Inku kultūra

Inku impērija... Inku dievi,Valsts pārvalde,Arhitektūra,Reliģija,Mezglu rakstība,Kusko pilsēta,Inku tehniskās zinātnes,Mūsdienu Andu sieviete,Mačupiču,Inku impērijas iznīcināšana,Prasība pēc zelta, Secinājumi

Inki, tāpat kā acteki, pielūdza daudzus dievus. Vissvarīgākais dievs bija Virakoča. Viņš iznāca no Titkakas ezeraun no māla izveidoja pirmos cilvēkus. Viņa pakļautībā bija zemes, jūras, vētru, Saules, Mēness un zvaigžņu dievi. Katrā gadalaikā notika svinības par godu kādam dievam.

Īpaši svarīgs bija Saules dievs Inti, jo inki uzskatīja sevi par viņa pēctečiem. Kacko bija Inti veltīts templis, kura durvis bija no tīra zelta.

Attēlā redzamā pilsēta ir Kusko, inku galvaspilsēta. Tā bija būvēta pumas formā, jo puma inkiem simbolizēja spēku un varu. Cietoksnis vienā galā bija galva, bet divas iztaisnotas upes veidoja asti. Ēkas tika būvētas no masīviem akmens bluķiem, kas bija savienoti tik precīzi, ka java nemaz nebija vajadzīga.

Šajos trijos attēlos redzams, cik attīstīta bija inku tehnika. Pirmajā attēlā redzamas dažas sarežģītas lauksaimniecības metodes. Otrajā attēlā redzamas par “kipiem” sauktas auklas, kas

tika izmantotas skaitīšanai. Trešajā attēlā redzami virvju tilti, pa kuriem inki savienoja savus 20 000 km garos bruģētos ceļus.

Inku mantojums ir dzīvs arī šodien. Lai gan Andu tautu senču

inku dzīvei raksturīgās iezīmes ļaudis ir saglabājušas līdz pat

zvejniecības vaids. Šīs sievietes tērps gadsimtu gaitā ir ļoti maz

Viens no viskrāšņākajiem inku impērijas pieminekļiem ir Mačupiču pilsētas drupas. Tās tikai 1911.gadā atklāja amerikāņu arheologs Hairams Bingems. Spāņu iebrucēji nebija šo pilsētu atraduši, tāpēc tā nebija nopostīta. Iespējams, tā bija robežas priekšpostenis un tāpēc bija veltīta Saules dievam Inti.

Mačupiču atrodas apm. 80 km uz ziemeļiem no Kusko gandrīz 2400 m virs jūras līmeņa.

Spāņi Centrālamerikā bija dzirdējuši baumas par dienvidu zemi, ko sauca par Biru vai Peru un kurā bija zelta un citu dārgmetālu pārpilnība. Fransisko Pizaro nolēma burāt gar krastu uz leju no Panamas pilsētas, ko spāņi bija uzcēluši 1519. gadā. 1527. gadā viņš vadīja ekspedīciju, kura atklāja Tumbecas pilsētu. Vietējie iedzīvotāji viņus laipni uzņēma un parādīja lielu daudzumu zelta un sudraba. Pizaro bija pārliecināts, ka atradis milzīgu zelta ieguve vietu, un atgriezās Spānijā. Karalis V deva viņam atļauju iekarot jauno zemi un iecēla viņu par Peru gubernatoru un ģenerālkapteini.

Atšķirībā no citiem spāņu iekarotāju vadoņiem Pizaro nebija dzimis augstmaņu ģimenē. Viņš bija neizglītots un neprata ne lasīt, ne rakstīt. Pirms ierašanās Centrālamerikā laimes meklējumos viņš bija strādājis lauku saimniecībā. Pizaro nogalināja cīņā par varu 1541. gadā Limā.

Pizaro noteikti palīdzēja fakts, ka inki cīnījās pilsoņu karā. Inku valdniekus sauca par Sapa Inkiem. 1527. gadā Sapa Inks Huajna Kapaks nomira ar bakām. Viņam bija divi dēli Nuaskars un Atahualpa, kuri abi pretendēja uz tēva troni. Brīdī, kad tuvojās Pizaro, tika izcīnīta pēdējā kauja, kurā sagūstīja Huaskaru.