Interneta atkarība: pazīmes, cēloņi un ārstēšanas iespējas

Patlaban internets ir viens no vislielākajiem pasaules informācijas avotiem – tas ir neapšaubāms fakts. Zināmas interneta īpašības – starplietotāju saites ātrums un plaša pieejamība gan no attāluma, gan tuvumā – dod iespēju izmantot internetu kā izziņas instrumentu, kā saskarsmes veidu.

Mans pētījums domāts ....... vidusskolas skolēnu psiholoģiskās atkarības no virtuālās realitātes apskatam, gan arī problēmas ietekmei uz pusaudžiem: cik lielā mērā tas skar skolnieka attīstību, saskarsmi ar reālo dzīvi un mācībām, kādas ir interneta pozitīvās un negatīvās ietekmes, un kādos nolūkos skolnieki to izmanto visbiežāk.

Internets ieņem aizvien lielāku lomu mūsu dzīvē – tas mums pāris minūšu laikā palīdz ietaupīt laiku, piemēram, palīdzot atrast informāciju, ko meklējot bibliotēkā, mēs pavadītu vairākas stundas, ļauj mums uzzināt jaunumus un sazināties savā starpā. Bet pats galvenais – internets mums sniedz Brīvību. Jaunietis, kuram īstajā dzīvē nemaz tik labi neveicas attiecību veidošana ar cilvēkiem, ieejot Internetā pēkšņi var pārtapt par pašpārliecinātu un sociāli aktīvu būtni – tādu, kāds tas varbūt nekad neatļautos būt īstajā dzīvē.

Tātad neta burvība slēpjas tajā apstāklī, ka nekur mums nav jānorāda savs īstais vārds, nodarbošanās utt., ja to nevēlamies. Tādās vietās kā čats nav vietas it nekādiem aizspriedumiem pret cilvēku, kādi varētu parādīties, ja mēs ar šo cilvēku komunicētu klātienē. Diemžēl internets ir saistīts arī ar ne tik patīkamu lietu kā internetatkarība.

Lūk, viens piemērs kā normāls bērns kļūst par – skolas vecuma pusaudzis, kas skolā labi mācās, mājās ir kārtīgs un paklausīgs, pirmoreiz netā ieiet ziņkāres vadīts draugu pavadībā. Te nu ir iespēja izvēlēties vai nopietni strādāt, vai vienkārši atpūsties. Par strādāšanu pie interneta šoreiz nerunāsim, jo pusaudža psiholoģiskais portrets pats mums pasaka priekšā par vēlmi paslinkot un izklaidēties.

Meklējot izklaides, domas visbiežāk apstājas pie spēlēm – tas taču ir tik viegli, pildīt misiju pēc misijas, nedomājot par to, kas notiek apkārt. Laikam ritot, mūsu kārtīgais pusaudzis, ieejot interneta zālē pārvēršas, uz nenoteiktu stundu skaitu kļūstot par „teroru” vai „kontru” aizmirst par mājasdarbiem, kas jāpilda uz rītdienu un siltajām vakariņām, kas gaida mājās. Turpinājumā internetā tiek pavadītas naktis, vēlāk diennaktis un galā rodas jauni rekordi, par kuriem var jūsmot gados jaunākie un nenobriedušākie spēlētāji. (Jūs taču būsiet dzirdējuši par cilvēkiem, kas ir bez pārtraukuma spēlējuši tīklā trīs diennaktis un ilgāk?!)

Visbiežāk šāds jaunietis cenšas pats sevi apmānīt, stāstot sev, ka mājās jau nemaz tik daudz nav uzdots un gan vēl būs iespēja izmācīties rīt no rīta pirms stundām un vispār, vecāki viņam nemaz neļauj uzelpot, liekot darīt to, kas pašam nemaz nav vajadzīgs... Šāda attieksme agrāk vai vēlāk noved pie problēmām skolā un ģimenē, kuras remdēt jādodas internetā, jo tur jau neviens necentīsies tev ar pārmetumu pilnu balsi iestāstīt, cik tu esi slikts pret ģimeni un savus darbus nedarot pilnvērtīgi, bet gan ļaus tev eksistēt šajā mazajā pasaulītē un priecāties par to.