Investīciju ekonomiskā būtība,veidi, dinamika Latvijā

Ekonomikas funkcionēšana ir atkarīga no tā, cik ātri var mobilizēt naudas līdzekļus valsts, uzņēmējsabiedrību un privātpersonu vajadzību finansēšanai. Ekonomikas attīstības nepieciešamais nosacījums ir naudas līdzekļu pieejamība personām, kas prot pietiekami efektīvi rīkoties ar finansēm. Ārvalstu investīcijas ir viens no faktoriem, kas pozitīvi ietekmē šo naudas līdzekļu pieejamību.

Investīciju loma ekonomikā atklājas, dziļāk pētot investīcijas procesa struktūru, dalībniekus, investoru tipus.

Jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir svarīga mūsu valsts ekonomiskā attīstība. Tāpēc, lai varētu analizēt un izprast ekonomiskos procesus valstī, ir izvēlēta studiju darba tēma investīciju ekonomiskā būtība, veidi, dinamika Latvijā.

Studiju darba mērķis ir izpētīt investīciju lomu Latvijas ekonomikā.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi ir noteikti sekojoši studiju darba uzdevumi:

4) izpētīt valsts investīciju un ārvalstu investīciju dinamiku Latvijā 1999. 2003.g.

Kā informācijas avoti izmantoti Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas ikgadējie ziņojumi par Latvijas tautsaimniecības attīstību, statistikas ceturkšņu biļeteni, ekonomiku analizējošie žurnāli un laikraksti, bet kā teorētiskai pamats – Latvijas un ārzemju speciālistu veiktie pētījumi valsts investīciju un ārvalstu investīciju jomā.

Darbā ir ietverti 5 attēli un 7 tabulas, kas dotās informācijas apjomu padara uzskatāmāku.

Jēdzienu „investīcija” var definēt kā ilgāka termiņa kapitālieguldījumu kādā uzņēmumā vai vērtspapīros, lai iegūtu ienākumus no ieguldītā kapitāla.

Pastāv dažādu veidu kapitāla izvietošanas formas vērtspapīri, nekustamais īpašums, aizdevumi, akcijas un opcijas, kā arī lielāks vai mazāks risks. Līdz ar to, investīcijas tiek klasificētas pēc vairākām pazīmēm. [4,135.]

Investīcijas uzņēmumā iedalās reālās (nefinašu) investīcijās un finanšu investīcijās.

Investīcijas pamatlīdzekļos ir investīciju plašākā un svarīgākā daļa. Tā nodrošina ražošanas apjomu un ienākumu pieaugumu.

Latvijā atsevišķu uzņēmumu nefinanšu investīciju summa neatspoguļo nefinanšu investīciju summu valstī, jo pastāv pamatlīdzekļu pārpirkšanas un nodošanas plūsmas starp uzņēmumiem, tādēļ pat ārzemēs šo apjomu statistika nav precīza.

Valsts par nefinanšu (reālajām) investīcijām parasti uzskata tikai Latvijas uzņēmumu iegādātos jaunos pamatlīdzekļus vai pamatlīdzekļus, kuri izlietoti ārzemēs, bet viena uzņēmuma ieguldījumi otra uzņēmuma vērtspapīros netiek uzskatīti par reālajām investīcijām.

Valstij finanšu investīcijas ir Latvijas uzņēmumu ieguldījumi ārzemēs mīnus ārzemju uzņēmumu finanšu ieguldījumi mūsu valstī, bet uzņēmumam finanšu investīcijas visi naudas ieguldījumi citu uzņēmumu vērtspapīros, t.i.

Netiešās investīcijas ieguldījumi portfelī, t.i. vērtspapīru vai īpašumu kopumā. Šajā gadījumā investoram ir tiesības nevis uz atsevišķiem uzņēmējsabiedrības aktīviem, bet gan uz ieguldījumu portfeļa daļu.

Investīcijas atšķiras pēc riska pakāpes. Risks ir saprotams kā iespēja, ka attiecīgais peļņas lielums būs mazāks nekā plānots. Investīcijas ar zemu riska līmeni nodrošina noteiktus, stabilus ienākumus. Investīcijas ar augstiem riskiem uzskata par spekulatīvām.

Investīcijas atšķiras arī pēc darbības termiņiem. Īstermiņa investīcijas parasti ir ieguldījumi līdz vienam gadam, ilgtermiņa investīcijas iegulda uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu vai vispār beztermiņa. [4,136.]

Iedzīvotāju investīcijas ir līdzekļi, kurus tie izlieto materiālo un nemateriālo vērtību iegādei, kas dod ienākumus (akcijas), vai kuru vērtība palielinās (mākslas darbi).