Īpašums apdrošināšanā: riski un segumi

Deitēriju atklājis 1932.

Tritija kodols sabrūk, izstarojotelektronu un elektronu antineitrīno un rodoties hēlijam 3. Tā kā radusies elektronu plūsma (beta stari) ir ar samērā nelielu enerģiju vidēji ap 6 keV tritijs atrod pielietojumu tehnikā un pat sadzīvē, jo tik mazas enerģijas beta stari nespēj izkļūt cauri cilvēka ādai. Tomēr tritijs ir bīstams, to ieelpojot vai norijot.

Þ dažos Eiropas reģionos Černobiļas vai citu katastrofu radītais piesārņojums.

Nopietni radiācijas negadījumi ir ļoti reti. Neskatoties uz to, kad tie notiek, tie var būt par cēloni nopietnām sabiedrības veselības problēmām. Radiāciju nevar noteikt ar cilvēku sajūtām. Turklāt, parasti sabiedrībai nav pieredzes, kā izturēties pret radiāciju.

        Radiācijas negadījumi var būt par cēloni plašam sabiedrības satraukumam un izraisīt plašu jautājumu loku, kas jārisina. Šie jautājumi ietver darbības, kas vērstas uz vislabāko apstākļu radīšanu individuālām personām un viņu ģimenēm, saslimšanu nākotnē vai pat pāragras nāves prognozes, kaitējumus vēl nedzimušiem bērniem un drošību vietējai pārtikai un ūdenim.

        Radiācijas higiēnas galvenais uzdevums ir nodrošināt visu radioaktīvo atkritumu savlaicīgu savākšanu un drošu uzglabāšanu, lai pilnīgi pasargātu apkārtējo vidi no piesārņojuma ar radioaktīvām vielām. To, ka minētie pasākumi ir efektīvi, pierāda elektrostacijas, kuras izmanto atomenerģiju. Ja šīs elektrostacijas pareizi uzbūvē un prasmīgi ekspluatē, tās apkārtējo vidi nepiesārņo.