Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite

Tirgus ekonomikas apstākļos palielinās visu uzņēmumu finansiālā stāvokļa nozīme, jo uzņēmumi var paši izvēlēties kā piegādātājus tā arī pircējus, uzņēmumi paši ir tiesīgi ar savu kapitālu piedalīties citu uzņēmumu veidošanā ieguldot savus līdzekļus citu uzņēmumu statūtu fondā vai iegādāties to vērtspapīrus paredzot nākotnē gūt ekonomiskus labumus.

Lai analizētu kāda uzņēmuma finansiālo stāvokli, piemēram, cik intensīvi uzņēmums izmanto savus aktīvus, lai saražotu produkciju vai pakalpojumus pārdošanai, tas dod iespēju spriest par to, vai ieguldījumi uzņēmuma aktīvos nav par lielu vai par mazu. Ja ieguldījumi ir par lielu, iespējams, ka līdzekļi ir iesaistīti tādos aktīvos, kurus būtu lietderīgāk izmantot citiem mērķiem, tādēļ vispirms ir jāsniedz pilnīgs teorētisks iztirzājums un izvērtējums par aktīvu nozīmi, uzskaiti un to būtību.

Kursa darba struktūra veidota no 3 nodaļām, atbilstoši bilances aktīva iedaļas “Ilgtermiņa ieguldījumi” sadalījumam. Katrā nodaļā ir aptverta svarīgākā teorētiskā bāze, lai veiktu ilgtermiņa ieguldījumu sastāva un saimnieciskās darbības lietderīguma analīzei.

Kursa darba mērķis ir sniegt pietiekami teorētisku bāzi, lai būtu iespējams izvērtēt konkrēta uzņēmuma ilgtermiņa ieguldījumu efektivitāti un analīzi.

Darba rakstīšanai izmantota ekonomiskā literatūra, tai skaitā periodiskā un metodiskā literatūra par izvēlēto tēmu. Izmantoti arī LR likumi par nodokļiem un grāmatvedību.

Atsevišķās uzņēmējdarbības nozarēs arvien lielāku nozīmi iegūst nemateriālie aktīvi (NA), tomēr finansu grāmatvedības uzskaitei Latvijā nav pietiekamas un vienotas teorētiskas bāzes. Zinām, ka NA aptver īpaša veida kapitalizētas izmaksas, kas pēc sava ekonomiskā satura atbilst nākamo periodu izmaksām :

-kuras saistītas ar pētniecības programmām vai izdevumiem jaunu produkcijas veidu radīšanai, kvalitātes uzlabošanai vai tehnoloģijas procesa pilnveidošanai, kā arī jaunas tehnoloģiskās iekārtas palaišana un novadīšana līdz plānotajai jaudai;

-par samaksu iegūtās koncesijas, licences, tirdzniecības zīmes, datoru programmas un līdzīgas tiesības;

-uzņēmuma nemateriālā vērtība, ja īpašnieks nodod kā līdzdalību viņam piederošu jau darbojošu uzņēmumu vai tā daļu, vai arī, ja uzņēmums vai tā daļa ir pirkti.

Viens no Latvijai aktuāliem standartiem, ko Finansu grāmatvedības standartizācijas tehniskā komiteja tuvākajā laikā ir paredzējusi sagatavot, ir standarts, kas regulē NA uzskaiti, kurā tiks ievēroti visi starptautiskā standartā noteiktie NA uzskaites pamatprincipi.

LR grāmatvedības izstrādāšanu, pieņemšanu un SGS adaptēšanu un reģistrēšanu reglamentē Standartizācijas likums. 38.SGS aizstāj 4.SGS “Nolietojuma uzskaite” attiecībā uz NA un 9.SGS “Pētniecības un attīstības izmaksas”.

38.Starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS) nemateriālos aktīvus definē – “NA ir identificējams nenaudas aktīvs, kam nav fiziskas formas un kas tiek turēts izmantošanai ražošanā vai preču vai pakalpojumu piegādē, iznomāšanai citām personām vai administratīviem mērķiem [5,51].

NA uzskaites posteņos parādās kā fakts, ka grāmatvedībā uzskaitītās koncesijas, patenti, licences, tirdzniecības...