Ilgstošs bezdarbs: definīcija un risinājumi
Ilgstošais bezdarbnieks ir bezdarbnieks, kas darbu nevar atrast ilgāk nekā 12 mēnešus.
Bezdarbu dažreiz mēra kā personu skaitu, bet dažreiz to mēra procentos no visiem darbspējīgajiem. Katra persona, kas grib un ir spējīga strādāt, bet nav spējīga atrast darbu, tiek uzskatīta par bezdarbnieku. Bet ne vienmēr cilvēki, kas nestrādā ir arī bezdarbnieki. Piemēram, brīvprātīgu bezdarbnieku kā bezdarbnieku nevar ekonomiski raksturot. Viņš vispār vai ierobežotā laika posmā nav darba spēju piedāvātājs darbaspāka tirgū. Šī iemesla dēļ “brīvprātīgie” izslēdzami no to cilvēku loka, kuri varētu kļūt par potenciālajiem bezdarbniekiem, kas ieskaitāmi aktīvajā darba armijā. Nav tādas tirgus ekonomikas valsts, kur būtu vienīgi uzņēmēji. Visur ir darba devēji un darba ņēmēji, uzņēmēji un algotie darbinieki. Pēdējo ir krietni vairāk.
1. Sievietes mātes, kas nolēmušas vismaz līdz noteiktam vecumam bērnus audzināt ģimenē.
Bezdarbu var klasificēt dažādos veidos. To var sagrupēt pēc cilvēka personīgajām īpašībām, piemēram, pēc vecuma, dzimuma, iegūtās izglītības vai etniskās grupas. Bezdarbu var arī aprēķināt ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu, nodarbošanās, pēc bezdarba ilguma vai arī pēc iemesliem, kāpēc ir bezdarbnieks. Vienmēr nav iespējams pateikt, kāpēc tieši kāda persona ir bez darba, bet ir iespējams uzzināt galveno iemeslu bezdarbībai un sagrupēt šos cilvēkus pēc bezdarba iemesliem.
Cikliskais bezdarbs ir tad kad reālais GDP ir zem potenciā GDP. Ciklisko bezdarbu var mērīt kā starpību starb nodarbinātajām personām un personu skaitu, kurām vajadzētu būt nodarbinātam pie potenciālās izlaides. Kad nav cikliskais bezdarbs, neaizpildīto darba vietu daudzums ir vienāds ar bezdarbnieku skaitu. Šajā situāciju, viss esošais bezdarbs ir strukturāls vai arī frikcionāls un bezdarba līmenis ir tāds, kad reālais GDP ir vienāds ar potenciālo GDP.
Cilvēki, kas ir cikliski bezdarbnieki, grib strādāt pie esošajām algām, bet nav spējīgi atrast darbu.
Nozīmīgs avots frikcionālajam bezdarbam ir jaunie cilvēki, kuri piebiedrojās darba spēkam un meklē darbu. Vēl viens avots ir cilvēki, kuri atstāj darbu. Daži darbu atstāj, jo viņi ir neapmierināti ar darba apstākļiem, bet daži tiek atlaisti. Lai kāds būtu tam iemesls, viņiem ir jāmeklē jauns darbs, kas paņem arī laiku. Personas, kas ir bezdarbnieki meklējot darbu ir frikcionāli bezdarbnieki. Normāls darba apgrozījums izraisa frikcionālo bezdarbu pat tad, kad ekonomika atrodas potenciālās izlaides punktā.
Strukturālā koriģēšana ekonomikā var izraisīt bezdarbu, kad preču pieprasījuma modelis mainās, tad arī mainās darba pieprasījuma modelis. Šādu bezdarbu varētu definēt kā nesaskaņotību starp darba spēka struktūru un darba pieprasījumu.
1. Šim raksturojumam atbilst tehnoloģiskais bezdarbs. Jaunas tehnikas, tehnoloģijas un organizācijas ieviešana padara noteiktu strādnieku skaitu lieku. Vecā kvalifikācija var neatbilst jaunām prasībām, bet darbinieku pārkvalifikācija vienmēr nav iespējama.
2. Struktūras bezdarbs. Nobriedušas izmaiņas ražošanas un pakalpojumu struktūrā var būt avots līdzšinējā darba masveidu zaudēšanai. Izmaiņas Anglijas un citu valstu kurināmā bilancē noveda pie daudzu šahtu slēgšanas. Bezdarbnieku skaitu papildināja ne tikai ogļrači, bet arī visas ogļu nozares ražošanas un sociālās infrastruktūras darbinieki.
