Indigo bērni: īpašie talanti un nākotnes cerības

Kādus gadus piecus, septiņus atpakaļ vārdu salikumu “Indigo bērns” izrunāja diezgan piesardzīgi. Tas bija laiks, kad cienījamā un visu Mīlētā Aelita Folkmane šos vārdus nesa arvien plašākā sabiedrībā. Parādījās arvien vairāk informācijas masu mēdijos, pirmā lapa internetā, lekciju un semināru vilnis par Indigo bērniem pāršalca visu Latviju. Šodien vārdu salikumiem “Indigo bērns” Latvijā iezīmējas jau pavisam citas vibrācijas ar plašu emociju gammu. Par Indigo bērniem sauc talantīgus, apdāvinātus, unikālus, kā arī nolaidīgus, agresīvus, despotiskus kriminālus un cita veida destruktīvus bērnus. Semināros skolotāji un vecāki arvien biežāk uzdod jautājumus: “Vai nav tā, ka aiz vārdiem “Indigo, Kristāliskais, Īpašs, Jaunā laika utt.” vecāki slēpj savu nolaidību, laika, uzmanības un Mīlestības trūkumu pret bērniem?” Vai nav tā, ka šos jēdzienus arvien vairāk novazā, novalkā un tiem vecākiem, kuru bērni ir talantīgi, konstruktīvi un mīlēti ir kauns savus bērnu saukt par “Indigo bērniem”? Uz abiem jautājumiem atbilde: ”Jā”, tādi gadījumi ir sastopami arvien biežāk. Latvijas sabiedrībā šie jēdzieni ir uzmetuši tādu kā kūleni un vajadzīgs laiks, lai viņi stabili nostātos uz kājām. Tāds brīdis pienāks un ikviens mēs to redzēsim. Tā vai savādāk – bērni aug un lūkosim palīdzēt viņiem augt mīlošākās, līdzsvarotākās, harmoniskākās un stabilākās ģimenēs.

Kādēļ par bērniem sakām Indigo bērni? Tādēļ, ka pēc būtības ikviens bērns ir indigo, salīdzinot ar “vidēju” pieaugušo. Ikvienam bērniem līdz 5 7 gadiem visi enerģētiskie centri pārsvarā ir “atvērti” un griežas dzimumam atbilstošā virzienā. Tādēļ, ja savā attieksmē un komunikācijā ar ikvienu bērnu ņemsim vērā ieteikumus, kas vērsti uz indigo bērniem, tad ieguvēji būsim mēs, bērni un sabiedrība kopumā. Reizēm vecāki ir īpaši saspringuši un vadā bērnu pie psihologiem un dziedniekiem, lai kāds bērnam uz “pieres uzliktu zīmogu” goģen – negoģen” (kr.v.derīgs nederīgs). Vēlas, lai kāds pasaka: vai es pret savu bērnu drīkstu izturēties kak papapla (kr.v. kā pagadās), vai kā pret īpašo bērnu. Centīsimies un mācīsimies izturēties pret katru bērnu kā Īpašu un dzīvosim Laimīgi! Katrs bērns kaut kādā mērā ir jaunā laika bērns, kurš atnes jauno. Zinātnieki mēdz lietot gradācijas kvantitatīvu robežu, lai atdalītu indigo bērnus no „parastajiem”, taču pēc būtības visi bērni ir īpaši un ikviens bērns ir jaunā laika bērni. Halīls Džibrāns grāmatā “Pravietis” mums par bērniem atgādina:

Šobrīd mēs bērnus slēpjam tādā kā mītu un biedējošu diagnožu apvalkā. Apdāvināti un talantīgi bērni, kuriem mēdz būt hiperaktivitātes (UDHS), uzmanības deficīta (UDS), autisma un psihisko slimību sindromi. Sk. 1. zīm. Kaut kas pievelk un tai pat laikā atbaida no bērniem. Mēs savus bērnus mēdzam paslēpt zem baiļu, stresa, nomāktības bruņām, kurām pašiem ir grūti izkļūt cauri. Tādās situācijās plaisa starp mums un bērniem aug un padziļinās. Zinātnieki ir sastādījuši pazīmju aprakstus un metodikas, kā bērnus ārstēt ar antidepresantu un citu ķīmisku preparātu palīdzību. Taču tai pat laikā nav pierādījumi, ka šīs zāles reāli sasniedz ārstniecisku efektu.