Interneta atkarība: ietekme uz cilvēka attīstību un uzvedību

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

Jelgavas 1.ģimnāzija

Autores: Jelgavas 1.ģimnāzijas

10.b klases skolnieces

Dace Grīnvalde

Liene Kļaveniece

Darba vadītāja: Jelgavas 1.ģimnāzijas

skolas psiholoģe

Ludmila Soldatenoka

Saturs

Ievads……………………………………………………………….. 3.lpp.

1.Faktori, kas ietekmē cilvēka attīstību……………………………4.lpp.

1.1.Jauno tehnoloģiju atkarības psiholoģiskie cēloņi……...…..4.lpp.

1.2.Atkarības izaugsme……………...…………………………...5.lpp.

2.Datoratkarība, tās veidi……………………………………………6.lpp.

3.Internetatkarība….…………………………………………………7.lpp.

3.1.Internetatkarības veidi……………………………………...7.lpp.

3.2.Internetatkarības cēloņi……………………………………..8.lpp.

3.3.Rašanās iemesli………………………………………………9.lpp.

3.4.Ārstēšana……………………………………………………10.lpp.

4.Anketēšanas apkopojuma rezultāti……………………………….11.lpp.

Secinājumi…………………………………………………………….15.lpp.

5.Termini ………………………………………………………………16.lpp.

6.Izmantotā literatūra…………………………………………………16.lpp.

7.Pielikums……………………………………………………………..17.lpp.

Viens no vispasaules saziņas līdzekļiem ir internets. Informācijas iespējas internetā rada neapstrīdamu ietekmi uz cilvēku, t.s. arī jauniešu, ikdienu.

Ar vien vairāk tiek novēroti gadījumi ar pārmērīgu interneta lietošanu radīta atkarība, kuras pazīmes ir skolas neapmeklēšana, sekmju pasliktināšanās, agresīva izturēšanās pret citiem cilvēkiem, u.c. Galvenā riska grupa ir jaunieši, jo internets tiek izmantots gan mācībās, gan brīvajā laikā. Aktuāla ir arī šīs atkarības ārstēšana. Internetatkarības cēloņi un ārstēšana tiek mūsdienās pētīta, turklāt ar rezultātiem, kuri ir jāpapildina, jo tikai 1990. gadā tika ieviests kā internetatkarības atkarības jēdziens. Tātad ļoti vēlu, savukārt internetatkarība progresē ļoti strauji.

Jāizglīto ne tikai jaunieši, bet arī viņu vecāki un visi ģimenes locekļi, jo savādāk nav iespējams noteikt atkarīgo skaitu, kā arī tas palīdzētu izkristalizēt galvenos faktorus, pēc kuriem varētu zināt iemeslus un risinājumus, kādēļ jaunieši kļūst atkarīgi.

Laika gaitā noteikts, ka nav vēl izstrādāta tāda pētīšanas metode, kura precīzi noteiktu atkarīgo skaitu. Taču izmantojot kvalitatīvo metodi, var noteikt aptuvenāko atkarīgo skaitu, atkarības iestāšanās likumsakarības, kura tika izmantota arī šajā darbā aptaujas veidā.

Metodes atrašana aizņem galveno daļu no pētījumu laika un darba.

Darbā, galvenokārt, izmantota psiholoģijas literatūra, materiāli no interneta.

Mērķis: informēt jauniešus par internetatkarības cēloņiem un ārstēšanu.

Uzdevumi:

1.Informācijas apkopošana un analīze,

2.Hipotēzes un secinājumu izvirzīšana,

3.Anketu izdale,

Hipotēze: jaunieši ir vairāk atkarīgi no interneta nekā jaunietes vecumā no 16- 18 gadiem.

Cilvēka attīstības kopaina liecina par daudzām dažādām sakarībām. Evolūcijas psihologi tiecas uzsvērt četras šīs attīstības sfēras:

Fizisko,

Psiholoģisko,

Sociālo,

Izziņas(kognitīvo).

Turpmāk tiks pievērsta lielāka uzmanība tieši psiholoģiskajai un sociālajai attīstībai.

Faktori, kas ietekmē cilvēka attīstību ir ļoti daudz un dažādi, tādēļ tiks apskatīti tikai divi galvenie faktori, proti, ģimene un sabiedrība.

Tāpat daudzi faktori ietekmē katra cilvēka individualitāti, šajā attēlā parādīti un uzskaitīti daži no tiem:

rase finanses reliģija kultūra klimats draugi

gēni uzturs

ģimene izglītība

disciplīna indivīds IQ(inteliģences koeficients)

emocijas sabiedrības attieksme

dzimums bioloģiskā nobriešana u.c.

Ģimene-

tās primārā un galvenā funkcija attiecībā pret bērniem ir fiziskā aprūpe. Tā jānodrošina līdz bērni sāk paši par sevi rūpēties. Otrā - bērnu socializēšana, iemācīt viņiem izprast sociālās vērtības un atbilstošu uzvedību sabiedrībā. Trešā - radīt kopības un piederības sajūtu visiem ģimenes locekļiem. Ceturtā - emocionālā atbalsta un pieķeršanās saišu nodrošināšana. Maiguma, mīlestības un savstarpējā atbalsta nodrošinājums ir veids, kā var veicināt attīstību.

Sabiedrība-

socioloģija un antropoloģija ir pierādījusi, ka sabiedrības paradumi un attieksme ir ļoti noteicoši faktori. No tā izriet, ka ikviens noteiktā vidē izturēsies atbilstoši tur pieņemtajām tradīcijām, valdošajiem viedokļiem. Tieši sabiedrībā tiek pārbaudīts, kā indivīdam ir ieaudzinātas tās vērtības un standarti.

Runājot kopumā par Latviju, būtībā pašreizējo situāciju var salīdzināt ar to, kas notika apmēram 6-7 gadus atpakaļ narkotiku lietošanas jomā. Tajā laikā jaunieši nebija pietiekami informēti par narkotiku atkarības veidošanos, kā tas notiek tagad ar datoratkarību. Ja dators ir pieejams mājās, tad nav īstas skaidrības, kur vajadzētu nospraust to robežu, kuru pārkāpjot ,būtu jāsāk uztraukties par pusaudža aizraušanos ar to. Kur ir tā robeža, kad dators vairs nav palīgs pusaudzim?

Iespējams, ka dators ir vienīgā narkotika, ko vecāki paši nopērk un mudina lietot.

Vienvārdsakot, nevar ignorēt, ka mūsu dzīvē ir ienākušas jaunas vēsmas, jaunākā tehniloģija, gan sabiedrībā, gan ikdienā. Tādējādi nākas noprast, ka ir kāda cilvēku grupa, kura ir pakļauta riskam un var kļūt atkarīgi.

Sakarā ar to, ka nav pieejama vajadzīgā vai pat nepieciešamā informācija par atkarības izpausmēm, rada neērtības vai grūtības savlaicīgā profilakses darbā ar atkarīgo. Tas arī kavē sabiedrībai atpazīt atkarīgos, jo tā pamana tikai fiziskās pazīmes vai simptomus, kas norāda uz atkarību, un nepievērš īpašu uzmanību atkarības garīgajiem aspektiem. Vajadzētu ielāgot, ka atkarības rezultātā izmaiņas var novērot vispirms emocionālajā sfērā un garīgumā, un tikai pēc tam fiziskajā, kad iestājas jau pilnīga atkarība.

Attēlots, kā atkarība ietekmē cilvēku un kā notiek atveseļošanās process, ko skar vispirms un ko laika gaitā.

1.2. Atkarības izaugsme

Atveseļošanās

Garīgums Ķermenis

Ķermenis Garīgums

Var jautāt, kādi ir tie iemesli, kuri rada atkarību?

To var izskaidrot ar to ,ka katrs cilvēks pēc ikdienā izjustā stresa, nemiera, spriedzes, mēdz regresēt, īslaicīgi atpūsties no ikdienas. To var nosaukt par īslaicīgu palīglīdzekli. Tas ir vajadzīgas jebkuram cilvēkam, neatkarīgi no vecuma. Diemžēl pastāv regress, kas nodara ļaunu personībai. Pretēji īslaicīgam palīglīdzeklim, tas ir dominējošs faktors jeb destruktīvs.

Saistot regresu ar cilvēku, varam apgalvot, ka destruktīvo regresu izvēlas tas, kurš nav atradis vai pratis izmantot īslaicīgo regresu. Saistot to ar datoru, galvenais aspekts ir tāds, ka nav īpaši fiziski jāpiepūlas, lai atrastu sev labāko un piemērotāko.

Iesaistot psiholoģiskos cēloņus, ir obligāti jāmin pusaudžu gadi, jo izmantojot un apkopojot Ē.Eriksona pētījumos lasīto, var droši apgalvot, ka tieši šajā laikā veidojas jaunieša personība, induvidualitāte, skats uz dzīvi, nostabilizējas vairāk vai mazāk vērtību skala u.c.. Der piebilst, ka līdzko indivīds saskaras ar kaut ko jaunu, tā pārdzīvo krīzi. Apkārtējā vide ietekmē šo krīzi, veidojot personībā jaunveidojumu, kurš var būt gan pozitīvs, gan negatīvs.

Tieši pusaudža vecumā pozitīvās iezīmes ir morālā un profesionālā pašnoteikšanās,bet negatīvā -identitātes difūzija.

Kā novērojis un izpētījis Ž.Piažē, tad tieši sākot no pusaudža gadiem iestājas visaugstākais intelektuālais līmenis -uztver daudz informācijas, attīstās prasmes, iemaņas, spēja abstrakti domāt, izvirzīt hipotēzi. Šis posms ilgst visu atlikušo mūžu.

Šajā periodā nozīmīgi ir:

sociālā attīstība,

pašvērtējums,

personības pamatiezīmes.

Pusaudža periods ir noslēguma posms vai kopsavilkums pārējiem attīstības posmiem. Šajā laikā ir apzināta vēlēšanās kļūt par pieaugušo un nevēlēšanās neapzināti nešķirties no bērnības. Attiecinot tieši uz datoratkarību, bieži tieši dators ir līdzeklis, ar kuru cer pārvarēt, iespējams, negatīvo atdalīšanos no vecākiem. Ir ļoti nestabils emocionālais stāvoklis, tādējādi jebkuri jauni iespaidi, notikumi vai attieksme pret pusaudzi, viņu ļoti ietekmē, pusaudzim to pat pašam neapzinoties.

Šajā laikā galvenie stresa cēloņi, kuri var novest pie atkarības:

vecāku pieprasījums būt priekšzīmīgam,

negatīva attieksme no vienaudžu puses(izsmiekls, draudzības atteikšana u.c.),

nozīmīgas draudzības vai drauga zaudēšana,

,ja vecāku savstarpējās attiecības ir negatīvas,

pusaudzis ir pārāk noslogots,

uzstājīgs vai negatīvs apkārtējo viedoklis.

Rodas šaubas par sevi, vecākiem. Draugi ir liela autoritāte, jo ģimenē tādu nesaskata. Interese vairāk vērsta uz ārējo pasauli, nevis iekšējo. Ir paaugstināts jūtīgums. Asi reaģē uz kritiku. Raksturīga pašapliecināšanās pārējo vienaudžu vidū gan pozitīvi, gan negatīvi.

Psihologi uzsver, ka noteiktu daļu no atkarības veidošanās vai neveidošanās veido attiecības ģimenē, piem. vecāku paraugam ģimenē, vecāku attieksmei pret jaunieti un mīlestības izpausmju izrādīšana, iespējama vardarbība u.c.. Ļoti bieži atkarīgie jaunieši ir tie, kuri nejūtas pietiekami novērtēti, nesaprasti.

Šie fakti norāda uz to, ka ir jāuzsver ne tikai ierīces vai procesus, kas var būt bīstami un veidot atkarību, bet gan arī skatīties uz riska faktoriem, kas rosina atkarību. Ieteicama ir profilakse, kura sevī ietver ģimenes izglītošanu par atkarību vispār, profilakses pasākumus, kuri veicina veselīgu alternatīvu izmantošanu un dažādu prasmju attīstīšanu, ir jāveic regulāri un savlaicīgi.

Datoratkarība tiek iedalīta:

internetatkarība,

spēļu atkarība,

čata atkarība.

Simptomi:

Psiholoģiskie:

•labsajūta, tiekot pie datora,

•nespēja pārtraukt iesāktās darbības,

•laika pieaugums, ko pavada pie datora,

•ģimenes un draugu aizmiršana,

•problēmas skolā un ģimenē.

Fiziskie:

•sāpes mugurā,

•migrēnas tipa galvassāpes,

•miega traucējumi,

•ēdienreižu izlaišana.

Taču galvenais no simptomiem ir kontroles zudums. Ne tikai pār laiku, bet arī par ikdienas dzīvi. Runājot par interneta atkarību, svarīgi ir nospraust robežas, kur beidzas praktiska interneta lietošana informācijas meklēšanai un kur sākas atkarība no informācijas meklēšanas.

Runājot ar, no interneta atkarīgiem jauniešiem, var ievērot ko savādu, piem. uzskatus, runas stilu, lietojamos žargonus, kas tiek lietoti datarprogrammās vai internetā. Paejot kādam laika posmam, domas un izjūtas saistās tikai ar kiberpasauli, tās tiek pārnestas citā realitātē.

Šādos gadījumos var būt jaunieša stāvoklis ir pietuvinājies psihozei. Lai līdz šim stāvoklim nenonāktu. ir jānovelk robeža, kur beidzas nepieciešamās informācijas iegūšana un kur sākas vajadzība pēc tās iegūšanas.

Jebkurai kolektīvas uzvedības izraisīšanai liela nozīme ir masu saziņai jeb komunikācijai. Masu saziņas līdzekļu skaitā ir arī internets. Tā mērķi var būt dažādi:

informēt,

aģitēt,

iedvesmot,

mobilizēt,

izskaidrot,

pārliecināt.

Mūsdienās internets ir ļoti izplatīts, jo ir viens no vislielākajiem pasaules informācijas avotiem. Tā pozitīvās īpašības ir:

saites ātrums,

plaša pieejamība,

dod iespēju izmantot kā izziņas materiālu,

saskarsmes veids.

Psihologi zin, ka cilvēka psihe var atspogoļot jebkuru realitāti. Tas apstiprinājās, kad tika izgudroti jauni tehniski līdzekļi.

Interneta pasaule ir virtuāla, tādēļ indivīdam rodas klātbūtnes efekts. Tādējādi psihe var pilnveidot šo virtuālo pasauli līdz pat pilnvērtīgam realitātes līmenim. Protams, tas dod iespējas mūsu psihi izpētīt vairāk, bet ar kādiem līdzekļiem to var panākt?

Problēmas teorētiskais pamatojums.

Šai atkarībai veltīti daudz materiāli, kuri atrodami masu medijos. Ārzemēs šī problēma tikusi sākta pētīt jau kopš 1994.gada.

Vārds ”atkarība” piesaistīts no psihiatrijas vārdnīcas, lai atvieglotu problēmas identifikāciju, noteikšanu. Atkarības definīcija ir šāda -tieksme patstāvīgi pārdzīvot specifisku stāvokli.

Internetatkarības jēdziens(Internet Addiction Disorder) IAD pirmo reizi tika ieviests 1990.gadā,lai aprakstītu nepārvaramu tieksmi pēc interneta lietošanas.

Visā visumā var iedalīt 1-10 simptomus, kuri nosaka vai norāda, ka lietotājs ir palicis atkarīgs vai tai tuvojas.

Pasaulē pētījumi tika organizēti kā tīkla aptaujas, intervijas un grupu apspriede ar dalībniekiem, kuri paši pauda vēlmi kontaktēties ar pētījumu organizētājiem, juzdami diskomfortu. Diemžēl aptauju ietvaros nav bijis iespējams izveidot kontroles grupas. Šo iemeslu dēļ vēl nav atrasta efektīva un precīza pētīšanas metode un tās apstrāde, ar kuras palīdzību varētu noteikt precīzus internetatkarības cēloņus, cik ilgam laikam jāpaiet līdz iestājas atkarība, noteikt cik indivīdi, kurus var ieskaitīt riska grupā, cik jau ir atkarīgi. Tādēļ šī lieta aizņem vislielāko daļu pētījumu praksē.

Taču droši var teikt, ka internetatkarība nerodas tieši tām pašām likumsakarībām, kuras atklāja smēķētāji, alkoholiķi, narkomāni. Lai noskaidrotu tradicionālu atkarību ir nepieciešami daži gadi, bet internetatkarība progresē neilgā laika posmā: pēc Kimberlijas Jangas datiem,25% atkarīgo indivīdu kļuvuši pirmajā pusgadā,58%-otrajā pusgadā, un 17%-pēc gada.

3.1. Internetatkarības viedi:

Kiber-seksuālā atkarība -nepārvarama tieksme pēc pornosaitu apmeklēšanas un kiber-seksa nodarbībām,

Informācijas pārslogojums(uzmācīga web -sērfošana)-ilgi un bezjēdzīgi tīkla ceļojumi, meklēšana datu bāzēs un meklēšanas sistēmās,

Uzmācīga tīkla vajadzība -on-line azartspēļu spēlēšana, patstāvīgi e-pirkumi vai piedalīšnās e-ūtrupēs,

Virtuālās iepazīšanās tieksme -paziņu un draugu pārpilnība tīklā,

Atkarība no datorspēlēm -uzmācīga datorspēļu spēlēšana(Doom, Quake, Unreal, kvesta spēles utt.).

Viens no galvenajiem cēloņiem ir saskarsmes problēma.

Jebkuros apstākļos indivīdam piemīt dažādas lomas. Reālajā pasaulē personām piemīt dažādas identitātes dažādās situācijās, gluži tāpat tas ir kibervidē. Mūsu datorizētās pasaules apstākļos dezadaptēta persona var aiziet internetā, kur lomu spēlētāju vietā var nokļūt reālās dzīves personas ekrāna otrā pusē.

Taču pastāv atšķirība starp reālo un datorizēto pasauli, reālajā vidē ir noteiktas normas, tā ir reglamentēta ar likumiem u.c., bet internetpasaulē ir absolūta anarhija, jo tā vienlaicīgi pieder visiem un tai pašā laikā nevienam.

Tā kā cilvēki, jo sevišķi pusaudži, pēc savas būtības ļoti atšķiras, un lietotāji, kam ir nopietnas psiholoģiskas problēmas, varētu izvēlēties “vieglāko ceļu”, izvēlēties virtuālās attiecības kā pamatsaskarsmes veidu un sakarā ar to pastiprināt savas problēmas.

Šo lēmumu bieži ietekmē konflikti, gan iekšējie, gan ārējie. Konflikta pamatā ir cīņa par kādu vērtību, kaut ko cilvēkam nozīmīgu. Par nožēlu nav iespējams izbēgt no konfliktiem, jo tie ir dzīves sastāvdaļa.

Var droši apgalvot ,ka bez saskarsmes cilvēki nevarētu eksistēt, jo tā ir saistīta ar informācijas apmaiņu, kurā informācija ir ietverta vārdos, žestos, mīmikā, skatienos, kustībās, balss intonācijās u.c.

Saskarsmes iemaņas ir vienas no svarīgākajām dzīvē. Cilvēks piedzimst ar saskarsmes spēju ,taču tā nav nemainīga. Šī spēja ir jāattīsta un jāpilnveido visu mūžu.

Attīstot tās, uzlabojas:

Pašsajūta,

Attiecības ar citiem cilvēkiem,

Karjeras iespējas.

Saskarsme ir sarežģīts process, kuru veido savstarpēji saistītas daļas.

Vēl viens cēlonis -problēmas skolā.

Pašlaik internetatkarība var kļūt par ne tikai personīgo problēmu, bet arī par sabiedrības. to var izskaidrot ar to, ka virtuālajā pasaulē jaunieši

Sociālā percepcija Cilvēku savstarpējā

Uztvere un sapratne Galvenie sociālās

uztveres mehānismi:

•Identifikācija

•Empātija

•Refleksija

•Stereotipizācija

Komunikācija A Apmaiņa ar informāciju Komunikācijas procesā

Izmanto:

Verbālo(vārdisko)

saskarsmi

Neverbālo(nevārdisko)

saskarsmi

Interakcija Saskarsmes partneru

mijiedarbība Interakcija izpaužas:

•Sadarbība

•Konkurence

var darīt iedomātās, destruktīvās lietas, kuras nekad nevarētu darīt reālajā dzīvē. Virtuālajā pasaulē var justies droši anonimitātes dēļ, t.s. inkognito, var teikt, ka tieši tā pat pamudina uz interneta pārmērīgu lietošanu.

Eksistē arī divpusējais efekts- līdzīgā ārstēšana ar līdzīgo.

Gluži tāpat, kā jebkuru jaunu tehnoloģiju, internetu izmanto kā psihopataloģijas ārstēšanas līdzekli, gan kā psihoterapijas līdzekli. Pastāv jēdziens “kibervides terapija”, ”on-line psiholoģija” u.c.

Galvenie jēdzieni internetatkarības attīstības procesā ir pieejamība, kontrole un uzbudinājums, ko apstiprina Dr.Kimberlijas jangas 1999.gada modelis ACE (Accessibility, Control, and Excite-ment). Saistot ar ACE modeli, internetatkarība attīstīta pēc trim galvenajiem faktoriem:

informācijas, interaktīvās zonas un pornogrāfijas attēlu pieejamība,

pārraidāmās informācijas personālā kontrole un anonimitāte,

iekšējās jūtas, kuras var izraisīt zemapziņas līmenī augstāko uzticības līmeni tīklā.

Ar šī modeļa palīdzību var atvieglot pamatproblēmu izpratni un veicina ārstēšanas programmas efektīvāku plānošanu.

Pēc pētījumiem var noteikt, ka visbiežāk atkarīgās personas lieto čatu(37%), MUDs(28%),telekonferences(15%),e-pastu(13%),www(7%) un informācijas protokolus Gopher, FTP(2%).

Tīkla pakalpojumus var iedalīt 2 grupās:

čati, MUDs, e-pasts u.c., kuri saistīti ar saskarsmi,

FTP, Gopher- kuri saistīti ar informācijas iegūšanu.

Pēc daudzu pētnieku domām, internetneatkarīgie visvairāk lieto interneta aspektus informācijas savākšanai un eksistējošo kontaktu atbalstīšanai, bet atkarīgie-iepazīšanās, ideju apmaiņas ar jauniem partneriem u.c. Tas nozīmē, ka lielākoties, atkarīgās personas lieto virtuālās vides saskarsmes veidus.

Jebkura atkarības veidošanās balstīta uz noteikta personības tipa, kuram piemīt šādas īpašības:

Ārkārtīga nepastāvība,

Vāja griba, nespēja izpaust atteikšanos, baidoties no citu cilvēku atraidījuma,

Kritizēšanas vai neatzīšanas viegls aizvainojums,

Neuzņemas atbildību, atsakās pieņemt lēmumus, rezultātā- pakļaujas nozīmīgiem cilvēkiem.

Viss iepriekšminētais raksturo dzīves pasīvo pozīciju, kad cilvēks atsakās no ārējā kontakta un lēmumu pieņemšanas.

Līdz ar to, atkarīgai personai piemīt bailes no vientulības un vēlme izvairīties no tās, eksistē sociālā dezadaptācija, kuru raksturo:

Šaurs saskarsmes loks(nenozīmīgas, virspusējas attiecības),

Nespēja izteikties, dalīties savos pārdzīvojumos,

Tuvu attiecību trūkums,

Impulsivitāte,

Laika plānošanas, mērķu sasniegšanas nespēja,

Depresija.

Secinājums- internetaatkarīgās personas lieto tīklu sociālā atbalsta dēļ(lai piekļūtu kādai noteiktai sociālai grupai)seksuālā apmierinājuma dēļ, virtuālā varoņa izveidošanas dēļ(jauns ES),kas veido klātesošo noteiktu reakciju, atzinības saņemšanas dēļ.

Ar internetatkarības ārstēšanu nodarbojas tādi speciālisti kā psihoterapeiti un psihologi.

Ārstēšanu vēlams uzsākt atkarības sākumstadijā, diemžēl lielākā vecāku kļūda ir tā, ka viņi nepievērš lielu uzmanību jaunieša uzvedības izmaiņām, garastāvokļa svārstībām.Tās nereti tiek pieskaitītas par pubertātes vecumam atbilstošām. Katras ārstēšanas iesākumā jāprot pareizi jaunieti motivēt, jo jaunietis domā, ka viņam tiek atņemts kaut kas svarīgs, kas dod daudz emociju, kuras jaunietim ir tik ļoti nepieciešamas .Šajā posmā ir ļoti svarīgi izglītot gan jaunieti, gan viņa vecākus par atšķirību, kura pastāv starp normālu interneta lietošanu un atkarību.

Turpmākajā darbā tiek izstrādāti sasniedzami mērķi un pārrunāta to realizēšana. Ļoti bieži jaunietim ir svarīga vecāku un ģimenes locekļu iesaistīšanās, kuri var palīdzēt atgūt kontroli, likt saprast robežas.

Nākamajā posmā parasti pielieto kognitīvi-bihevioriālo terapiju, ar kuras palīdzību tika mainīta aplamā domāšana un iemācīšanās noteikt, kad rodas domas un iemācīties jaunus uzvedības veidus noteiktās situācijās, kas var izraisīt recidīvu.

Individuālā vai grupas kiber-terapija.

Balstoties uz pētījumiem, var secināt, ka atkarīgajai personai piemīt paaugstinātas trauksmes līmenis, kurš liecina par dezadaptāciju, par neadekvātu sevis un apkārtējās vides uztveri. Trauksmes kāpinājums ir paralēls disonansei starp “virtuālo ES”, kurš ir nemirstīgs un visspēcīgs, un “reālo ES”, kurš ir vienkāršs cilvēks. Internet- dialogā ar attālināto lietotāju ir iespējams veidot individuālo vai grupas terapiju, ar on-line seansa teksta režīma palīdzību.

Par nožēlu jāsaka, ka nekas nav pilnvērtīgs simtprocentīgi, tāpat arī kiber-terapija. Tās trūkumi atspoguļojas tieši tajā, ka tā noris ar interneta palīdzību. Terapeits neredz savu klientu, tādējādi klientam ir vairāk laika noformulēt domu. Kā arī terapeitam nav zināms, vai klients neizmanto savu “virtuālo ES” un vai viss klienta teiktais ir uztverams kā patiesība.

Tomēr būtu ieteicams veikt klātienes terapijas. Tās varētu būt progresīvākas, jo balstītos uz klienta un terapeita uzticēšanos viens otram, kā arī klientam būtu jūtama drošības sajūta.

Domājot par ārstēšanu tieši Latvijā nav skaidri zināms, vai tiešām valsts palīdzēs finansēt jaunieša atveseļošanos, jo Latvijā internetatkarība netiek vēl uzskatīta par slimību, piemēram, kā narkomānija vai alkoholisms.

Mēs izvēlējāmies anketēt jauniešus. Šajā aptaujā tika izjautāti 35 jaunieši, no kuriem 20 meitenes un 15 zēni. Anketā bija 10 jautājumi, uz kuriem likām jauniešiem atbildēt.

Vairākums aptaujāto jauniešu izmanto I-neta pieslēgumu mājās un nedaudz mazāk datorsalonus. Jaunieši neizmanto I-neta kafejnīcas tāpēc, ka Latvijā tās nav tik izplatītas kā datorsaloni un pieslēgums mājās.

Zēni I-netā pavada ~9 h vairāk nekā meitenes

Vairums no aptaujātajām meitenes I-netā pavada mazāk par 2h.

10% no aptaujāto meiteņu i-netu lieto e-pasta pārbaudei un 13% informācijas iegūšanai.

Vairākums, aptaujāto meiteņu, kas lieto i-netu atzīmes nepasliktinās, bet 2% no aptaujāto zēnu atzīmes pasliktinās regulāri.

Tas nozīmē, ka I-nets ietekmē zēnus, un vajadzētu uzmanīties ar I-neta lietošanu.

4% no meitenēm un tikpat zēnu atbildēja, ka bez interneta var iztikt 1-2 nedēļām.

3% no zēniem un meiteņu atbildēja, ka bez i-neta var iztikt 1-3 dienām.

Jaunieši, kas bez I-neta lietošanas varētu iztikt 1-3 dienas, viņi ir riska grupā saslimt ar I-neta atkarību.

1% meiteņu bieži spēlē on-line spēles un 1% zēnu spēlē regulāri.

Pārējie aptaujātie on-line spēles spēlē reti vai vispār nespēlē.

Visas no aptaujātajām meitenēm neapmeklē pornosaitus, bet ~51% aptaujāto zēnu apmeklē. Varbūt, ka meitenes uz šo jautājumu ir atbildējušas negodīgi, jo vismaz vienreiz cilvēks ieskatās ziņkārības vadīts.

Vairums meiteņu domā, ka diena bez I-neta nav nedz vienmuļa, nedz tukša.

Bet vairākums zēnu domā, ka diena bez i-neta ir tukša un vienmuļa

Tas nozīmē, ka iespējams zēni ir vairāk atkarīgi no I-neta un viņiem ir jāuzmanās, lai nemanot nepaliktu par atkarīgiem no I-neta.

Vairums aptaujāto jauniešu uzskata, ka viņi nav atkarīgi no i-neta.

Tikai 1% saka, ka ir atkarīgi no i-neta un 2% zēnu un meiteņu nezin vai ir atkarīgi.2% meiteņu saka, ka varbūt ir atkarīgas no I-neta.

10. Vai jūs zināt kas ir I-neta atkarība?

Aptuveni 60% no aptaujātajiem jauniešiem zina kas ir I-neta atkarība un 40% nezin kas ir atkarība no I-neta. 40% cilvēkiem ir risks palikt atkarīgiem no I-neta, viņiem jāpiedomā kā pavadīt laiku mazāk lietojot I-netu.

•Gandrīz puse (40%) cilvēku nezin, kas ir Interneta atkarība. Pēc mūsu domām, tas ir tāpēc, ka par Interneta atkarību maz runā.

•Zēni no Interneta ir vairāk atkarīgi nekā meitenes, jo veicot aptauju, vairākums zēnu atbildot uz jautājumu (pēc Tavām domām, vai diena bez Interneta šķiet vienmuļa un neinteresanta?) atbildēja ar apstiprinošu atbildi.

•Jaunieši Internetu izmanto e-pasta pārbaudei, mācībām, informācijas ieguvei u.c. lietām.

•Jaunieši vidēji dienā pie Interneta pavada 2-5 h.

•Dažiem jauniešiem pasliktinās atzīmes lietojot Internetu.

•Meitenes bez Interneta var iztikt no 5 dienām līdz 2 nedēļām un vairāk.

•Zēni bez Interneta var iztikt no 3dienām līdz 2 nedēļām un mazliet vairāk.

Mūsuprāt, ka vajadzētu vairāk pievērst uzmanību Interneta atkarībai, jo mūsdienās Internets ir viens no lielākajiem saziņas, izklaides un informācijas iegūšanas līdzekļiem. Un Internetu izmanto gandrīz visās pasaules valstīs. Un palielinās iespēja saskarties ar cilvēkiem, kas ir atkarīgi no Interneta. Lai to novērstu vajadzētu vairāk informēt cilvēkus, īpaši jauniešus, ka Internetam ir arī negatīvas ietekmes uz cilvēkiem un uz viņu veselību.

Empātija- spēja līdzpārdzīvot, līdzjust citiem.

Identifikācija-indivīda iejuušanās citu cilvēku darbībā vai garastāvoklī, kad viņš mēģina just un domāt kā cits cilvēks.

Kognitīvi-bihevioriālā terapija-aplamās domāšanas maiņa un iemācīšanās noteikt, kad domas rodas, piem., par datora lietošanu, un iemācīties jaunus uzvedības veidus šajās situācijās, kas var izraisīt atkarības recidīvu.

Psihoze-psihiska slimība, kuras dēļ zūd spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus.

Psihologs-speciālists, kurš, uzklausot cilvēku ,cenšas viņam palīdzēt atrast izeju no sarežģītās situācijas un risināt psiholoģiska rakstura problēmas.

Psihoterapeits-ārsts speciālists ar ļoti augstu kvalifikāciju, viņa uzdevums- izmantojot dažādas psihoterapijas metodes, palīdzēt klientam mainīt traucējošas domāšanas, uzvedības u.c. izpausmes, palīdzēt attīstīt personību, kuras izaugsme ir apstājusies psiholoģisku apstākļu dēļ.

Refleksija-partnera apziņa, par to, kādu iespaidu viņš atstāj citiem cilvēkiem.

Stereotipizācija-citu cilvēku uztvere, kas balstīta uz iepriekš izveidotiem priekšstatiem.

Sociālā dezadaptācija-sociālās adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem.

Izmantotā literatūra:

1.materiālu apkopojums” Azartspēļu un jauno tehnoloģiju atkarība. Problēmas un risinājumi.” Rīgas pilsētas konference(2003),

2.I.Kreišmane, R.Valgare, K.Gulbe “Ievads psiholoģijā.” R.,Pētergailis,(2000),

3.LEMON (Learning Materials On Nursing) 2.gr. “Aprūpe un sociālās zinātnes.”5.-8.lpp.(1996),

4.Rīgas Atkarības profilakses centra atskaite par 2005. gadu,

5.Psiholoģijas vārdnīca, Zvaigzne ABC(1998),

6.www.apollo.lv,

7.www.google.lv,

Anketa

Sveiki!Būtu ļoti jauki,ja Tu mums palīdzētu zinātniskā darba tapšanā.Tev tikai godīgi jāatbild uz šiem jautājumiem.

Tu esi:

•zēns

•meitene

1.Lai lietotu I-netu,Tu izmanto:

•I-neta kafejnīcas

•Datorsalonus

•I-neta pieslēgumu mājās

2.Cik ilgi parasti Tu lieto I-netu?

•Vairāk par 7 h

•5-7 h

•3-5 h

•mazāk par 2 h

3.Kāpēc Tu lieto I-netu?

•E-pasta pārbaudei

•Mūzikas,video u.c. lejupielādei

•Nepieciešamās informāciajs iegūšanai

•Mācībām

4.Vai Tavas atzīmes pasliktinās,ja Tu laiku pavadi I-netā?

•Regulāri

•Bieži

•Reti

•Nekad

5.Kā Tu domā,cik ilgi Tu varētu iztikt bez I-neta lietošanas?

•1-3 dienas

•3-7 dienas

•1-2 nedēļām

•citi

6.Vai Tu bieži spēlē on-line datorspēles?

•Regulāri

•Bieži

•Reti

•Nekad

7.Vai Tu apmeklē pornosaitus?

•Jā

•Nē

8.Kā Tu domā,vai ikdiena bez I-neta būtu neinteresanta,tukša,vienmuļa?

•Jā

•Nē

9.Vai Tu zini kas ir I-neta atkarība,kādi ir tās cēloņi?

10.Pēc Tavām domām,Tu esi atkarīgs(-a)?

•Jā

•Varbūt

•Nezinu

•Nē