laukums. Tiek rīkotas dzimšanas dienu un vārda dienu ballītes, kristības un citi svētki.
•Divas reizes nedēļā 80min notiek bērnu sagatavošana skolai.
•Interešu izglītība notiek divas reizes nedēļā: mākslas, mūzikas „Putniņi”, kustību, leļļu teātra studijas, ansamblis „Čībulēni” 4-5gadi, angļu valoda.
•Speciālās nodarbības: logopēdija, psihologa konsultācijas, pasaku terapija, smilšu spēles, vienu reizi nedēļā palīdz sākumskolas skolēniem sagatavot mājas darbus.•Man šeit ļoti patika. Skolotāji ļoti labi attiecās gan pret bērniem, gan pret vecākiem.
•Nodarbībās tiek iesaistīta gan mūzika, gan deja, kas palīdz attīstīt bērna iemaņas.
•Skaists un plašs rotaļu laukums.(skat. Pielikumā)
•234. pirmsskolas izglītības iestāde – valsts bērnudārzs.
•PII direktore: Ārija Antsberga.
•Krievu bērnudārzs ar trīs izstrādātām pirmsskolas izglītības programmām:
1. Mazākumtautību PI programma.
2. PI programma latviešu bērniem.
3.Izglītojamie ar dzirdes traucējumiem.
•PII apmeklē 215 bērni, kuri ir sadalīti 11grupās: 2mazbērnu (1,6-3gadi), 2vidējās grupas, vecākās grupas, jauktās grupas un latviešu bērnu grupa.•Misija: Palīdzēt vecākiem mācīt un audzināt bērnus. Pamatizglītības ieguve, sagatavošana skolai.
•Filozofija: jāpalīdz, jāredz, jāsaskata jebkuram bērnam.
•Mazākumtautību PI programma no 3 gadiem piedāvā bilingvālo izglītību. Tiek saglabāta nacionālā identitāte.
•Darbs ar nedzirdīgiem bērniem.
•Kopš 1989.gada tiek organizēta nedzirdīgo apmācība pēc Maskavas profesores Leongardes metodes. Viņi tiek integrēti dzirdīgo bērnu grupās.
•Divu valodu mācība.
•Daudz svinamo dienu. Svin gan latviešu svētkus, gan krievu svētkus.•Man patika šī PII ar to, ka šeit uzņem un priekš viņiem ir izveidota speciāla grupa, kur šos bērnu apmāca.
•Aizkustināja šīs rindas, ko citēja Antsbergas kundze: „Bērni – tie ir zelta graudi, ko mēs nākamībai sējam. It nevienu no šiem graudiem, nedrīkst izkaisīt pa vējam.” /Jāzeps Osmanis/
•Telpas plašas un vietas pietiekami.
•Gaiteņos izlikti izstādē bērnu darbi.
•Ļoti mīļš un jauks bērnudārzs.
•PII „Madariņa” dibināta 1870.gadā.
•Vairākus gadus šī PII tika pārcelta no vienas vietas uz otru.
•1988.gadā veido jaukto vecumu grupas.
•1994.gada ieguva nosaukumu „Madariņa”.
•PII ir septiņas jauktā tipa grupas.
•Pašlaik PII apmeklē 140 bērni.
•Strādā 10 audzinātājas.
•PII „Madariņa” ir pašvaldības bērnudārzs. •Rīko vecāku dienas.
•Svin dažādus svētkus; māmiņdiena, ziemassvētki, meteņi un citus svētkus.
•Izdod savu avīzīti.
•Interešu izglītība: ritmika, angļu valoda, radošais pulciņš.
•Darbojas arī logopēds.•Skaits un izremontēts bērnudārzs ar plašām telpām.
•Noteikta darba kārtība.
•Pozitīvas domas par jaukta tipa vecuma grupām. Bērni vairāk un ātrāk apgūst nepieciešamās zināšanas.
•Skolā ierīkots rotaļu laukums un ārpusē ļoti jauks un sakopts spēļu laukums.
Bērna dzimums1. meitene2. zēns3. meitene
Bērna vecums2,533
Vecuma grupaDažāda vecuma grupa
Bērna vieta ģimenēvienīgaisvecākaisvidējais
Cik ilgi apmeklē PII2 mēnešus2 mēnešus1 gadu
Sadzīves iemaņu saturs Nav novērotsSākuma stadijāAttīstāsRegulāri novērotsPiezīmes
Apmeklē tualeti1.2., 3.Vienmēr pasaka, ka iet uz tualeti
Spēj uzvilkt kurpes1.2., 3.Reizēm uzvelk ačgārni
Spēj apģērbties1.2., 3.Vēlas izdarīt visu pašu spēkiem bez citu palīdzības
Secinājumi par iemaņu apguves līmeni:
Bērni, atrodoties vidē, kur ir vecāki bērni, mēģina viņiem līdzināties un no viņiem neatpalikt. Vēro kā vairākas lietas dara vecākie bērni un tās atdarina.
Iemaņu apguves līmenis ir normāls. Bērni katru dienu apgūst ko jaunu.
Bērna dzimums, vecumsMīļākās rotaļasKādēļ?
Zēns, 3 gadi„Kazdārzā”Var kārtīgi izskrieties.
Meitene, 5 gadi„Tējas dzeršana”Patīk iejusties lomās.
Meitene, 4 gadi„Pārģērbšanās”Patīk skaisti tērpi.
Zēns, 5 gadi„Policisti un bandīti”Var būt bandīts un slēpties.
Zēns, 4 gadi„Autosacīkstes”Patīk braukt ar mašīnām.
Secinājumi:
Meitenēm, kā jau meitenēm, patīk dažādas ar sadzīvi saistītas lietas. Spēlēt „mājas” un daudz dažādas citas lietas. Turklāt zēniem patīk vairāk tehniskas lietas mašīnas, liela skriešana, kautiņi un citas rotaļas.
Biju ļoti pārsteigta par to, ka bērni neiet rotaļās savā grupiņā. Šķiet, ka tur nebija ieviests šāda izklaide, bet no rotaļām jau arī var mācīties. Tādēļ bija grūti no bērniem izdibināt par viņu mīļākajām rotaļām. Daudzi bērni nemaz nebija gājuši rotaļās un nezināja, kas tās tādas ir. Pārsvarā vecākie bērni spēja atbildēt uz šo jautājumu.
Bērna dzimums, vecumsMīļākā rotaļlietaIzvēles pamatojums
Zēns, 3 gadikaķītisMīļa, pūkaina, var samīļot
Meitene, 5 gadiLielais zaķisDāvana no mammas
Meitene, 4 gadiMazs zirgsPatīk zirgi
Zēns, 5 gadiPuzleVar salikt
Meitene, 5 gadiLielais baltais lācisPūkains, liels, mīļš
Secinājumi:
Bērniem patīk lielas mantas. Pārsvarā tās ir mīkstas un pūkainas. Ar šīm mantām viņi jūtas droši un pasargāti. Pirmskolas izglītības iestādē viņi var saņemt no tām lielu mīļumu un sajūtu, ka neesi viens un tev ir atmiņas no mājām, kas bērniem ir ļoti svarīgi.
PII „Madariņa” bērniem ir veltīta viena diena, rotaļu diena, kur viņi var nest no mājas savas mantas un ar tām spēlēties. Tur bija visdažādākās. Sākot ar lellēm, mašīnām un beidzot pat ar bērnu grāmatām un prāta spēlēm. Biju patīkami pārsteigta, ka bērni vēlējās vairāk spēlēties ar prāta spēlēm. Tā viņus vairāk ieinteresēja.
Es izvēlējos rotaļdeju „Bugi – bugi”. Šī rotaļa ir jautra. Tajā var gan dejot, gan dziedāt. Bērni var apgūt gan puses (labo no kreisās), gan arī izkustināt visu ķermeni. Šo rotaļu izpildīju kopā ar jaukta vecuma grupu, kurā ir sākot no 2.5 gadiem līdz pat 5 gadiem veci bērni. Rotaļā piedalījās divpadsmit bērni.
Piedalījās visi bērni. Bija aktīvi, smējās un dziedāja līdzi. 2.5 gadus vecā Ance rotaļas beigās nevēlējās sadot roku ar blakus stāvošo bērnu. Pārējie bērni bija apmierināti ar savu atrašanās vietu un arī ar pašu rotaļu.
Mans uzdevums bija iemācīt bērniem rotaļu un raisīt bērnos interesi. Tai pat laikā es novēroju bērnu reakciju un to kā viņi māk atpazīt labo pusi no kreisās. Es sākumā rādīju kustības un dziedāju līdzi, bet beigās es tikai dziedāju un bērni paši mēģināja rādīt kustības. Bērni atkārtoja gan kustības, gan arī dziedāja man līdzi. Viņi bija ļoti priecīgi un apmierināti par šo spēli. Tajā brīdi, kad mazā Ance nevēlējās dot roku blakus esošajam bērnam, es ieņēmu šo vietu starp Anci un bērnu. Meitene uzreiz beidza niķoties un bija tīri apmierināta ar rotaļu.
Secinājumi:
Katrs bērns ir individuāls. Ar savām kaprīzēm un viltībām. Grūti ir savākt vienkopus visus bērnu, jo viņu nostāja ir dažāda. Tā kā man blakus rotaļas laikā neatradās viņu patstāvīgā skolotāja, bija interesanti vērot viņu uzvedību. Ir jāmāk piesaistīt viņu uzmanība. Rotaļā man tas nesagādāja problēmas. Tā bija piemērota visiem vecuma posmiem un spēja pat aizraut arī pieaugušo.
Sarunā ar audzinātāju noskaidroja, ka bērni jauktajā vecuma grupā(2,5 – 5 gadi) spēlē šādas spēles brīvajos brīžos. Mamma un tētis, daudz sadzīves rotaļas, draudzeņu apmeklējums. Šīs iepriekšminētās spēles spēle meitenes. Mani pārsteidza tas, ka zēni spēle pārģērbšanos, tējas dzeršanu un ēst gatavošanu. Protams, arī autosacīkstes, kas tad būt zēni, ja viņi nespēlētos ar mašīnām.
Rotaļu dienā, kā arī iepriekšējās dienās novēroju, ka zēni spēlē kopā ar meitenēm mammu un tēti, kā arī citas ainiņas no sadzīves. Mani tas nedaudz pārsteidza, jo zēni parasti meiteņu spēles noniecina, bet šajā bērnu apakšgrupā zēni rotaļājās kopā ar meitenēm.
Bērna dzimums, vecumsDaiļdarba nosaukumsIzvēles motivācija
Meitene, 5 gadi„Vinnijs Pūks” Mamma lasa priekšā.
Meitene, 4 gadi„Karalis Lauva”Dara visādus brīnumus.
Zēns, 5 gadi„Aladins”Skaisti zīmējumi un labs teksts.
Zēns, 4 gadi„Trīs sivēntiņi”Skaisti zīmējumi.
Meitene, 5 gadi„Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”Interesanti notikumi.
Secinājumi:
Bērniem patīk tās grāmatas, kuras mamma lasa vakaros priekšā visbiežāk. Viņus interesē vairāk zīmējumi. Reti kuram patīk tieši konkrētās grāmatas saturs. Bērniem patīk grāmatas, kurās ir interesanti notikumi un kur notiek brīnumlietas.
Es izvēlējos pasaku „Piparkūku groziņš” , jo audzinātāja sāka runāt par Ziemassvētkiem, tādēļ man šķita, ka tā būs ļoti piemērota. Nopirku arī piparkūkas un ieliku groziņā, lai būtu svētku sajūta un bērni justos kā pasakā.
Sākumā bērni gan izvairījās no klausīšanās. Centās atrast kādu citu nodarbi vai aizbildinājumu, kādēļ viņi nevar klausīties. Šādu situāciju es biju arī novērojusi, kad audzinātāja bērniem lasīja priekšā pasaku. Pēc brītiņa bērni nomierinājās un sāka cītīgi klausīties. Bija klusi un netrokšņoja.
Centos bērniem raisīt iztēli un sajūtu, ka paši tēlo – ir iesaistīti šajā pasakā. Lai gan sākums likās neizdevies, jo bērni nevēlējās klausīties, tomēr beigas bija labas. Daži bērni, mierīgākie un paklausīgākie, pat aizmiga un mans mērķis, ar pasakas lasīšanu nolikt bērnus gulēt pusdienas laiku, bija izdevies.
Manā bērnu apakšgrupā bija ļoti grūti atrast kādu jaunrades vārdu, jo visi runāja pareizi un saprotami. Daži vārdi gan bija tādi interesanti, bet kā kāds bērns pateica ko nepareizi, tā lielie bērni viņus uzreiz izlaboja. Tādēļ man šķiet arī mazie bērni runā pareizi.
Aucintāj! – Audzinātāj!
Buļkāns – burkāns
Sieruki – biezpiena sieriņi „Kārums”
Oranžā zupa – biešu zupa
Natāja – audzinātāja
Pedagoģiskās darbības kritērijiApguves līmenisTālākie uzdevumi
Prasme saskatīt bērna vēlmesLabs apguves līmenis. Spēju saskatīt bērnu vēlmes un to kas viņiem būtu nepieciešams.Es domāju, ka man būtu nepieciešams ilgāks prakses laiks, lai iepazītu pilnīgāk bērnu vēlmes un kā tās īstenot.
Prast saskatīt konflikta veidošanos un risināt tosVidējs apguves līmenis. Spēju saskatīt konflikta veidošanos. Praksē man bija šādas situācijas. Grūtāk gāja ar to novēršanu.Izzināt konflikta cēloņus un apgūt to atrisināšanu, tā lai bērns saprastu manu domu.
Prasme uzklausītLabs apguves līmenis. Man patīk uzklausīt bērnus. Man patīk viņu valoda un stāsti.Izprast šos stāstus caur pedagoģiju. Mēģināt saprast bērnu psiholoģiju šajos stāstos.
Prasme nomierinātVidējs apguves līmenis. Man ir nedaudz bail no tā vai bērns spēs nomierināties no tā, ko es viņam saku. Man radās šāda situācija praksē un nedaudz arī izdevās.Iemācīties kontrolēt situāciju. Izzināt bērna psiholoģiju un iemācīties nebaidīties no bērna reakcijas uz maniem vārdiem.
Pievērst un sadalīt uzmanībuLabs apguves līmenis. Praksē man izdevās sev pievērst uzmanību. Bērni nāca pie manis prasīt padomu. Reizēm visi vēlējās, lai es viņiem palīdzu un tad man nācās sadalīt laiku katram bērnam. Apgūt labāk sadalīt uzmanību uz visiem bērniem un nepalaist garām kāda bērna saucienu pēc palīdzības.
Ieinteresēt un noturēt uzmanībuVidējs apguves līmenis. Es uztraucos, kad man ir jāvada spēle vai jālasa pasaka. Mani uztrauc bērnu reakcija. Vai viņi mani klausīs? Spēju ieinteresēt ar rotaļu.Nebaidīties no pārmaiņām un no tā, ka bērniem varētu neinteresēt mans stāstījums. Mēģināt izprast kā labāk ieinteresēt un noturēt bērnu uzmanību.
Izvēlēties piemērotu daiļdarbu, rotaļuVidējs apguves līmenis. Konsultējos ar audzinātāju par pasaku. Ieteicu viņai savu variantu. Vairāk nosvēros uz to, ko audzinātāja stāsta bērniem – kāda ir šīs nedēļas tēma. Spēli es izvēlējos pēc situācijas.Apgūt bērniem interesējošas vielas, lai vieglāk būtu izvēlēties piemērotu daiļdarbu. Vadīties pēc situācijas, kurā reizēm noteicošie ir bērni. Pamanīt viņu intereses.
