Itāļu virtuve

Viss ko apspīd Itālijas saule, ir saistīts ar mākslu. Pārtika ir divkārt svētīta, jo tā ir divu mākslu – gatavošanas un ēšanas ietekmēta.

Piemēram, Venēcijas un Neapoles virtuves ir krasi atšķirīgas, neraugoties uz to, ka abu pamatā ir zivju ēdieni. Līdzīga situācija ir vērojama Florencē un Boloņā, starp kurām ir tikai 60 jūdzes.

Var sacīt, ka ne katrs Itālijā prot labi gatavot, bet katrs itālis prot labi paēst. Ēšana kā rituāls ir vēl viens apliecinājums itāļu mūžsenajai prasmei pārvērst dzīvi mākslā. Itālijā katru dienu pusdienlaikā dzīve uz divām stundām apstājas. Tēvi dodas mājup no darba, berni no skolas, lai lēni un mierīgi ieturētu kopīgu ģimenes maltīti. Pusdienas Itālijā var uzskatīt par dienas svarīgāko notikumu ģimenē. Šajā zemē cilvēki ir pieraduši pie pilnvērtīgas ģimenes dzīves, un ēdienreizes ir ļoti būtiska tās sastāvdaļa. Bez grezniem, īpašiem gadījumiem taupītiem sudraba un dārga porcelāna traukiem – vienkāršs tuvajiem cilvēkiem radīts prieks. Itāļu virtuvi nevar iepazīt, pusdienojot tikai greznajos restorānos. Tā ir tipiska mājas virtuve. Itāļi paši iesaka apmeklēt mazus krodziņus, kuros nepasniedz ēdienkarti, bet lieliski zina, ko jums piedāvāt.

Pusnakts spageti pēc teātra izrādes, pica un glāze vīna, vēsi salāti svelmainā dienvidū – tas viss pieder pie Itāļu virtuves. Ēdienreize Itālijā ir gastronomiska poēzija, skaņdarbs, kurā nedrīkst būt nevienas nepareizas nots.

Sastāvdaļas. Kulinārijā noteicošā loma nav vis sastāvdaļām, bet gan attieksmei pret tām. Sastāvdaļas var mainīties atbilstoši modei un tirgus piedāvājumam. Attieksmei jābūt bez pārspīlējumiem un būtisko elementu ignorēšanas. Dažas Itāļu virtuves sastāvdaļas, bez kurām grūti iegūt pilnīgu garšas buķeti:

Mērces. Itāļu virtuvē mērces nav īpaši populāras. Gaļas, zivju un putnu ēdienu garša parasti tiek papildināta, pitumējot cepoties radušos cepeša šķidrumu. Itāļu virtuvē atšķirībā no franču virtuves nav pamatmērču, kuras pēc tam dažādi variē. Visbiežāk Itālijā tiek gatavotas mērces makaronu ēdieniem. Itāļu pavāram mērces neeksistē pašas par sevi, tās ir tikai ēdiena sastāvdaļas. Tāpēc arī makaroni un to mērces apvienotas vienā grāmatas nodaļā.

Itālijā majonēzi izmanto ar daudziem aukstajiem ēdieniem, visbiežāk ar aukstu, vārītu zivi. Majonēzē ir neaizstājama, pasniedzot tunzivi, ta lieliski papildina vienu no gardākajiem aukstajiem ēdieniem – vārītu, šķēlēs sagrieztu teļa gaļu.

Bešamela mērce, neraugoties uz tās nosaukuma franču izcelsmi, ir īsts itāļu produkts. Tā ir daudz dārzeņu un makaronu ēdienu pamatsastāvdaļa.