Īsi un konkrēti par dažādām politikas sistēmām
Valsts sociālā politika.
Kāpēc vajadzīga sociālā politika?:
•Cilvēki kas nespēj sevi
apgādāt;
•Katrs var nonākt krīzes
situācijā
•Latvijā saasinājušās problēmas (sociālās)
•Sociālie institūti
Jānodrošina pamatvajadzības noteiktā dzīves kvalitātē:
•Stabilitāte;
•Straujāka attīstība nākotnē;
•Novērsti sociālie konflikti.
Sociālās politikas modeļi:
•Pārpalikuma sabiedrības modelis (labklājības) ASV (labi nodrošināta ģimene maksā sociālos nodokļus; mazs sociālais nodoklis; nodrošina lielāku algapjomu)
•Individuālais sasniegumu modelis ( Vācija; lielāku palīdzību saņem tie kas iemaksājuši nodokļos)
•Institucionālās pārdales modelis ( Dānija; visi maksā daudz nodokļus nonāk valsts fondos valsts tos pārdala nodrošināti rezultātā pilnīgi visi)
•Mērķis – panākt lai iedzīvotāji nodrošinātu paši sevi un savas vecumdienas.
Izglītības politika.
•Mērķis – cilvēks kā brīva radoša personība neatkarīgi no dzīves vietas.
•Veido – pirmskola jeb bērnudārzs, vispārizglītojošā skola, profesionālās skolas, vidējās speciālās mācību iestādes, augstskolas, interešu izglītība, tālākizglītība.
•Reforma 90.gados – izvēles priekšmetu noteikšana; tiek ieviesti jauni mācību priekšmeti; ieviesta 10 ballu sistēma; ieviestas privātās un minoritārās skolas; pastiprināti starptautiskie sakari; ieviesti centralizētie eksāmeni; patstāvīgs mācību process.
Starptautiskā politika (attiecības).
Tā veidojās kā mijiedarbība starp suverēnām tautām, valstīm un starptautiskām organizācijām.
Starptautiskā kopiena – valstu un to iedzīvotāju kopums.
Valstis ir ieinteresētas stabilās prognozējamās starptautiskās attiecībās un kolektīvi vēršas pret tiem kas šīs attiecības grauj.
Starptautiskās attiecības tiek regulētas ar starptautisko tiesību palīdzību.
Galvenie mūsdienu starptautiskie principi ir formulēti Eiropas Drošības un Sadarbības apspriedē kas notika 1975. gadā Helsinkos:
•Citu valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes respektēšana
•Neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās
•Starptautisko konfliktu risināšana miermīlīgiem risinājumiem.
Starptautisko attiecību sistēmas modeļi.
•Monopolārais – pasaules kārtību valstī nosaka pasaules mēroga valsts kurai pieder ekonomiskais un militārais pārsvars; Romas impērija)
•Bipolārais (globālā starpniecība starp divām pasaules lielvarām un to sabiedrotajiem)
•Multipolārais (ekonomiski un militāri spēcīgi centri; ASV Krievija Japāna)
•Kolektīvās drošības sistēmas ( tautu savienība; organizācijas kas aptver vairākas valstis)
Starptautisko attiecību sistēma mūsdienās.
Ar 2001. gada 11. septembri starptautisko organizāciju vietā kārtību un mieru uztur atsevišķu valstu grupa.
Starptautiskās attiecības mūsdienās - Ritumu modeļa izplatība ( notiek pāreja uz postindustriālo sabiedrība kura raksturojošas
•Ar augstu ražošanas līmeni
•Ar augstu patērēšanas līmeni
•Ar augstu iedzīvotāju materiālo nodrošinājumu
•Ar kompromisu starp politisko eliti un ierindas pilsoņiem
DA – Āzija, Ziemeļamerika, ZR – Eiropa)
Politiskā kultūra.
Politiskā kultūra ir politisko uzskatu pārliecības principu ievērošana, kas izpaužas cilvēku politiskās darbības veidos un rezultātos.
Pamatelementi:
•Politiskās tradīcijas un rituāli
•Politiskā uzvedība
•Indivīda, grupas un nācijas pašapziņa
•Simbolikas izmantošana
Amerikāņi par politisko kultūru elementiem atzīst:
•Zināšanas par politiku un politisko sistēmu;
•Spēju un prasmi izvērtēt politiskos noteikumus
•Politiskās pozīcijas emocionālos aspektus
•Politiskās uzvedības paraugi
Politiskās kultūras tipi:
Autoritārais – valsts izpildvara kontrolē pilsonisku sabiedrību:
•Var veidot tad kad sagrauts iepriekšējais
•Jauna modeļa tipa uzspiešana
•Pielieto ticamus un noslīpētus melus
•Propaganda ar mērķi pārliecināt par valsts vadoņa spējām un svētumu
•Indivīdu divkosība
Plurālistiskais ( liberāļi demokrāti mūsdienās):
•Brīvs darbīgs indivīds
•Tiesiska valsts
•Pilsoniska sabiedrība
•Sabiedrība ir pārāka par valsti
•Indivīds ir brīvs brīvība izpaužas varas dalīšanā
•Ir daudzpartiju
•Vajadzīga demokrātija
Masu informācijas līdzekļi ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī televīzijas un radio raidījumi, kinohronikas, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, programmas, kas paredzēti publiskai izplatīšanai (likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem").
Vēlēšanu sistēma.
Vēlēšanu vēsture:
•Senajā Grieķijā tiešās vēlēšanas
•Viduslaiku pagrimums vēlēšanas nenotiek
•Jaunajos laikos atjaunojas
•Islandē tirgus Anglijā no 13.gs.
•Vēlēšanas starp kārtām
•20.gs. sistēma ļoti izplatīta vēlēšanas katrā valstī
Mandāts – vēlētāja savas balss nodošana citam dodot iespēju varu īstenot citam.
Demokrātisku vēlēšanu pazīmes:
•Regularitāte
•Brīvas
•Vienlīdzība
•Vispārējas
•Aizklātas
Vēlēšanu sistēmas – likumi un noteikumi kas nosaka vēlēšanu sagatavošanas un norises kārtību un veidu kā vēlētāju balsojums pārtop par deputātu vietām.
Propaganda – ideju izplatīšana un izskaidrošana nolūkā tās ieviest cilvēku apziņā lai pamudinātu viņus uz noteiktu rīcību.
Minoritāte – mazākums
Prese - regulāro iespiedizdevumu laikrakstu kopums
Sociālā politika - politikas sfēra kuras priekšmets ir iedzīvotāju visa sabiedriskā atražošanās kopumā; līdzdalība .
Starptautiskās attiecības - attiecības starp valstīm un tautām kā suverēnām sabiedriskām sistēmām - sociālām kopībām.
Suverenitāte - augstākā vara, valsts augstākās varas neatkarība no citām valstīm tās iekšējās lietās.
