„Ir skaisti teikt ”paldies””

Šo tematu rakstīt izvēlējos tāpēc, ka esmu viens no tiem cilvēkiem, kuriem patīk teikt paldies, jo mani saviļņo doma, ka ir tādas lietas un tādi darbi, par kuriem ir vērts teikt paldies, un ka ir cilvēki, kuri ir pelnījuši saņemt paldies.

Manuprāt, paldies, ir viens no tiem vārdiem, kuru izdzirdot tu pats jūties kaut kādā veidā labāks, jūties tā, it kā būtu izdarījis ko īpašu, un varbūt, ka kādam tas, ko tu esi izdarījis, arī ir kas īpašs. Vai jums nekad nav bijis tā, ka redzot ko kāds ir paveicis tavā labā, gribas tik to vien atkārtot, kā :”Paldies, paldies, paldies!„? Nu, nezinu kā jums, bet man tā ir bijis, un tad tu jūties tik pacilāts un saviļņots, domājot par to, ka kāds ko tādu ir darījis tavā labā, tad tas liekas tik skaisti un jauki, ka nevari vien rimties. Tas taču ir skaisti, ka mums vēl ir lietas, darbi, cilvēki, kam teikt paldies, ka vēl joprojām pastāv labas lietas, par kurām vienkārši nevari nepateikt paldies.

Arī man ir tādi cilvēki, kuri ir pelnījuši saņemt no manis paldies. Tie, protams, ir mani vecāki, mani draugi, arī mani skolotāji un vēl daži atsevišķi cilvēki, kas ir pelnījuši paldies, kaut vai par to vien, ka viņi tādi ir! Bet, protams, katru dienu taču neteikšu viņiem paldies, taču ir reizes, kad viņiem to vienkārši pasaku, vienkārši par neko.