Islande: ģeogrāfija, klimats un kultūra

Ap 79% no Islandes platības, kura ir vulkāniskas izcelsmes, sastāv no glečeriem, ezeriem, kalnainiem lavas laukiem (augstākajās vietas 2 000 metri virs jūras līmeņa), un citas neapstrādājamas zemes.

Izglītība: obligāta līdz 16 gadiem. Skolu apmeklētība 99%.

visi iedzīvotāji no 15 gadiem un vecāki prot lasīt un rakstīt

visi iedzīvotāji kopā: 99.9% (pēc 1997. gada datiem)

Iedzīvotāju skaita dabiskā pieauguma koeficients: 0,57% (pēc 2000. gada datiem)

Kopīgais dzimstības koeficients: 2.03 dzimuši bērni/ siev. (pēc 2000. gada datiem)

Jaundzimušo mirstība: 3.58 mirušie /1000 dzīviem dzimušiem (pēc 2000. gada datiem)

Strādājošie iedzīvotāji 131 038 (pēc 1998. gada datiem): tirdzniecībā 14.9%, rūpniecībā 12.9%, zvejniecībā / zivju apstrādē 11.8%, celtniecībā 10.7%, transportā un sakaru sistēmās 6.8%, lauksaimniecībā 5.1%.

Atbilstoši Islandes valsts statistikai, 99% no nācijas dzīvo pilsētās (vietās, kur iedzīvotāji ir vairāk par 200) un 60% dzīvo Reikjavikā un tās apkārtnē. No visām Ziemeļvalstu valodām islandiešu valoda vistuvākā ir sennorvēģu valodai un kopš 12. gadsimta ir palikusi relatīvi nemainīga.

Juridiskā sistēma: uz Dānijas likumiem balstīta civillikumu sistēma, nav obligāti akceptēta ICJ jurisdikcijā

Valsts pārvaldes orgāni: izpildvara prezidents (valsts vadītājs), premjerministrs (valdības vadītājs), ministru kabinets (9 ministri, ieceļ prezidents).

Tiesas—Augstākā tiesa jeb Haestirettur, tiesnešus uz visu mūžu ieceļ prezidents; apgabalu tiesas, speciālas tiesas.

Balsstiesības prezidenta un parlamenta vēlēšanās ir vispārējas, un Altinga locekļi tiek ievēlēti uz proporcionālas pārstāvniecības pamata no astoņiem vēlēšanu apgabaliem.

Prezidenta vēlēšanas: ievēl tautas balsošanā uz četriem gadiem; beidzamās vēlēšanas notikušas 2000. gada jūnijā); premjerministru ieceļ prezidents

Valdības vēlēšanas: beidzamās notikušas 1999. g. 8. maijā (nākamās ir paredzētas līdz 2003. gada aprīlī)

Karogs: sarkans krusts ar baltām kontūrām uz zila fona; krusts sniedzas līdz karoga malām; krusta vertikālā taisne ir nobīdīta uz masta pusi, tāpat kā Dānijas karogam.

Islandes karogu 1915. gada 19. jūnijā ir apstiprinājis Dānijas karalis; par nacionālo karogu tas kļuva 1918. gada 1. decembrī, kad tika proklamēta atsevišķa Islandes karaliste. Karogs tika saglabāts arī pēc republikas izveidošanās 1944. gada 17. jūnijā. Karoga rakstam ir raksturīgais “Skandināvu krusts”.

Visas tautas municipalitātes vēlēšanās 1994. gadā valdības koalīcijas partneres, konservatīvā Neatkarības partija (IP) un Sociāldemokrātiskā partija (SDP) zaudēja atbalstu visā valstī, ieskaitot galvaspilsētu Reikjaviku, kuru IP bija pārvaldījusi vairāk nekā pusi gadsimta. Pazaudējušas četras vietas 1995. gada aprīļa parlamenta vēlēšanās, IP un SDP savāca nelielu vairākumu 63 vietu Altingā. Taču premjerministrs un IP vadītājs Oddssons kā konservatīvāku izvēlējās sev par partneri atdzimstošo Progresīvo partiju, lai veidotu stiprāku un stabilāku vairākumu ar 40 vietām. Ekonomikas frakcionārisma un Islandes lomas Eiropas Savienībā (ES) sašķelta, cieta arī SDP, jo bija vienīgā partija, kura atbalstīja Islandes iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Tomēr Islandes politika attiecībā pret ASV ir palikusi nemainīga.