Ievērojamākie Romas impērijas laika mauzoleji

• Mauzolejs ( gr. Mausoleion), Karijas karaļa Mausola greznais kapa piemineklis Halikarnasā, ko viņam pēc nāves lika uzcelt viņa sieva Artemīsija. Pēc Plīnija un Vitrovija ziņām, pieminekli cēlis grieķu arhitekts Pītejs, bet pieminekļa izdaiļošanā piedalījās Skopa, Leohārs, Tīmotējs un Briaks

• Senie romieši, iepazinušies ar dižo kapa būvi, sāka dēvēt savus lielos kapu pieminekļus pēc Karijas parauga par mauzolejiem

• Vēlāk par mauzolejiem sāka dēvēt ikkatru greznu kapa pieminekli.

• Mauzolejiem Romā bija īpaša vieta kapeņu arhitektūrā, kas nevis ietiecās zemē ( kā Senajā Ēģiptē vai Etrūrijā), bet gan slējās pretī debesīm, apliecinot valdnieku varenību.

Cecīlija Metella (the tomb of Cecilia Metella) mauzolejs atrodas uz Apija ceļa ( Via Appia) (celts Romā apmēram 30. g. p. m. ē.) un ir viens no nozīmīgākajiem romiešu apbedījumu mākslas pieminekļiem. Jaunā pamata kompozīcija cilindrs uz kvadrāta šeit izpaudās pirmo reizi ar ļoti lielu precizitāti. Pirmsākumos mauzoleja izskats norādīja uz saistību ar Tumulusu mauzoleju. Tā cilindriskā daļa ar diametru 29,5 m ir uzlikta uz kvadrātveida pamata ar 32,3 m garām malām un tas beidzas ar augstu konusu.

Ieeja mauzolejā bija no sāna un no ceļa to nevarēja redzēt. Velvjveida koridors aizveda uz augstu velvjveida kameru, kura bija izmūrēta ar ķieģeļiem. Mauzoleja ģeometriskās formas vienkāršība un ieturētība brīnišķīgi atbilda apbedīšanas celtnes svinīgajam arhitektūras tēlam. Apaļveida ēkas monolīto iespaidīgumu paspilgtināja viengabalaini flīzējumi, kas radīja vienāda izmēra dekoratīvu rakstu.

Dekoratīvais ornaments un vieglie vijumi nedaudz atvieglo monomenta drūmumu, izdaiļotu ar reljefiem, kas attēlo kara trofejas un ir ar veltījuma uzrakstiem uz marmora plāksnēm. Cecīlī Metellī mauzolejs ir viens no klasiskākajiem romiešu arhitektūras darbiem.Viduslaikos tas bija Etanī pils sastāvā un tajā laikā mauzoleja koniskais gals, virsotne bija izjaukta un tā augšgalā tika radīts cietoksņa veida izciļņi.

Priscilla mauzoleja arhitektoniskā izteiksmība ir sasniegta ar citu līdzekli – nevis akcentējot, bet sadalot apaļo formu. Vienveidīgo cilindra masu sadalīja un it kā atviegloja 12 nišas ar dievu statujām un paspilgtinātām aizgājēju simboliskām figūrām. Skulptūras bagātināja mauzoleja sadalīto nišu plastiku, kura ļoti asi bija izjūtama kontrastā ar kvadrātveida pamatni. Mauzoleja ārējā veidola meklējumi tika virzīti arī citos virzienos.

Maiznieka Evirisaka mauzolejs ( the tomb of Eurysaces) ir mēģināts ar arhitektūras formu un skulptūru valodu slavināt aizgājēja amatu un viņa lomu sabiedrībā. Kapenes, kuras tika izvietotas šaurā zemes gabalā starp Labickankas un Premestīna ceļiem un Madžoras ostu, tas ieguva trapecveida plānu, ar malām 8,75 × 6,85 × 5,8 × 4,05 m . Tāpat kā Cecilīja Metella mauzolejs arī šīs kapenes bija radītas betonā ar travertīnu flīzējumu. Kapeņu pamats sastāv no kolonnām, kas mijās ar masīviem cilindriem un balstās uz šūnakmens pamata – būves vidējā daļa ir no pamata atdalīta ar vēlējuma rakstu joslu, kas ēku aptver pa perimetru. Fasādes, ko norobežo stūra pilastri, ir sadalītas ar apaļveida atverēm, kurām ir plakanas apmales un tās ir izvietotas trīs vertikālās rindās. Atkarībā no fasādes garuma katrā no viņām ir dažāds šo rindu skaits (2, 3, 4, 5 gabali rindā). Kā domājams šie cilindri pamatā atgādina kublu formu, kuros iejauca mīklu, un apaļveidīgās atveres fasādē traukus priekš graudiem.