Iļģuciems: Rīgas vēsturiskā apkaime

Iļģuciemam ir bagāta vēsture un dažreiz par konkrētām lietām ir grūti atrast informāciju. Tāpēc sameklējām, ko varējām un vēl pielikām šo to no savas pieredzes.

Gribējām uzzināt par Iļģuciema vēsturi vispārībā. Kas šeit bijis, kas palicis. Interesēja tirdzniecības centrs par ko, diemžēl, daudz uzzināt neizdevās.

Pāvesta legāts Modemas Vilhelms 1226. gadā piešķīra Svētā gara konventam teritoriju pie Zunda (Mazās Daugavas) ietekas Daugavā, iepretim Ķīpsalas ziemeļu galam. Uz Ziemeļiem no tā atradās Spilves pļavas. Šo lauku īpašumu – nelielu muižiņu ar saimniecības ēkām lejasvācu izloksnē dēvēja par Hiligen geest hove (Heiligen Geist Hof). No tā arī vēlāk apkārtne ieguvusi

nosaukumu – Hiligzeem, bet 19. gs. sākumā – Ilgezeem, Iļģuciems.

17. gs. šeit izveidojās ciems, kurā galvenokārt dzīvoja zvejnieki, enkurnieki, pārcēlāji, kokmateriālu šķirotāji, liģeri, loči. Teritoriju šķērsoja divi pilsētai nozīmīgi ceļi. Pie Dzegužkalna no lielceļa, kas sākās pie Zunda pārceltuves Daugavas krastā, nozarojās Buļļumuižas ceļš. Tas kalpoja Rīgas sauszemes satiksmei ar Kurzemi. Otrs ceļš cauri nelielajam Iļģuciemam Mazās Daugavas krastā veda uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Šie ceļi vēlāk pārveidojās par Ilģuciema galvenajām satiksmes artērijām – Buļļu un Daugavgrīvas ielu.

Ciemu nopostīja Ziemeļu kara gados. 1731. gadā šeit uzskaitītas tikai 16 dzīvojamās mājas, un iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar pirmskara stāvokli, bija sarucis vairāk nekā uz pusi. 18. gs. beigās māju skaits jau tuvojās 40, bet 19. gs. Iļģuciems izveidojās par ievērojamu Rīgas rūpniecības centru.

Senais Iļģuciems robežojās ar Baltāsmuižas zemēm. Muižiņas nosaukums, pakārtoti īpašniekiem,

vairākkārt mainījies: 18. gadsimta otrā pusē to dēvēja par Dāla, vēlāk par Mellera muižu, bet 19. gadsimtā šo nelielo, gleznaino īpašumu Pārdaugavā sāka saukt par Baltomuižu. Muižas centra ansambļa ēkas nav saglabājušās. Ar padomju laika paneļa mājām apbūvēts un izpostīts arī muižas parks.

Iļģuciema tuvumā atradās arī 16. gadsimtā izveidotā Nordeķu muiža. Tagadējo nosaukumu tā

ieguva 17. gadsimta beigās. Muižas centra ansamblis un plašais parks iekārtoti 18. gadsimtā.