Indijas kultūra un sabiedrība

Indijas ziemeļu apgabali atrodas subtropiskajā klimata joslā, bet zemes lielākā daļa – tropiskajā. Lielie kalnu masīvi aizsargā Indiju no aukstajiem vējiem, bet ne no tropiskiem negaisiem, vētrām un milzīgām lietusgāzēm, kuru laikā upes iziet no krastiem un pārplūdina plašus apgabalus.

Siltais un mitrais klimats Indijā veicināja augu valsts attīstību. Zemi klāj necaurejami mūžamežu masīvi – džungļi. Indijas ziemeļrietumos atrodas Taras tuksnesis. 10. Lielākais tuksnesis pasaulē 260000km. Uz Indijas valsts ģerboņa ir attēlotas četras lauvas, kuras raugās katra uz savu pusi. Indijā visi dzīvnieki ir cieņā, citi lielākā un citi mazākā. Indijas tradīcijas atšķirībā no eiropejiskajām māca, ka cilvēks nedrīkst būt dabas valdnieks

, nedz lepoties ar savu padarīto. Šai tradīcijai visvairāk piekrīt džaini – veģetārieši. Viņi ar drānu aizsedz muti, lai nenoritu kādu kukaini, kuru Indijā ir ļoti daudz . Musulmaņi uzskata, ka vismazāka cieņa pienākas cūkām – nešķīstajam dzīvniekam. Govs atšķirībā no cūkas ir svēts dzīvnieks, kuru nedrīkst sist un nogalināt, jo indiešu valodā “gomāta” nozīmē māte. Dažādos Indijas štatos godā dažādus dzīvniekus. Dienvidos pielūdz kobras. Šī kulta pamatā ir bailes. Godāti ir arī pērtiķi, jo tie palīdzēja uzvarēt dēmonu valdnieku – Rāvanu. Indijā vēl mūsdienās dzīvniekus izmanto kā transporta līdzekli un reliģiskajām ceremonijām.

Indijā visu gadu ir silti laika apstākļi, salīdzinot ar Latviju. Pašos Indijas dienvidos naktis un dienas ir gandrīz vienāda garuma.

Ziema: Vēss un sauss, bet salīdzinot ar Latvijas ziemām, silts un mitrs. Visaukstākajā ziemā temperatūra var nokristies, no rīta +9C, bet dienas vidu+20C. +9C Indijas iedzīvotāji uzvelk visbiezākos džemperus un ietinas siltās segās.

Pavasaris: Kļūst arvien siltāks, jo valda vēji no kontinenta vidienes un no okeāna. Auglīgajos un zaļajos līdzenumos, rīsa vai kokvilnas laukos, grūtā darbā pūlās gandrīz kaili, brūnādaini cilvēki, apstrādājot zemi ar gaisiem zebu vēršiem un melniem brūbāļiem.

Vasara: Laika apstākļi strauji mainās. Iestājas lietus periods ar musoniem, kas ilgst visu vasaru. Lietus sezonā gaiss pilns silta mitruma, bet sausuma sezonā putekļaina svelme.

Rudens: rudens klimats ir līdzīgs ziemas klimatam, tikai nedaudz siltāks.

Ganga viena no slavenākajām upēm pasaulē. Viņa pievelc tūristus ar savu kultūrvēsturisko nozīmi. Īpaši hinduisma reliģijas piekritējus. Ganga –2510 kilometrus gara svētā upe. “Ganga mai”, kas tulkojumā nozīmē – Māte Ganga. Daudzi tic tāpēc, ka upe sākas Himalaju kalnos un tādejādi to salīdzina ar dievieti Gangu. Katru gadu apmēram 1 miljons hinduistu dodas uz Varansi pilsētu Indijā, lai mazgātos upē. Viņi tic, ka Gangas ūdens aizskalo viņu grēkus. Bieži arī mirušo pelnus izkaisa Gangas ūdeņos.

Indija ir bijusi apdzīvota jau aizvēsturiskos laikos. 4. gadu tūkstotī p.m.ē. Indijā, galvenokārt tās ziemeļrietumu daļā, Indas upes ielejā, jau bijušas lopkopju un zemkopju apmetnes. 20.gadsimta 20.gados aizsāktajos arheoloģiskajos izrakumos Indas ielejā atklāta sena pilsētu tipa civilizācija, kuras pastāvēšana pamatā saistāma ar 3. 2.g.p.m.ē. Indijas iedzīvotāji 3.gadu tūkstotī p.m.ē. jau izmantoja bronzu, aizvien plašāk attīstījās zemkopība un lopkopība. Cilvēki šajā laikā jau dzīvoja nocietinātās pilsētās, kurās bijušas gan vienkāršas būdiņas, gan arī lepni vairākstāvu nami. Pilsētās bijuši arī ūdensvadi un kanalizācijas ierīces. Augsti attīstīta bijusi amatniecība un tirdzniecība. Pastāvējusi arī rakstība.