RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE
Darbs
Izstrādāja : ***************
Pieņēma : ******************
Saturs
Ievads3
1.Geodēzija un būvniecībā6
1.1. Ģeodēziskā darbība būvniecībā7
1.2. Ģeodēzisko darbu tehniskais uzdevums7
1.3. Ģeodēzisko darbu organizēšana8
1.4. Mērīšanas līdzekļi un mērīšanas metodes9
1.5. Mērījumu precizitāte9
2. Ģeodēziskie punkti un objekta punkti11
2.1. Mērījumu rezultāti un to izvērtēšana11
2.2. Pārskata dokumentācija12
Secinājumi13
Ģeotehniskā izpēte ir būvprojektēšanas sastāvdaļa, kas būves projektēšanas,
būvniecības un ekspluatācijas laikā ar ģeoloģijas nozaru (piemēram, inženierģeoloģijas, ģeofizikas, hidroģeoloģijas), grunšu mehānikas un būvmehānikas metodēm, galvenokārt ievērojot būves un vides mijiedarbību, nosaka nepieciešamos būvlaukuma grunts un hidroģeoloģisko apstākļu raksturlielumus, prognozē to pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz būvi.
Ģeotehniskās izpētes uzdevums – apkopot attiecīgos raksturlielumus, lai garantētu būves drošumu, ievērojot optimālu būvresursu un ekoresursu
patēriņu.
Lai nodrošinātu ekonomiski un tehniski pamatota teritoriālplānojuma sagatavošanu, būvprojekta izstrādi un būvdarbu veikšanu, kā arī vides aizsardzību būvniecības un ekspluatācijas laikā, veicama pētāmās teritorijas dabisko apstākļu kompleksa kvalitatīva izpēte.
No jauna būvējamu, rekonstruējamu un atjaunojamu būvju projektēšanai, kā arī pašvaldības teritoriālplānošanas vajadzībām inženierizpēti veic dažādām projektēšanas stadijām.
Ģeodēzija - zinātnes un ražošanas nozare, kurā pēta Zemes veidu, lielumu, gravitācijas lauku, kā arī nosaka dabas elementu un tautsaimniecības objektu savstarpējo stāvikli uz Zemes virsmas kādā ar Zemi saistītā koordinātu sistēmā
"Ģeodēziskie darbi būvniecībā"
•izmērs – lielums, kas izteikts garuma mērvienībās;
•1nominālais jeb teorētiskais izmērs – absolūtā vērtība ierobežotā
•intervālā starp izmēra augšējo un apakšējo robežu; nominālo jeb teorētisko
•izmēru lieto, uzdodot projektējamās būves un būvelementu izmērus;
•faktiskais izmērs – mērot iegūtais izmērs;
•robežizmērs – pieļaujamais maksimālais vai minimālais izmērs;
•vidējais izmērs – maksimālā un minimālā izmēra vidējais
•aritmētiskais. Simetriskām pielaidēm vidējais izmērs sakrīt ar nominālo jeb
•teorētisko izmēru;
•faktiskā novirze – faktiskā izmēra un nominālā jeb teorētiskā izmēra
•starpība;
•augšējā novirze – maksimālā izmēra un nominālā jeb teorētiskā
•izmēra starpība;
•apakšējā novirze – minimālā izmēra un nominālā jeb teorētiskā
•izmēra starpība;
•robežnovirze – augšējās un apakšējās novirzes ekstremālās vērtības,
•starp kurām atrodas faktiskā novirze;
•standartnovirze − skalārs lielums, kas raksturo mērījumu izkliedi
•kādā pieļaujamā apgabalā;
•pielaide jeb tolerance – maksimālā mērījuma un minimālā
•mērījuma starpība vai augšējās novirzes un apakšējās novirzes starpība. Pielaidi
•izsaka kā absolūtu lielumu;
•atbalsta sistēma − nostiprināta ģeodēzisko punktu kopa, kuras
•punktiem noteikts plaknes jeb divdimensiju (2D) vai telpas jeb trīsdimensiju
•(3D) stāvoklis izvēlētajā koordinātu sistēmā;
•iekšējā koordinātu sistēma − lokālā tīkla ģeodēziskie punkti un
•koordinātas, ko piemēro mērāmajam objektam un, ja nepieciešams, saista ar
•ārējo koordinātu sistēmu;
•ģeodēziskie punkti – mērīšanas vajadzībām apvidū nostiprinātas
•zīmes, kurām noteiktas koordinātas darbu veikšanai piemērotā koordinātu
•sistēmā;
•objekta punkti – topogrāfiskie punkti, ēkas konstrukciju punkti,
•būvasu un sarkano līniju nostiprinājuma punkti, robežpunkti un citi mērīšanai
•apzīmēti un neapzīmēti raksturīgi punkti.
1.Geodēzija un būvniecībā
Būvnormatīvs nosaka prasības ģeodēziskajiem darbiem būvniecībā
(turpmāk – ģeodēziskie darbi) un to veikšanas kārtību, lai nodrošinātu būvju
atbilstību akceptētā projekta ģeometriskajiem lielumiem: plāna izmēriem,
augstumu un telpiskajām koordinātām, ciktāl to nenosaka Būvniecības likums,
Latvijas būvnormatīvi un citi normatīvie akti.
Specializētajām būvēm, kuru būvniecības kārtību nosaka attiecīgie
būvnormatīvi, papildus šim būvnormatīvam ievēro attiecīgās īpašās prasības.
Par šajā būvnormatīvā noteikto prasību ievērošanu attiecīgajā
būvobjektā atbilstoši savai kompetencei ir atbildīgs būvdarbu vadītājs un
būvuzraugs. Par ģeodēzisko darbu precizitāti un pareizību ir atbildīgs attiecīgā
darba veicējs.
Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Latvijas standarts" pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
ieteikuma iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas
nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šī būvnormatīva izpildei.
Ģeodēziskās darbības būvniecībā ietver:
•ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti;
•būvprojektēšanas sagatavošanu;
•būvju nospraušanu;
•būvdarbu kvalitātes kontroli;
•būvju izpilduzmērījumus;
•būvju uzraudzību.
Ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti veic atbilstoši Latvijas
būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā". Būvprojektēšanas vajadzībām izgatavo situācijas un topogrāfiskos plānus, kā arī veic citus būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamos sagatavošanas
darbus.
Būvju nospraušana ietver ģeodēziskos darbus būvprojekta ģeometrisko lielumu pārnešanai dabā un kontrolmērījumus. Ģeodēzisko darbu izpildes risinājumus nosaka būvdarbu veikšanas plānā un grafikā.
Lai kontrolētu būvdarbu kvalitāti, ar ģeodēziskajiem mērījumiem nosaka būves un būvelementu faktisko izmēru atbilstību akceptētajam būvprojektam un Latvijas būvnormatīvos noteiktajiem kvalitātes rādītājiem. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu izstrādā katrs uzņēmums atbilstoši veicamo darbu specifikai un apjomam.
Ģeodēzisko darbu saturu un apjomu, kā arī tehniskās prasības nosaka
ģeodēzisko darbu tehniskajā uzdevumā (pielikums) attiecīgo darbu pasūtītājs, ja
tas nav noteikts būvdarbu veikšanas projektā.
Ģeodēzisko darbu tehniskajā uzdevumā iekļauj:
•būvobjekta aprakstu ar norādēm par ģeodēzisko darbu apjomu,
•ģeodēzisko mērījumu veidiem, būvpielaižu lielumiem un mērīšanas precizitātes
•klasi, un par iespējamiem traucējošiem apstākļiem, kas var ietekmēt mērījumu
•rezultātus un darbu izmaksas, kā arī norāda uzdevuma devēja rīcībā esošo
•ģeodēzisko nodrošinājumu;
•ģeodēzisko darbu izpildes kalendāra grafiku, kas koordinē visu
•dalībnieku darbu, kā arī atsevišķu darba posmu starppieņemšanas termiņus;
•prasības atbalsta sistēmas izveidei, ģeodēzisko punktu
•nostiprināšanas veidu, nepieciešamo ģeodēzisko punktu un objekta punktu
•skaitu, kā arī prasības mērīšanas precizitātei un pielaidēm;
•nosacījumus, kas ietekmē ģeodēzisko darbu paplašināšanu vai
•sašaurināšanu atkarībā no darbu veikšanas un uzmērāmā objekta īpatnībām
•(piemēram, citu speciālistu vai darbuzņēmēju piesaistīšana);
•izpildīto ģeodēzisko darbu dokumentēšanas kārtību;
•pasūtītājam nododamās dokumentācijas saturu un darbu nodošanas
•kārtību (arī operatīvo mērījumu rezultātu nodošanas kārtību).
Būvdarbu veikšanas projektā un tehniskajā uzdevumā noteiktais ģeodēzisko darbu saturs, apjoms un precizitātes prasības ir pamats ģeodēzisko darbu organizēšanai būvobjektā.
Pirms ģeodēzisko darbu uzsākšanas:
•ģeodēzisko darbu vadītājs rakstiski vienojas ar atbildīgo būvdarbu
•vadītāju par kontaktpersonu, ar kuras starpniecību tiek koordinēta ģeodēzisko
darbu veikšana un kurai tiek iesniegti operatīvie mērījumu rezultāti;
•atbildīgais būvdarbu vadītājs:
•rakstiski informē ģeodēzisko darbu vadītāju par būvobjektā
•norīkoto darba drošības un veselības aizsardzības koordinatoru attiecīgajam
•projekta izpildes posmam;
•iepazīstina ģeodēzisko darbu vadītāju ar darba drošības un
•veselības aizsardzības pasākumu plānu un izsniedz plāna kopiju.
Visas izmaiņas darbu organizācijā, mērījumu veikšanā un izvērtēšanā, kā arī informācijas un dokumentācijas apmaiņas jautājumi saskaņojami rakstiski.
Ģeodēziskajiem darbiem lietojamos mērīšanas līdzekļus izvēlas
atbilstoši tehniskajā uzdevumā noteiktajām precizitātes prasībām.
Lietojamos mērīšanas līdzekļus savlaicīgi verificē un kalibrē.
Kalibrēšanas rezultātus dokumentē atbilstošos kalibrēšanas protokolos.
Informācijai par ģeodēziskajos darbos lietotajiem mērīšanas līdzekļiem, kā arī
to verificēšanas un kalibrēšanas rezultātiem jābūt pieejamai pasūtītājam un
būvniecības kontroles institūcijām.
Izpildītājs izvēlas tādas ģeodēzisko mērījumu metodes, kas nodrošina
nepieciešamo mērījumu precizitāti, novērš ārējās ietekmes un sistemātiskās
kļūdas.
Ģeodēzisko mērījumu precizitātes prasības ir atkarīgas no pielaides T
vai no uzdevuma devēja prasībām, kas noteiktas tehniskajā uzdevumā. Ģeodēzisko mērījumu precizitāti raksturo precizitātes klase. Nepieciešamo precizitātes klasi nodrošina, veicot atbilstošos punktu plāna stāvokļa un augstuma mērījumus. Standartnovirze σL plāna stāvokļa mērījumos ir novirze koordinātu ass virzienā,
kuru nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma trešo nodaļu.
Vidējās precizitātes (P 3 un H 3 klase) standartnovirze plāna stāvokļa
un augstumu mērījumos atbilst tehniskajām prasībām, ko var sasniegt ar parastajiem mērīšanas paņēmieniem, ja mērījumu precizitāti neietekmē īpaši faktori (piemēram, grunts nenoturība, vibrācija, stiprs siltuma izstarojums).
Mērījumu precizitāti raksturo relatīvi − kā pieļaujamās novirzes
attiecību pret mērāmo lielumu. Plāna tīkla punktu un augstuma tīkla punktu ģeodēzisko mērījumu precizitātes prasības koordinātu un augstumu noteikšanai saskaņo ar blakus esošajiem plāna tīkla un augstuma tīkla punktiem, kā arī ar atbalsta punktiem.
Ģeodēzisko punktu un objekta punktu veidu, skaitu un izkārtojumu
nosaka tehniskajā uzdevumā, ievērojot vietējos reljefa un apbūves apstākļus.
Ģeodēzisko zīmju veidi un marķējuma pieļaujamā neprecizitāte noteikta šī
būvnormatīva pielikuma 2.tabulā. Augstas un ļoti augstas precizitātes pakāpes
plāna stāvokļa un augstuma mērījumiem lieto īpašas ģeodēziskās zīmes,
piemēram, betona pīlāru ar virsmas piespiedcentrēšanas zīmi.
Ģeodēziskos punktus izveido tā, lai tie kalpotu līdz būves
pieņemšanai ekspluatācijā un pēc iespējas saglabātu stabilitāti ģeodēzisko
mērījumu veikšanai. Ģeodēzisko punktu koordinātas un augstumu kontrolē ar
atkārtotiem mērījumiem, kas veikti no drošiem atbalsta punktiem.
Ar pastāvīgām ģeodēziskajām zīmēm nostiprinātos valsts ģeodēziskā
tīkla punktus būvniecības procesā saglabā un ap tiem nosaka aizsargjoslas
atbilstoši Aizsargjoslu likuma 20.pantam.
Objekta punktus var nostiprināt ar dažādiem paņēmieniem – kā
marķētus būvdetaļu punktus, raksturīgus būvkonstrukciju elementus (piemēram,
stūri, ieliekamās detaļas, neizjaucamo savienojumu detaļas) vai citādi.
Mērījumu izvērtēšanas uzdevums ir iegūt viennozīmīgus mērījumu
rezultātus. Izvērtēšanu veic ar atkārtotu kontroli, īpaši, ja mērījumos izdara
labojumus vai reducēšanas darbības. Izvērtēšanas rezultātiem norāda
izvērtēšanas programmas nosaukumu.
Ģeodēzisko mērījumu rezultātus pa posmiem un galīgos rezultātus
izpildītājs ar aktu nodod ģeodēzisko darbu pasūtītājam tehniskajā uzdevumā
noteiktajā veidā un termiņā. Mērījumu rezultātus, ja līgumā nav noteikts citādi,
nodod tabulu veidā ar atbilstošu grafisko un apraksta daļu.
2.2. Pārskata dokumentācija
Ģeodēzisko darbu pārskata dokumentācijā ietver informāciju par
visiem ģeodēziskajiem mērījumiem un aprēķiniem tādā apjomā, lai veiktos
ģeodēziskos darbus varētu pilnībā izvērtēt un izmantot turpmāko darbu
veikšanai. Pārskata dokumentāciju glabā atbilstoši likumam "Par arhīviem".
Pārskata dokumentācijā ietver:
•ģeodēzisko darbu mērījumu rezultātus;
•ģeodēzisko darbu izpildes materiālus, shēmas un nospraušanas
•protokolus;
•izvērtēšanas materiālus, to skaitā aprēķinu programmnodrošinājumu;
•paskaidrojuma rakstu ar inženierģeodēzisko izvērtējumu;
•ārējo apstākļu datus, to skaitā temperatūru, mitrumu,
•apgaismojumu;
•ģeodēziskajos darbos iesaistīto personu sarakstu;
•mērījumos lietoto instrumentu sarakstu;
•mērījumos lietoto instrumentu un ierīču verificēšanas, kalibrēšanas
•un regulēšanas protokolus.
Pēc ģeodēzisko darbu beigšanas būvvalde var pieprasīt, lai tai tiek nodota šī būvnormatīva 6.5.apakšpunktā minēto būvju izpilduzmērījumu dokumentācija.
Ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes uzdevums ir sniegt digitālo, grafisko un teksta informāciju par apvidus objektu novietojumu un īpašībām būvju projektēšanai un būvdarbu veikšanai.
Ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes darbu saturu un apjomu nosaka tehniskajā uzdevumā. Ģeodēziskajā un topogrāfiskajā izpētē veicami šādi darbi:
•būvlaukumu un trašu horizontālā un vertikālā uzmērīšana;
•apakšzemes komunikāciju uzmērīšana;
•speciālie izpētes darbi, ko reglamentē attiecīgo nozaru noteikumi.
Ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti veic Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS 92 TM) un Baltijas 1977.gada augstumu sistēmā. Uzmērīšanu LKS 92 TM sistēmā nodrošina valsts ģeodēziskais tīkls. Valsts ģeodēziskā tīkla ierīkošanu un pārzināšanu atbilstoši tehniskajiem noteikumiem organizē Valsts zemes dienests. Neliela apjoma izpēti (līdz 0,5 ha platībā) ar vietēju nozīmi būvvalde pēc saskaņošanas ar pasūtītāju var atļaut izpildīt vietējā vai brīvi izvēlētā koordinātu un augstumu sistēmā.
Ģeodēziskos datus piesaistei valsts ģeodēziskajam tīklam un to atbilstību šim būvnormatīvam nodrošina Valsts zemes dienests. Ja valsts ģeodēziskais tīkls nenodrošina paaugstinātas precizitātes prasību izpildi, inženierizpētes darbu izpildītājs veido speciālu ģeodēzisko tīklu, kura datus nodod Valsts zemes dienestam.
