Izcilākie Grieķu mākslas darbi

Klasiskās grieķu mākslas augstākais uzdevums bija: garīgā un fiziskā, formas un satura, dvēseles un ķermeņa harmonija. Lai vieglāk orientētos un izprastu šīs dižās kultūras un mākslas īpatnības, ir izveidota grieķu mākslas periodizācija, izmantojot arheoloģisko izrakumu materiālus, seno autoru (filozofu, vēsturnieku) rakstus un mākslas formu attīstības kritērijus: Homēra laikmets 11. 8. gadsimts p.m.ē. (aptuveno priekšstatu par Homēra laikmeta tēlotāju mākslu sniedz apgleznotā keramika un sīkplastika, jo pārējais nav saglabājies), Arhaikas posms 7. 6. gadsimts p.m.ē. (sāka attīstīties ļoti daudz kas – dzeja, literatūra, teātra māksla, filozofiskā doma, tempļu celtniecība, skulptūru un statuju darināšana), Klasika 5. 4. gadsimts p.m.ē. , Helēnisms 4. 1. gadsimts p.m.ē. (mainījās grieķu mākslas idejiskais saturs).

Māla izstrādājumi sastopami visās kultūrās, sākot jau kopš neolīta laikmeta (6. 4. gadsimtā p.m.ē.), tomēr senie grieķi bija vienīgie, kas pārvērta māla izstrādājumus par mākslas darbiem. Visvecākā zināmā keramika ir Kamāres stila vāzes, vēlāk tiek darinātas jūras stila vāzes, Krētas kultūras pēdējā posmā izplatījās keramika, ko mākslas vēsturē mēdz apzīmēt ar interesantu jēdzienu "pils stils", Homēra laikmetā visvecākie ir protoģeometriskā stila trauki, vēlāk izplatījās ģeometriskais stils, vēlāk ieviesās meandra ornaments, tad ģeometrisko ornamentu sāka papildināt ar cilvēku un dzīvnieku vienkāršām stilizētām figūrām, sākot ar 7.