Īsi un konkrēti par dažādām politikas sistēmām

• Pārpalikuma sabiedrības modelis (labklājības) ASV (labi nodrošināta ģimene maksā sociālos nodokļus; mazs sociālais nodoklis; nodrošina lielāku algapjomu)

• Individuālais sasniegumu modelis ( Vācija; lielāku palīdzību saņem tie kas iemaksājuši nodokļos)

• Institucionālās pārdales modelis ( Dānija; visi maksā daudz nodokļus nonāk valsts fondos valsts tos pārdala nodrošināti rezultātā pilnīgi visi)

• Mērķis – panākt lai iedzīvotāji nodrošinātu paši sevi un savas vecumdienas.

• Mērķis – cilvēks kā brīva radoša personība neatkarīgi no dzīves vietas.

• Veido – pirmskola jeb bērnudārzs, vispārizglītojošā skola, profesionālās skolas, vidējās speciālās mācību iestādes, augstskolas, interešu izglītība, tālākizglītība.

• Reforma 90.gados – izvēles priekšmetu noteikšana; tiek ieviesti jauni mācību priekšmeti; ieviesta 10 ballu sistēma; ieviestas privātās un minoritārās skolas; pastiprināti starptautiskie sakari; ieviesti centralizētie eksāmeni; patstāvīgs mācību process.

Tā veidojās kā mijiedarbība starp suverēnām tautām, valstīm un starptautiskām organizācijām.

Starptautiskā kopiena – valstu un to iedzīvotāju kopums.

Valstis ir ieinteresētas stabilās prognozējamās starptautiskās attiecībās un kolektīvi vēršas pret tiem kas šīs attiecības grauj.

Starptautiskās attiecības tiek regulētas ar starptautisko tiesību palīdzību.

Galvenie mūsdienu starptautiskie principi ir formulēti Eiropas Drošības un Sadarbības apspriedē kas notika 1975. gadā Helsinkos:

• Monopolārais – pasaules kārtību valstī nosaka pasaules mēroga valsts kurai pieder ekonomiskais un militārais pārsvars; Romas impērija)

• Kolektīvās drošības sistēmas ( tautu savienība; organizācijas kas aptver vairākas valstis)