Ierēdņa ētikas pamatsaistības

Jebkurai profesionālai ētikai ir savs kodekss (programma), kas ietver būtiskas saistības, kuras jāievēro, lai iespējami labāk noritētu profesionālā darbība un lai tā būtu jēgpilna un produktīva. Arī ierēdņa ētika piedāvā pamatsaistības, kuru apzināšanās un ievērošana kalpo par vienu no profesionālās attīstības kritērijiem. Tās ievērošana kalpo par vienu no profesionālās attīstības kritērijiem. Tās veido elementāru normu kopumu un ir ievērojamas gan lēmumu izstrādē un pieņemšanā, gan rīcības izvēlē, gan interešu konfliktsituācijās, gan attiecībās ar cilvēkiem.

Profesionālais godīgums ir viena no parastām un būtiskām normām, kas nosaka uzticamību un izpaužas visā ikdienas darbībā. Tas ir viens no jebkuras profesionālās ētikas saistībām. To uzsver žurnālista, jurista, biznesa u.c. ētikā.

Godīgums izsaka brīvu pašsaistību uzņemšanos, lai ieņemamais postenis nepārvērstos tikai formālā iztikas peļņas ieguves līdzeklī un savtīgu interešu īstenojumā, bet lai tas palīdzētu veicināt sabiedrības labklājību – demokrātiju, pārticību, kultūru.

Ierēdņa stāvokli pieļauj daudzus šīs normas pārkāpuma kārdinājumus, kuru vidū minama, pirmkārt, vara un, otrkārt, materiālu labumu pieejamība. Abas kopā tās vedina pārkāpt taisnīgumu un patiesumu, tā veidojot korupcijas iespējamību.

Amerikāņu ētikā pazīstams Linkolna Stīvena ironiskais Ēdenes dārza līdzības skaidrojums, ko viņš devis, runādams par korupcijas cēloņiem. Vaina neesot meklējama ne čūskā, kuras dabā ir būt par kārdinātāju, ne Ievā un Ādamā – cilvēki pēc dabas ir vāji radījumi. Vaina esot ābolā.

Cilvēks būtiski mainās “ābola” situācijā. Tāpat kā nav viegli paredzēt cilvēka izturēšanos ārkārtējā, dzīvībai bīstamā situācijā vai citā – varas situācijā ( ne velti atsevišķas reliģiskas sektas nepieļauj ieroča rokā ņemšanu, jo ierocis dod varas apziņu, kas var neparedzēti novest līdz dzīvības apdraudējumam), tāpat ne vienmēr iespējams paredzēt, kā cilvēku ietekmēs labumu pieejamība. Pārāk liels ir vilinājums tos iegūt sev, īpaši tad, ja dzīves līmenis nav augsts, bet garīgo interešu līmenis ir zems. Garīgās intereses, pie tām pieder arī ētiskums, atvirza “ābola” kārdinājumu interešu prefērijā.

Labumu pieejamība provocē vēlmi iegūt tās sev, paliekot nesodītam, un tikai godīgums reizēm attur no padošanās kārdinājumam. Godīgums nozīmē, ka cilvēkam var uzticēties – parasti šīs divas lietas ir vienotas. Godīgums ir iekšējā stabilitāte, principi, kas nepieļauj plebejisku iekāri un alkatību, bet saglabā cieņu un pašcieņu. Skaidrs, ka ne visiem šīs morālās vērtības šķiet augstākas par iespēju, piemēram, tikt pie laba, mēbelēta dzīvokļa vai cita labuma.

Godīgums nozīmē patiesumu attieksmē pret darba pienākumiem, precizitāti, taisnīgumu un patiesumu attiecības ar kolēģiem un apmeklētājiem.

Tas izpaužas tieksmē pēc patiesības. “Kas ir patiesība?” – šis Pontija Pilāta jautājums arī tagad ir aktuāls. Viena no atbildēm saistās ar dialoga un vienošanās spēju: patiesība ir vienošanās, kurā abas puses spēj saprasties, ieklausījušās otra pārliecinājumā, nevis ar varu uzspiezdamas savu viedokli. Patiesības izslēdz varmācīgu pakļaušanu, tā nav monologs, bet drīzāk domu apmaiņā iegūta godīga vienošanās par lietu patieso stāvokli, vienošanās, kurā viena uzskats savijas ar otru un to papildina .