Igauņu valoda

Igauņu valoda pirmo reizi ir minēta jau 1 gs. m.ē. Romu dzejnieks un vēsturnieks Publio Kornēlijs Tacīts piemin igauņus savā darbā "Vācija".

No 16. gs. pastāvēja divas literārās valodas, kuras pamatojās uz ziemeļu Igaunijas un dienvidu Igaunijas dialektiem. 19. gs. dienvidu igauņu literāru valodu sāka izmantot plašāk.

Pirmā igauņu valodas gramatika un ortogrāfija bija izstrādājis 17. gs. vācu garīdznieki un izglītotie cilvēki, kuri saka tulkot Bībeles tekstus igauņu valodā. Tajā laikā valoda pamatojās uz vācu pareizrakstības, kuru izmantoja līdz pat 19. gs beigām, kad to aizstāja ar jaunu, kura tiek izmantota tagad. To sastādīja F. I. Vīdemans 1875.g. Bībeles tulkošana aizņēma vairāk nekā pusgadsimtu. To pabeidza mācītājs Anton Thor Helle 1739.g.Šis tulkojums bija svarīgs igauņu literārās valodas attīstībā. Tas apvienoja divus dialektus. Strauja igauņu literatūras attīstība sākās 19. gs. vidū. Pirmā avīze igauņu valodā iznāca 1806. g.

Pirmie teksti igauu valod pardījās 13. gs. Pirmā grāmata iznāca 1535. g. 16. gs. Eiropa bija izplatīts J. Gutenberga grāmatu iespiešanas megānisms.

Igauņi, tāpat ka somi, uzskata, ka viņu valoda – viena no visgrūtākajām un visskaistākajām valodām. Arī daudzi krievi tautības cilvēki, kuri dzīvi Igaunijā, tā uzskata.

Katrai valodai ir dažas ārkārtīgi vienkāršas īpašības un dažas grūtas. Japāņu un ķīnas valoda ir jāmācās divreiz – vienreiz, lai iemācītos runāt un otrreiz – lasīt. Mācoties vācu valoda ir nepieciešami iegaumēt daudzu vārdu dzimte, angļu valodā ir grūti iemācīties pareizi izrunāt vārdus.

Kaut gan somugru valodas attīstījās atsevišķi viena no citas, tomēr tām ir daudz kopīgo leksisko un gramatisko īpatnību, kuras pierāda valodu kopīgo izcelsmi. Piemēram:

1 Nav dzimtes(viens vietniekvārds apzīmē “viņš” un “viņa”)

2 Nav noteikto un nenoteikto artikulu kā angļu valodā