Inflācija
Cenu līmenis 2008. gada martā, salīdzinot ar 2008. gada februāri, palielinājās:
Precēm cenas pieauga par 1,4%
Salīdzinot ar iepriekšējā gada martu:
precēm - par 16,5%
Martā par 6,4% pieauga maksa par siltumenerģiju
Sadārdzinājās apģērbi - par 4,0%
Patēriņa cenu pārmaiņas, procentos pret iepriekšējo periodu un iepriekšējā gada attiecīgo periodu:
Nedaudz sīkāk apkopoti procentuālie dati dažādos laika periodos par četriem populārākajiem pārtikas produktiem - alus, maize, piens, šokolāde
(10.04.2008)
Pie mums vairāk nekā divas trešdaļas no alus patēriņa kopapjoma veido alus ar alkohola saturu līdz 5,4%,
Kopumā Latvijā 57% no pārdotā alus kopapjoma tiek realizēts mazajos veikalos
Paceļot vietēja alus cenas, pieaugs importa alus īpatsvars
cenas cels maijā, kad pieaug pieprasījums
paaugstinājums varētu būt ne lielāks par 10%, taču arī tas nebūs pietiekami, lai uzņēmumi strādātu ar pelņu (cenu pieaugumam vajadzētu būt ap 20%)
Dažādām šķirnēm cenas ir pieaugušas par 3% - 18%.
Tām importa alus šķirnēm, kam zīmols ir mazpazīstams, cenas brīžiem ir identiskas vietējam alum
Pircēju uzticībai ir robežas, kuras ražotājiem vajadzētu apzināties - lai neatkārtotos līdzīga situācijas, kāda izveidojās piena tirgū.
Iesala cenas gada laikā ir kāpušās par 40-50%
Vidēji par 8% augušas iepakojuma materiālu cenas
Aldara produkcijas cenas šogad vidēji ir cēlušās par 6.4%
Cēsu alum pieaugums bijis minimāls - 6-7 %
(18.03.2008)
Miltu cena pērn pieaugusi par aptuveni 14%, savukārt maizes cena - divtik.
Maizes cena atkal varētu pieaugt pirms Līgo svētkiem saistībā ar tarifu kāpumu energoresursiem - gāzei un elektrībai.
Maizes izejvielas - miltu - cena pēdējos četros gados bijusi stabila
2006./2007 vienu tonnu graudu varēja iegādāties vidēji par 150 eiro, bet jau septembrī 300 eiro par tonnu.
Astoņos no pēdējiem 10 gadiem graudu patēriņš ir pārsniedzis izaudzēto graudu apjomu
(06.05.2008)
Maizes klaips oktobrī Latvijā varētu kļūt par 5 - 10 santīmiem dārgāks
Par spīti labajai ražai, augstās graudu cenas Eiropā piespiedušas pacelt iepirkuma cenas arī mūsu valsts miltu ražotājiem
Rudzu un kviešu iepirkuma cenas vidēji ir par 50% augstākas nekā pērn.
Starpposmā līdz oktobrim maizes cenas var kāpt par 1 - 2 santīmiem
Pērn, pakāpeniski ceļoties cenām, maizes patēriņš Latvijā samazinājās par 5%
Vācijā iedzīvotājs vidēji pērn apēda 87 kg maizes, Latvijā šis daudzums nepārsniedz 59 kg robežu
(13.02.2008)
Piena litrs veikalā maksā aptuveni trīs reizes dārgāk, nekā to pārstrādātājiem ir pārdevis lauksaimnieks
Zemnieks par piena litru vidēji saņem 24 santīmus
Litrs piena "Rasa" ar 3,5% tauku saturu uzņēmumam izmaksā aptuveni 45 santīmus
Ražošanai jātērē - 8 santīmus
Piena nogādāšanai veikalā - 4 santīmus
Tomēr cena, par kādu piens tiek piegādāts veikaliem atšķiras no tā kāds ir apjoms
Pienu veikalā sadārdzina 18% PVN un veikala uzcenojums
Ap četriem santīmiem veikals tērē algām
Peļņa no piena viena litra, vismaz saskaņā ar veikalnieku teikto, ir viens santīms
Pienu ar tauku procentu 4,5 no zemnieka iepērk par 0,26 latiem litrā, bet veikalā par trīskārt lielāku cenu parādās produkcija ar tauku saturu, kas ir pusi mazāks.
Kopš aprīļa sākuma daudzi piena ražotāji par litru gotiņu devuma saņem ap 17 santīmiem kādreizējo 27 vietā (dažviet 15 santīmus, citviet 19 santīmus)
Lielveikalu tīkli pagaidām nesteidzas samazināt piena cenas tirgotavu plauktos, pat tad ja iepirkuma cenas ir kritušās
Pilsētas lielākajos veikalos piena cenas nav mazinājušās. Janvārī litru divprocentīgā piena «Rasa» akciju sabiedrība «Rīgas Piena kombināts» realizēja par 47,6 santīmiem. Tirgotāji apgalvoja, ka vidējais uzcenojums pienam ir 20 procentu, kas nozīmētu, ka veikala plauktā litrs piena maksātu ap 57 santīmiem. Taču jau janvārī lielveikalos tā cena bija ap 65 santīmiem.
piena cenas nesamazina.
(06.05.2008)
2007. gada septembrī tā maksāja 0,55 LVL
Interesanti:
Šokolādes fabrikas "Laima" ražotā tumšā šokolāde ar 70% kakao sastāvu pie mums maksā apmēram 60 līdz 65 santīmus
Bet Lietuvā tās cena ir nieka 2,5 liti, kas ir ap 50 santīmiem
Šokolādes Lukss apgrozījums veikalos šā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laiku, pieaudzis par 11%
Laima šokolādes pārdošanas apjomi nav samazinājušies un šajā gadā pat turpina strauji palielināties
(06.05.2008)
Sērijveida dzīvokļu cenas samazinājušās par 1,4%, kopš gada sākuma - par 7,2%
Atšķirībā no «Dienas» pētījuma, kurā iekļautie 50 pārtikas produkti ir publiskoti, CSP šos datus neatklājot. Dažādie inflācijas rādītāji varētu būt skaidrojami ar pieļāvumu, ko raisa konkurences trūkums: jo populārāks produkts, jo straujāk kāpj arī tā uzcenojums, paši tirgotāji gan to noliedz.
Aptaujājot lielākos Latvijas mazumtirgotājus, laikraksts izveidojis 50 visvairāk pirkto pārtikas produktu sarakstu 16 produktu grupās, uz kuriem balstījies cenu monitorings. Šo produktu cenas fiksētas 16 lielveikalos un četros tirgos. CSP šādus datus publiskot atsakās un skaidro, ka konkrētos pārtikas produktus, ko pārvalde iekļauj inflācijas aprēķinā, nosaka, konsultējoties ar veikaliem.
«Tas, ko cilvēki visvairāk pērk, veikalā redzams arī vizuāli — pēc produktu izvietojuma,» sacījis CSP Patēriņa cenu indeksu daļas, kas apkopo inflācijas rādītājus, vadītājs Oskars Alksnis. Viņš arī paskaidrojis, ka katrā veikalā CSP pētīto produktu saraksts var būt atšķirīgs: «Ja, piemēram, «Super Netto» nav «Balticovo» olu, tad šajos veikalos pierakstām cita ražotāja produkcijas cenas, kas šeit pirkta visvairāk.»
Analizējot pārtikas produktu cenas, atklājušās vairākas kopsakarības, radot šaubas par konkurenci Latvijas mazumtirdzniecībā. Piemēram, laikraksts atklājis, jo lielāks veikals, jo augstākas cenas un pat vienā veikalu ķēdē identiskiem produktiem cenas krasi atšķiras, radot priekšstatu, ka tirgotāji tās nosaka, kā ienāk prātā, jo pircēji tās būtiski neanalizē.
«Vai arī inflācijas rādītāju atšķirības cēlonis meklējams konkurences trūkumā, apgalvot nevar. Paši tirgotāji gan to kategoriski noliedz,» raksta laikraksts. «Visvairāk pirktajiem produktiem liekam mazāku uzcenojumu, jo to noietam ir sīvāka konkurence — šos produktus parasti piedāvā turpat visi veikali,» galvojis «Maxima» vadītājs Jānis Stakens. Viņš arī norādījis, ka šo produktu aprite ir salīdzinoši ātrāka, bet mazāk populāriem produktiem, kā arī veikalu piedāvātam ekskluzīvākam sortimentam — lēnāka, tādēļ tiem tirgotāji nosakot augstāku uzcenojumu.
Konkurences padomē (KP) solīts, ka arī jautājums par uzcenojuma atšķirībām tiks ietverts KP patlaban veiktajā visaptverošā pētījumā par konkurences apstākļiemun situāciju mazumtirdzniecības nespecializētajos veikalos. Kamēr pētījums nebūs pabeigts, padome neko vairāk par to nestāsta.
Piens „Lāse” 2.0% 1L
Rudzu rupjmaize „Klasiskā” 380 g
Veikals:
Piens
Šokolāde
Rupjmaize
Alus
Maxima(x;xx)
0.66
0.68
0.62
0.39
Maxima(xxx)
0.66
0.68
0.62
0.42
HiperRimi
0.66
0.68
0.61
0.35
Rimi
0.66
0.68
0.50
0.42
SKY
0.70
0.74
0.53
0.45
Beta
0.72
0.59
0.53
0.42
Mego
0.75
0.76
-
0.43
Nelda
0.73
0.79
0.63
0.43
Super Netto
-
-
-
-
Prisma
0.72
-
0.49
0.37
BAF
0.76
0.71
-
0.41
„Īkstīte”
0.78
0.70
-
0.44
„Kaimiņš”
0.75
0.70
-
0.45
Narvesen
-
0.85
-
0.47
-Vislētākais piens Rimi un Maxima veikalos.
-Vislētākā rupjmaize veikalā Prisma
-Visdārgākais piens SIA „Īkstīte”
-Visdārgākā rupjmaize veikalā Nelda
Izmantotie avoti:
http://partika.info/latvija?aid=3728
http://partika.info/piena_produkti
http://www.delfi.lv
9
