Ieteikumi vecākiem adaptācijas periodā pirmsskolā

Pirms vecāki sūta savu mazuli dārziņā, mājās vajadzētu pārrunāt visus šā pasākuma ‘’par’’ un ‘’pret’’. Tā vecāki paši varēs labāk izprast kā būs un kādas grūtības varētu rasties, un tām laikus sagatavoties. Vecākiem vajadzētu saprast, vai viņi ir gatavi uzticēties audzinātājām un spēs mierīgi strādāt, nevis nepārtraukti uztraukties par mazo.

Vecākiem vispirms pašiem der iepazīties ar bērnudārzu, vadītāju, grupiņas audzinātājām, auklīti, kārtību un režīmu grupiņā. Jo drošāki būs vecāki, jo drošāk jutīsies viņu mazulis.

Jāņem vērā, ka katrs sīkums var ietekmēt bērna attieksmi pret dārziņu – kāda nepatīkama replika, vai atsauce, bērnam var negribēties iet uz dārziņu vai kontaktēties ar tur esošiem cilvēkiem, tāpēc ,lai tādu problēmu nebūtu visu vajadzētu pārrunāt ar audzinātāju.

Pirmajos trijos dzīves gados mazulis apgūst saskarsmes prasmes, veido izpratni par sociālajām lomām, pašvērtējumu. Šos dzīves pamatus ieliek ģimene. Šādā vecumā mazulim vel vajadzīga ģimenes, māmiņas atbalsts, nevis vienaudžu atbalsts, tāpēc, ja mazais no māmiņas šķiras, mazajam tas var likties uz mūžu, jo bērns vel neizprot laika ritējumu.

Divu gadu vecumā bērns bez mammas var izturēt krietni vien īsāku laiku nekā vecāki bērni, tāpēc mazā bērnudārznieka ‘’darba dienai’’ vajadzētu būt īsākai nekā lielākiem bērniem, vēlākais līdz četriem pēcpusdienā. Mazais pēc mammas īpaši var sailgoties gulētiešanas laikā, jo bērniņam svarīga ir ierastā vide.

Divus gadus vecus mazuli par dārziņu var ieinteresēt, sakot, ka bērnudārzā būs mīļa audzinātāja un auklīte.

Silītes grupiņu audzēkņi bieži slimo. Tas saistīts gan ar to, ka mazuļiem vel nav pietiekami nobriedusi imūnsistēma, tāpēc viegli pieķeras vīrusi, gan ar adaptācijas grūtībām – bērnudārzs rada pārlieku lielu stresu, kas ietekmē bērniņa imunitāti. Vecākiem nevajadzētu slimošanu uztvert kā neizbēgamu, tomēr vajadzētu būt tai gataviem.

Divu gadu vecumā daudzi mazuļi vel lieto autiņbiksītes, nomierināties viņiem palīdz māneklīts un padzerties vieglāk no pudelītes. Lai mazulim neradītu lieku stresu, adaptācijas laikā vecākiem nevajadzētu bērnu radināt atteikties no knupīša, pudelītes vai autiņbiksītēm. Bērnudārzā bērni parasti visai apgūst podiņa lietošanas prasmi, iemācās dzert no pudelītes un aizmirst par māneklīti.

Trīsgadnieks jūtas liels. Viņš ir apjautis savu varēšanu, vēlas spēt un prast vēl vairāk. Trīs gadus vecs bērns jau spēj izjust lietu kārtību – mamma aiziet, bet viņš zina, ka noteikti atnāks pakaļ. Trīsgadnieks ir iepazinis vidi, kurā dzīvo, un cilvēkus, kas viņam ir apkārt, un viņš vēlas paplašināt redzesloku, iepazīstot jaunas vietas un cilvēkus. Trīs gadus vecs bērns prot izteikt savas vajadzības.