REFERĀTS LATVIEŠU VALODĀ
TĒMĀ „INTERNACIONĀLISMI”
INTERNACIONĀLISMI
Nav nevienas man pazīstamas valodas, kādā, runājot, cilvēki neizmantotu tādus vārdus, kā internacionālismus. Līdzās senākajiem aizguvumiem latviešu valodā ir arī aizguvumi no citām valodām. Aizguvumus, kas sastopami daudzās valodās, sauc par svešvārdiem jeb internacionālismiem.
Tiem ir liela līdzība skanējumā, rakstījumā un nozīmē, diezgan bieži nozīme ir pilnīgi vienāda. Tādi ir, piemēram, vārdi: metāls (vāc. Metall, angl. metal, fr. métal), kultūra, (vāc. Kultur, angl. culture, fr. culture), eksāmens (vāc. Examen, angl. examination, fr. examen).
Internacionālismu cilmi, nozīmes, pareizu izrunu un rakstību atspoguļo svešvārdu vārdnīcas.
Salīdzinājumā ar dzimtās valodas vārdiem internacionālismiem raksturīgas specifiskas fonētiskas pazīmes:
īss un garš patskanis o: okeāns, ozons;
līdzskanis h: haoss, harmonija;
līdzskanis f: fabula, konflikts;
uzsvērtas dažādas zilbes: konjugācija, ragū, buklē, kakao.
morfoloģiskas pazīmes:
nelatviskas izskaņas: memoriāls (-āls), nacionālisms (-isms), sprinteris (-eris) u. c.
daļa lietvārdu ir nelokāmi: maestro, kino, solo, veto, komunikē, ateljē.
Galvenie internacionālismu avoti Eiropas tautu valodās ir sengrieķu un latīņu, franču, itāļu, angļu, vācu un krievu valoda. Visvairāk internacionālismu ir devušas senās valodas – grieķu, latīņu - un franču valoda.
Grieķu cilmes internacionālismi: agronoms, analīze, aritmētika, bibliotēka, demokrātija, drāma, ekonomika, filozofija, fizika, fonētika, gramatika, harmonija, komēdija, koris, kritika, leksika, lirika, loģika, matemātika, morfoloģija, orgāns, orķestris, poēma, politika, simbols, sintakse, taktika, teātris, tehnika, teorija, traģēdija, utopija, zona.
Latīņu cilmes internacionālismi: arguments, autors, deputāts, dokuments, eksāmens, ekskursija, evolūcija, fakts, forma, komunisms, mode, operācija, pozīcija, progress, pulss, republika, revolūcija, sociālisms, summa, tabula, teksts, tendence, unikāls, urna, vibrēt, vitāls.
No citām valodām ienākuši tādi internacionālismi kā flote, aktieris, avanss (no franču valodas), kross, mītiņš, tramvajs (no angļu valodas), soprāns, tenors, koncerts, temps, galantērija, spageti (no itāļu valodas), fronte, štābs, krahs, šveicars (no vācu valodas), artelis, stepe, taiga, kolhozs (no krievu valodas), matrozis (no holandiešu valodas).
Mūsdienās svešvārdu ieplūšanu vārdu krājumā veicina politiķu, sportistu, žurnālistu, tulkotāju, mākslinieku, zinātnieku, ražošanas organizatoru starptautiskā darbība.
Pasaulē sevišķi izplatīta ir angļu valoda, tāpēc visās sadarbības sfērās galvenokārt tiek izmantota angļu valoda. Arī latviešu valodā arvien vairāk nostiprinās angļu valodas vārdi:
sportā – rallijs, skeitbords, frīstails;
dejas mākslā – breiks, svings;
pārvaldē, ražošanā, tirdzniecībā – menedžeris, sponsors, spīkers, mārketings, supermārkets, bizness;
elektronikā un informātikā – telefakss, videoklips.
Internacionālismus reti pārņem tieši - no to tautu valodām, kurās tie radušies. Visbiežāk tie izplatās ar starpniekvalodām. Par tādām mēdz būt lielo tautu valodas.
Daudzi plaši pazīstami internacionālismi ir vienīgie attiecīgo parādību apzīmējumi latviešu valodā:
radio, televīzija, kongress, konference, kritika, patriots, inerce, izolācija, elektrība, vitamīns.
Bez internacionālismiem nav domājami dažādu jēdzienu apzīmējumi zinātnē, tehnikā, mākslā.
Daļai internacionālismu ir atbilstoši latviski apzīmējumi, kas var būt izteikti ar vārdu vai vārdu savienojumu.
Piemēri: stabils - noturīgs, precīzs - noteikts, unikāls - vienreizējs, arguments - pamatojums, pretenzija - prasība, realizēt - īstenot, ignorēt - neievērot.
Šādi internacionālismi paplašina izteiksmes iespējas, piešķir valodai lokanību, precizitāti, rada stilistisku daudzveidību, palīdz izteikt nianses, kuru nav latviskajiem vārdiem. Taču nav ieteicams tekstu pārblīvēt ar svešvārdiem, jo mazinās tā saprotamība un tā tiek noplicināta dzimtā valoda.
