Īrija – reljefs, izrakteņi un klimats

Īrija atrodas Eiropas rietumu daļā. Aizņem 4/5 no Īrijas salas. ZA robežojas ar angļu pārvaldē esošo Olsteru (Ziemeļīriju). Robežu kopgarums 360 km, krasta līnija 1448 km. Īrijas Republika aptver piecas (aizņem 84,421 km2) Īrijas salas, kas atrodas ZR Eiropas piekrastē. Sestā sala ir Ziemeļīrija, kura ir Lielbritānijas (Apvienotās Karalistes) sastāvdaļa.

Lielākās pilsētas: Dublina (1 milj.), Danlēri, Korka, Limerika, Golveja, Voterforda.

Īrijā ir maz enerģētisko dabas resursu, piemēram, ogles un nafta, taču tur ir lieli kūdras purvi. Kūdra sastāv no atmirušiem un satrunējušiem augiem, kas ir sapresēti. To var izmantot kā kurināmo. Ciematiem mēdz būt savas kūdras ieguves vietas. Plašas kūdru purvu platības pieder valstij, kur tās ieguve ir mehanizēta. Šādi iegūto kurināmo izmanto lielajās termoelektrostacijās, kas ražo elektroenerģiju.

Dabas resursi: cinks, svins, varš, sudrabs, dabasgāze, nafta, barīti, ģipsis, kūdra, dolomīti, kaļķakmeņi.

Īrijas reljefs ir kalnains. Lielākie kalni ir Mvīreja un Vikovas kalni. Augstākā virsotne Karantūils 926 m.v.j.l.

Īrija atrodas mērenajā klimata zonā un tās klimatu ietekmē Atlantijas okeāns un Golfa straume. Vasaras reti kad ir karstas, bet salst tikai ziemās un arī ne bieži.. Gadā vidēji ir 275 lietainas dienas. Lietus sezona ir no Novembra līdz Martam. Ierasta ziemas diena – mākoņi un šad tad uzspīd saulīte. Kalnos sniegs saglabājas vairākas nedēļas, kaut snieg tikai dažas dienas gadā. Janvārī gaisa temperatūra vidēji +5°C. Ziemā ir dažas nedēļas, kad gaisa temperatūra saglabājas ļoti konstanti un tad ezeri un upes aizsalst pavisam. Vasaras ir saulainas, siltas, mākoņi ir reti, bet tieši tādās saulainās dienās pārsteidz lietus. Jūlijā un augustā var būt ļoti mitrs gaiss, kas izsauc pērkonu, vētras un pat zibeni. Jūlija vidējā temperatūra ir +15°C un nav dzirdēts, ka Īrijā kādreiz būtu vairāk kā +30°C. Vismazāk saulaino dienas stundu ir Īrijas ziemeļu un ziemeļrietumu daļā (~ 1200h), visvairāk – dienvidaustrumu (1500 – 1600h).

Lohelena ezers (Elena ezers, Lohelens,) angliski Lough Allen, īriski Loch Aillionn) ezers Īrijas ziemeļu daļā, pie Ziemeļīrijas robežas. Cauri ezeram tek Šenona. Ap ezeru salīdzinoši pirmatnēja daba, abi krasti kalnaini, skaistas ainavas. Ūdens līmeni regulē slūžas.Vēl viduslaikos ezers bija ievērojami mazāks nolaižot ezera līmeni zemāk, atklājās zem ūdens esoši ozolu celmi

Industriāli agrāra valsts. 2000.gadā IKP sasniedza 95 miljardus ASV dolāru. IKP uz vienu iedzīvotāju ir 21600 dolāri, no tiem lauksaimniecība dod 4%, industrija 38%, pakalpojumi 58%. Ekonomikas veicināšanai tika realizēti pasākumi vispārējās izglītības līmeņa celšanai, darbaspēka apmācībai, ražošanas un pakalpojumu vispārējo izmaksu un nodokļu likmju samazināšanai. Valdība veicina ārvalstu investīciju iesaistīšanu saimniecības attīstībā. Īrijā ir radīta pasaules līmeņa biznesa apkalpošanas infrastruktūra, sākot no banku un finansu starpniecības sektora, beidzot ar efektīvu transporta un telekomunikāciju infrastruktūru (Šenonas brīvā ekonomiskā zona, Dublinas starptautiskais finansu pakalpojumu centrs). Valstī tika radītas 7000 augsti kvalificētu un labi apmaksātu darba vietu. Īrijā izvietotas 1/4 no visām ASV Eiropā ražojošām kompānijām. IKP pieaugums bija 9% gadā. Strauji attīstījās augsto tehnoloģiju nozares: elektronika, telekomunikācijas, farmaceitiskā rūpniecība. Rūpniecības attīstību sekmē arī dabas resursu bagātība. Dabas resursi: cinks, svins, varš, sudrabs, dabasgāze, nafta, barīti, ģipsis, kūdra, dolomīti, kaļķakmeņi.