Ilgtspējīga attīstība un vides jautājumu nozīme

Lielā mērā ilgtspējīgas attīstības jēdziena pamatā ir vides jautājumu ietekmes uz cilvēces attīstību apzināšanās. Tradicionālais antropocentriskās sabiedrības attīstības modelis balstās uz pieņēmumu, ka ekonomiskā attīstība nav limitēta un dabas bagātības ir neizsmeļamas. Taču 20. gadsimtā pierādījās, ka cilvēka nelabvēlīgās ietekmes uz vidi (vispirms rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas, kā arī sadzīves atkritumu uzkrāšanās), var padarīt cilvēka dzīves vidi par neizmantojamu, kā arī var novest pie visai straujas resursu (vispirms neatjaunojamo) izsmelšanas vai arī to kvalitātes pazemināšanos. Cilvēka nelabvēlīgās ietekmes uz vidi var izpausties gan lokāli (piemēram, atkritumu uzkrāšanās un augsnes un pazemes ūdeņu piesārņošana), reģionāli (piemēram, skābo nokrišņu veidošanās, jūru piesārņojums), kā arī globāli (globālās pasiltināšanās draudi, ozona koncentrācijas stratosfērā pazemināšanās). Var tikt ietekmēta ne tikai cilvēku veselība, kas dzīvo piesārņotā vidē, nākamo paaudžu veselība, bet var tikt ietekmēti arī citi dzīvie organismi, biosfēra, atmosfēra un uz Zemes noritošo procesu kopums. Zinātniski tehniskā progresa rezultātā cilvēka darbība mūsdienās ir kļuvusi par tik aktīvu apkārtējās vides veidojošu faktoru, kāds nav pastāvējis kopš dzīvības rašanās uz Zemes. Lielā mērā cilvēka darbība spēj apdraudēt paša cilvēka izdzīvošanu. Līdz ar to izveidojusies situācija prasa aktīvu iejaukšanos apkārtējās vides atveseļošanā. Taču šo jautājumu risināšanai nepieciešamas zināšanas par vielu īpašībām un to pārvērtībām, t.i., priekšstats par ķīmiskajām vielām un to īpašībām apkārtējā vidē.

Vielu ķīmisko īpašību un pārvērtības procesu izpratne uzskatāma par būtisku posmu, lai novērtētu un spētu analizēt vielu iedarbību uz dzīvajiem organismiem un ekosistēmām. Šajā sakarībā var atzīmēt to, ka tieši ar vides piesārņojuma bīstamības izpratni saistās jēdziena “vides aizsardzība” attīstība. Nenoliedzot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību, augsnes erozijas, atsevišķu ekosistēmu apdraudētības nozīmi vides izpratnes veidošanās procesā, tieši vides piesārņojuma jēdzienam ir piešķirama īpaša vērība, jo pastāv tieša un acīmredzama saistība starp vides piesārņojumu un tā ietekmi uz katra cilvēka veselību, pārtikas kvalitāti, cilvēces kultūras mantojumu. Vides degradācija tās piesārņojuma rezultātā var izpausties kā tieši, materiāli novērtējami zaudējumi, piemēram, nozvejas, mežu platību samazināšanās, profesionālās saslimstības pieaugums un citi procesi, kas aktuāli valsts un vides politikas izveidē. No otras puses, vides piesārņojuma izpētes aktualitāti nosaka tā lielā ietekme uz cilvēku veselību. Piesārņojošo vielu klātbūtne pilsētu gaisā ir izsaukusi smogu un ir cēlonis astmas un dažādu alerģisku saslimstību skaita pieaugumam. Daudzas potenciāli indīgas vielas tiek izmantotas gan sadzīvē, gan arī var piesārņot vidi darba procesā.