Informācijas loma organizācijas vadībā

Informācija mūsdienās ir kļuvusi par vienu no vissvarīgākajiem resursiem. Mūsu dzīve nav iedomājama bez tās. Senāk rūpnieciski attīstītas sabiedrības atšķirīga iezīme bija cilvēku vara pār lietām un dabu, turpretī tagad tā pārtop par “informācijas sabiedrību”. Vārds informācija ir cēlies no latīņu vārda “informare” – attēlot, radīt priekšstatu par kaut ko. Informācija ir modelis, kas kāda reāla objekta īpašības parāda praktiska vai teorētiska uzdevuma risināšanai noderīgā veidā. To raksturo cilvēka spēja paplašināt, uzkrāt un kvalificēt zināšanas. Radīt informāciju un to izplatīt, radīt mehānismus, kas aptver visus sabiedrības dzīves aspektus. Pašreiz notiekošā revolūcija informācijas sfērā nes sev līdzi tālejošas sekas cilvēku sociālajā organizācijā.

Mūsu grupas darba mērķis bija: Iepazīties un izanalizēt divu autoru darbus, par „Informācijas lomu organizācijas vadībā” un atbildēt uz jautājumu: „Kurš autors labāk un saprotamāk iepazīstina un paskaidro doto tematu”

• Izstudēt (Čanaga) doto informāciju, par izvēlēto tēmu

• Izstudēt (krievu) doto informāciju par doto tēmu

Menedžmenti veltī lielāko daļu sava laika saskarsmei ar cilvēkiem, lai ievāktu un izplatītu informāciju. Iegūt precīzu informāciju ir svarīgi, lai pieņemtu pareizus lēmumus attiecībā gan uz sevi pašu, gan citiem.

Informācija ir zināšanas par kādu noteiktu jautājumu vai priekšmetu. Zināšanas ir nepieciešamas, lai pieņemtu adekvātus lēmumus saistībā ar preču iegādi, darba tirgu un karjeru. Menedžmenti nav izņēmums. Tirgus menedžmentam informācija ir nepieciešama, lai novērtētu pircēju pieprasījumu un konkurentus, lai zinātu, kāda veida produkciju un cik daudz ražot. Ražošanas menedžmentam ir nepieciešama informācija par izejvielām, darbaspēku un ražotnēm, lai sastādītu ražošanas grafikus.

Salīdzinājumā ar fiziskiem avotiem, informācija ir intelektuāls avots. Šī iemesla dēļ, tai raksturīga dinamiska daba, kuras potenciāls ir neierobežots. Cilvēki ar radošāku domāšanu spēj labāk izmanot šo potenciālu.

Menedžmenti reti kad nodarbojas ar fizisku lietu ražošanu; drīzāk, viņi strādā ar informāciju par ražošanu, lai sastādītu ražošanas grafikus, koordinētu dažādu departamentu darbību, utt. Šī iemesla dēļ, menedžmentu efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no pieejamās informācijas kvalitātes un kvantitātes.

Rezultātā, organizācijas novērtē informāciju, jo tā var tikt pārvērsta taustāmā produkcijā, vai tās būtu produktu idejas, kas pārtop gatavā produkcijā vai ražošanas idejas, kas realizējas jaunās ražošanas tehnoloģijās. Šis "pārtapšanas" process arī nosaka, kurš ieņems tirgu; tas, kurš spēs ātrāk un labāk apstrādāt jaunu informāciju, kas nepārtraukti mainās.