Itālijas un Vācijas valstu izveidošana

Līdz Vācijas impērijas izveidošanai tās teritorija sastāvēja no 39 neatkarīgām valstiņām. 1834. gadā vācu zemes apvienojās Prūsijas muitas savienībai. Sāka būvēt dzelzceļu starp Firti un Nirnbergu. 1847. gadā, liberālisma uzplūdu rezultātā Frankfurtē sanāca Vācu valstu savienības parlaments, taču, deputātu pieredzes trūkuma dēļ, tā darbība bija neefektīva. Apspriešanai tika izvirzīta ideja par vācu valstu apvienošanu vienā lielvalstī, izvirzot Prūsijas karali kā imperatora kandidātu, taču lielākā daļa vācu firstu tam nepiekrita (gan Austrija, gan Prūsija cīnījās par līdera lomu vācu valstu vidū).

1858. gadā par Prūsijas karali kļuva Vilhelms I, kura valdīšana pielīdzināma viktoriānismam Anglijā buržuā uzplaukums. 1862. gadā par Prūsijas kancleru iecēla Oto fon Bismarku.