Izmaiņas cilvēku dzīvē pēc valsts neatkarības iegūšanas

Brīvība... Vienam vārdam ir tik daudz nozīmes! Kādam brīvība, ir iziešana no slēdziena vietām, kādam tas ir attiecību plīsums ar citu cilvēku, bet kādam tā ir aiziešana no vecāku mājas. Valsts brīvība tas ir daudz vairāk un sarežģītāk, nekā viena cilvēka brīvība. Valstī dzīvo daudz ļaužu, un no valsts brīvības ir atkarīga brīvība katra no tiem. Mūsu valsts 2. reizes ieguva brīvību. Var tikai pieņemt, ka iegūstot brīvību, visu cilvēku dzīve kļuva labāka. Mūs ieinteresēja šīs jautājums: kā tas ir, iegūt brīvību veselam valstim? Un cik mainījas cilvēku dzīve pēc valsts neatkarības iegūšanas? Lai noskaidrotu kā ir izmainījas ekonomiskais stāvoklis, vaļas brīža un Rēzeknes iedzīvotāju izglītības iespējas grāmatošana no 1990 2006 gadam, mēs izvēlējāmies tematu: «Rēzeknes brīvība pagātnē, tagadnē un nākotnē.»

1. Uzzināt kāda bija dzīve Rēzeknē līdz un pēc PSRS sabrukuma.

Pirmoreiz vēsturē Latvija tika pasludināta par neatkarīgo valsti 1918.gadā 18.novembrā uz kopsapulces Rīgā. Jauno valsti atzina Anglija, bet Latvijā viņa valdībai nebija liela atbalsta. Kā agrāk izšķirīgu lomu spēlēja vācieši. Latvijas valstij nebija ne naudas, ne armijas. Iegūstot neatkarību, latviešu tauta strauji attīstīja sāvējo kultūru pašās dažādākajās ainās. Vienlaikus nodrošinājās arī kulturālu mazākumtautību tradīciju brīva attīstība. Tiesa, pēc pilnīga ar Karla Ulmanisa valsts apvērsuma 1923.gadā kultūras attīstība kļuva vienmuļāka, mazākumtautības vairāk nesaņēma tik lielu atbalstu no valsts.

Kad Latvija tika pieņemta PSRS Savienības sastāvā ar Augstākās PSRS Padomes likumu no 1940.g. 5.augusta, rēzekniešu dzīve sāka mainīties. Katrs savējā veidā ierada pie jaunas valdības: kāds nosodīja, kāds priecājās. Pēc mūsu domām, valdes ar PSRS laiku paši labākie «lietpratēji» ir vecākās paaudzes cilvēki. Tieši viņi var pastāstīt par visiem tajā laika sīkumiem.

Pēckara periodā Latvijā bija piedēstāma padomju saimniekošanas kārtība un ar mērķi noārdījās tas, kurš satrāpījās 30.gados. Laukos iesākās piespiedu kolektivizācija. Tā kā Latvijā arvien saglabājās labi attīstīta infrastruktūra un izglītoti speciālisti ar Maskavas rīcību, visā teritorijā tika izvietotas atsevišķas nozīmīgas padomju ražošanas. Vēlāk, lai apkalpotu tādas ražošanas no PSRS Latvijā izšļācās darbaspēks, kurš samazināja pamatiedzīvotāju īpatsvaru. Otrajā pusē 80. gados latvieši Latvijā sastādīja tikai pusi no visu iedzivotāju skaita, tai laikā, kad līdz Otrajam pasaules karam latviešu īpatsvars sastādīja 75% (īstā laikā iedzīvotāju kopskaits Latvijā sastāda 2,42 miljona).

Latviešu tautas kultūra periodā pēc Otrā Pasaules kara līdz mūsdienām attīstījās nelabvēlīgos nosacījumos. Tikmēr tika sasniegti daudzi panākumi kultūrā.Bet pie neesamības atvērtības un demokrātijas darbojās tāpat spēki, kas bremzēja latviešu tautas daudzveidīgas kultūras attīstību. Daudzi no tiem, kas mēģināja atklāti izteikt savējo uzskatu, bija bargi soditi izsūtītie atsevišķās kolonijās notiesātajiem.

Zinātne Latvijā pēckara nosacījumos attīstījās, atbalstoties uz Latvijas Republikas perioda panākumiem. Nozīmīgi sasniegumi ir sasniegti ķīmijā, elektrotehnikā un radiotehnikā, bioloģijā, astronomijā un citos. Visiem iedzīvotājiem bija iespēja saņemt bezmaksas izglītību. Kopīgu izglītību saņēma sākumu, nepilnas vidējā un vidējā skolā. specialitāti varēja apgūt amatu skolās un tehnikumos.