Ilūkstes saimniecības attīstības vēsture

Lai arī Ilūktse ir maza pilsētiņa, tomēr tās vēsture ir ļoti raiba un notikumiem piesātināta. Pat grūti noticēt, ka šodienas mazā pilsētiņa kādreiz ir bijusi nozīmīga tuvakajā apkartnē un izrādās arī tālākās zemēs. Tā ir izcietusi ļoti daudz nežēlības un netaisnības, taču joprojām pastāv un dzīvo līdzi katram Ilūkstes iedzīvotājam.

Uzrakstot šo referātu man būs liels ieguvums un zināšanas par savu dzimteni, jo ikdienā mēs pat nedomājam par tik plašiem jautājumiem kā vēsture un notikumu attīstība par vietu, kas liekas ir tik tuva un pazīstama. Tagad man būs plašas zināšanas par savu dzimteni, lai arī tagad dzīvoju tik tālu no tās.No Ilūkstes vēstures

Pašā ttālākajā Latvijas dienvidaustrumu stūrī atrodas Ilūkste. Savu nosaukumu tā ieguvusi no nelielās Lukstu upes, kura sākas Lietuvā, Latvijas pierobežas ezeru joslā. Ilūkste ietilpst senajā sēļu novadā jeb Augšzemē.

Ilūkstes novads apdzīvots jau 8. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Par to liecina 1938. gadā izdarītie arheoloģiskie izrakumi Dvietē. Ilūktes vārds senrakstos pirmo reizi minēts ap 1550. gadu, kad uz Pilskalnes muižas zemes nodibina Ilūkstes miestu.

Sakarā ar to, ka Ilūkste un tās apkārtne ietilpa Kurzemes hercogistē, kura bija atkarīga no Polijas, Pilskalnes muižnieki Georgs un Katrīna Zībergi Ilūkstes miesta iedzīvotājiem deva pilnīgas tiesības nodarboties ar amatniecību un tirdzniecību, izņemot tiesības brūvēt degvīnu un alu, un pārdot to, jo šo produkciju pietiekošā daudzumā ražoja pašās muižās un tirdzniecība ar to deva lielus ienākumus.

18. gadsimtā ir bijušas ūdensdzirnavas, vilnas kārstuve un vērptuve, atslēdznieku darbnīca, virvju vītava, ādas ģērētava un klūdziņām pīto mēbeļu darbnīca. Ilūkstes pītās mēbeles sūtītas uz Pēterburgu, Rīgu, Varšavu, kā arī uz ārzemēm.

1770. gadā tika uzcelts viens no krāšņākajiem un lielākajiem baroka stila svētnīcu arhitektūras meistardarbiem visā Baltijā. Gan muižnieki, gan tauta sacentās devībā un dāvināja jaunajai svētnīcai dārgu iekārtojumu, zelta un sudraba dievkalpojuma traukus un bagātīgā skaitā krāšņus baznīcas parametrus (drēbes).

Ilūkstē 1771. gadā atver zemāku skolu un ģimnāziju ar 4 nodaļām, bez tam vienu augstaku klasi – teātra mākslas apguvei.

Ilukstes baznīcai jezuīti dod jaunas dārgas ērģeles. Jaunas ērģeles un zvanu saņem arī Subates baznīca. 1786. gadā Ilūkstē tiek pilnīgi pabeigts visu baznīcu ēku ansamblis. No tām lielākā ir klostera divstāvu ēka ap kuru tika ierīkota vesela kanālu sistēma, lai zemā vieta to neapplūdinātu.

Krievijas, Zviedrijas un Polijas savstarpējie kari 18. gadsimtā nes daudz posta arī Ilūkstes novadā. Ienaidnieki nesaudzē ne materiālās vērtības, ne arī cilvēkus. Kara postam un laupīšanām seko bads un ļaunā slimība – mēris, kura rezultātā mirst daudz cilvēku.

18. gadsimtā Latgalē parādās rosīgi garīgā darba veicēji, piemēram, Jānis Grabovskis, 1700. gadā strādā kā skolotājs Daugavpilī un citur, nodarbojas ar literatūru latviešu un poļu valodās.