Anotācija
Kursa darbs “Izmaksas uzņēmējdarbībā” iepazīstina ar izmaksu nozīmi uzņēmējdarbībā, izmaksu klasifikācijas veidiem, pašizmaksu un pašizmaksas kalkulācijas metodēm. Lielākā uzmanība pievērsta tieši izmaksu klasifikācijas veidu raksturojumiem, kas palīdz veikt praktisko daļu. Pamatieskats ir pašizmaksas nozīmei uzņēmējdarbībā un tās kalkulācijas metodēm. Izmaksu klasifikācijas veidi ir savstarpēji saistīti, tāpēc viegli uztvert dažādās izmaksas, kas rodas uzņēmējdarbības rezultātā.
Kursa darbā ir iekļauta arī praktiskā daļa, kurā risināta problēma - vai uzņēmuma ir izdevīgi ieviest rapša audzēšanu lauksaimnieciskajā ražošanā, kādas izmaksas radīsies, kā veidosies peļņa, un vai tiks pieņemts galīgais lēmums par rapša audzēšanu. Praktiskai daļai ir mācību darba raksturs.
Kursa darbs sastāv no 36 lappusēm. Kursa darbā iekļautas arī tabulas, grafiki un piemēri, lai būtu vieglāk uztvert teorijas jautājumus, kā arī darbs papildināts ar pielikumiem, kas ir papildinājums praktiskai daļai.
IEVADS
2. pielikums....................................................................................................................................36
Tematu “Izmaksas uzņēmējdarbībā” izvēlējos tāpēc, ka tas sniedz plašu ieskatu uzņēmuma darbībā kādas izmaksas radušās, papildus iepazīstinot arī ar ieņēmumu un peļņas veidošanos, kas ir savstarpēji saistīti rādītāji. Izmaksas uzņēmējdarbībā ir svarīgs rādītājs, kas dod informāciju, kādi resursi ir bijuši nepieciešami, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību.
Darba izstrādāšanas gaitā iepazinos ar izmaksu klasifikācijas veidiem, kā veidojas izmaksas, uz ko tās attiecināmas, no kā tās atkarīgas, kā arī pamatā izpētīt pašizmaksas nozīmi uzņēmējdarbībā, kas arī bija mana darba mērķis, lai varētu izstrādāt praktisko daļu.
Teorētiskās daļas uzdevums - sniegt vienkāršu, saprotamu informāciju par izmaksām, sasaistot kopā daļas, nodaļas.
Praktiskās daļas uzdevums - atrisināt uzņēmuma problēmu ar teorētiskā daļā sniegto informāciju. Tā kā uzņēmumā nav svarīga pašizmaksas noteikšana lauksaimnieciskajai ražošanai, tad pašizmaksa netiek īpaši akcentēta.
Dēļ plašā temata, darbs ir uzrakstīts, izmantojot galvenos skaidrojumus, definīcijas, klasifikācijas, sniedzot pamatinformāciju, lai varētu izprast, izpildīt praktiskajā daļā izvirzītos uzdevumus.
Darbaizstrādāšana balstās uz literatūras avotiem, izpētīt tos, salīdzināt un galveno informāciju sniegt savā kursa darbā. Par literatūras bāzi kalpo speciālā literatūra, kā arī likumdošana un praktiskai daļai - uzņēmuma nepublicētie dati.
Ja mēs vēlamies uzņēmējdarbības rezultātā gūt peļņu, jāprot vadīt izmaksas. Izmaksu noteikšana un pašizmaksas aprēķini ir uzņēmuma iekšējās uzskaites svarīgākās sastāvdaļas. Izmaksu noteikšanas galvenais uzdevums ir palīdzēt vadībai plānot un kontrolēt saimniecisko darbību. Plānošana šajā gadījumā nozīmē darbības mērķu izvēli un līdzekļu noteikšanu to sasniegšanai. Plānojot ir jādod ar aprēķiniem pamatota atbilde uz diviem jautājumiem - ko uzņēmums grib sasniegt un kas, kā un kad jādara iecerētā mērķa sasniegšanai. Kontroles uzdevums ir sekot uzņēmuma darbības atbilstībai plānam.
Kā plānošana, tā kontrole ir saistīta ar lēmumu pieņemšanu - tātad izvēli starp alternatīviem darbības variantiem. Tāpēc arī nosakot izmaksas, ir jādod iepriekšēji aprēķini par paredzamo izvēli, norādot rezultātu, kāds varētu rasties katru izvēlēto variantu īstenojot. Kontroles funkciju savukārt var īstenot, tikai salīdzinot faktiskos sasniegumus ar plānotajiem, tādēļ par katru darbības veidu vēl pirms attiecīgā pārskata perioda ir jāsastāda izmaksu un atdeves tāmes, kuras pieņemts saukt arī par budžetiem. Kontroles sistēmai ir jākonstatē novirzes no tāmes jeb budžeta rādītājiem un jānoskaidro šo noviržu rašanās cēloņi. Šādas informācijas savlaicīga iesniegšana atbildīgajiem uzņēmuma vadītājiem ir pamatojums lēmuma pieņemšanai vai nu konstatēto noviržu novērtēšanai, vai arī darbības izmaiņai, ja iecerētā darbība nevar dot vēlamos rezultātus neietekmējamu ārējo apstākļu dēļ.
Uzņēmuma vadītājam ir svarīgi zināt uzņēmējdarbības izmaksas un pārdodamās produkcijas pašizmaksu. Tas dod iespēju noteikt uzņēmuma un dažāda veida produkcijas ienesīgumu (pelnītspēju), kā arī izmaksu kontroles sistēmas ietvaros - faktiskās izmaksas salīdzināt ar plānotajām. Lai uzņēmuma vadību nodrošinātu ar šiem mērķiem nepieciešamo informāciju, jābūt attiecīgiem grāmatvedības ierakstiem.
Ja uzņēmumā nebūtu izmaksu noteikšanas un pašizmaksas kalkulācijas sistēmas, vadībai nebūtu pietiekamas informācijas par:
dažādu struktūrvienību vai operāciju pelnītspēju;
dažādu uzņēmuma izmaksu dinamiku. Bez šādas informācijas precīza izmaksu plānošana nav iespējama;
atšķirībām starp faktiskajiem un plānotajiem rezultātiem. Bez efektīvas izmaksu noteikšanas un pašizmaksas kalkulācijas sistēmas atbildīgajam vadītājam nav viegli izsekot šīm atšķirībām;
cenu veidošanu tā, lai segtu izmaksas un iegūtu peļņu pieņemamā līmenī;
to, kā peļņu ietekmē produkcijas izlaides palielinājums vai samazinājums vai kādas ražošanas līnijas vai struktūrvienības slēgšana.
Izmaksu noteikšana un pašizmaksas kalkulācijas sistēma un sagatavotā informācija dažādos uzņēmumos var atšķirties, jo:
uzņēmumi atšķiras pēc lieluma un struktūras, kā arī darbības, produkcijas vai pakalpojumu veida;
FINANSU PLĀNOŠANA UN KONTROLE
Plānošana ir mērķu izvirzīšana un nākamo izmaksu un ieņēmumu novērtēšana, kas
nepieciešama, lai sastādītu budžetu. Tā arī palīdz noteikt sagādes un ražošanas vajadzības uzņēmumā.
Lai pieņemtu lēmumu finansu jautājumos, vadītājam nepieciešama dažāda veida finansu informācija:
plānu sagatavošanai;
par faktiskiem rezultātiem un to salīdzinājumu ar plānu vai uzdevumu.
Šī dažāda veida finansu informācija nodrošina pamatojumu uzņēmuma finansu plānošanai un kontrolei, kā arī ļauj pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par uzņēmuma nākotni, ražošanu, pakalpojumiem, struktūrvienībām u.tml.
Izmaksas ir resursu patēriņš naudas formā produkcijas ražošanai un realizācijai (pakalpojumiem, darbiem) pārskata laikā. Izmaksas aprēķina par laika periodu, lai noteiktu peļņu, to atskaites periods ir kalendārais gads. Ar pamatdarbību saistītais resursu patēriņš veido uzņēmuma izmaksas. Viena daļa šo izmaksu ir vienāda ar attiecīgajiem finansu grāmatvedībā uzskaitītajiem izdevumiem, bet otra izmaksu grupa arī finansu grāmatvedībā ir atspoguļota, bet pašizmaksas aprēķinos to iekļauj citādās, īpašos pārrēķinos noteiktās summās. Tādas izmaksas var būt :
aizņēmumu samaksātie procenti;
kalkulētā riska summas.
ierobežotība. Ja resursi izmantoti vienā vietā, tad vienlaikus tos nevar izmantot citā vietā.
Izmaksas var sadalīt dažādās klasifikācijas pazīmēs, katrs uzņēmums var izvēlēties savu izmaksu klasifikāciju, lai attiecīgi pēc tam varētu noteikt izlietoto resursu daudzumu naudas izteiksmē kādā noteiktā laika periodā, attiecīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus, izdarīt secinājumus par resursu izlietojumu.
Izmaksu klasifikācija pēc to atkarības no uzņēmējdarbības apjoma;
Izmaksu klasifikācija atkarībā no attiecinājuma uz izmaksu nesējiem;
2.1. Izmaksu klasifikācija pēc to atkarības no uzņēmējdarbības apjoma
pastāvīgās izmaksas;
Mainīgās izmaksas ir tādas izmaksas, kuras tieši reaģē uz ražošanas apjoma palielināšanos vai samazināšanos, attiecīgi palielinoties vai samazinoties. Tās mainās proporcionāli ražošanas apjomam, t.i., izejvielas, materiāli, darbaspēks (2.1. attēls).
Piemēram, viena izstrādājuma ražošanas materiālu izmaksas ir Ls 200 (2.1.tabula). 2.1. tabula parāda to, ka pārrēķinot uz vienu izstrādājumu, mainīgās izmaksas parasti nemainās, tās ir pastāvīgas. Tomēr, ražošanas apjomam pieaugot lielos apmēros, var atklāties iekšējās rezerves,
Ražošanas apjoms, gab.
Materiālu izmaksas
gabalam
visam apjomam
0
0
0
100
200
20000
200
200
40000
Ja, palielinoties ražošanas apjomam, pēc zināma līmeņa sasniegšanas izstrādājuma mainīgās izmaksas samazinās, tad mainīgās izmaksas iegūst degresīvu raksturu. Var būt arī regresīva izstrādājuma izmaksu samazināšanās, kad, regulāri pieaugot ražošanas apjomam, ar katru izstrādāto vienību mainīgās izmaksas samazinās. Retāk, vismaz teorētiski, ir iedomājams gadījums, kad, palielinoties ražošanai, ar katru nākamo saražoto vienību mainīgās izmaksas pieaugtu - tad mainīgās izmaksas būtu progresīvas.
Mainīgās izmaksas sauc arī par gabalizmaksām, jo pamatā tās sastāv no vienas izstrādājuma vienības izgatavošanai vajadzīgām tiešajām izmaksām, kas pareizinātas ar ražoto vienību skaitu.
Pieaugot ražošanas apjomam, materiālu izmaksas proporcionāli pieaug, bet, samazinoties apjomam, proporcionāli samazinās.
Tāpat kā pamatmateriālu izmaksas, arī tiešā darba alga ir mainīgās izmaksas.
tiešās darba izmaksas;
iekārtas noma;
ražošanas pamatfondu nolietojums.
Pastāvīgās izmaksas ir tādas izmaksas, kuras nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties noteiktā laika periodā. Pastāvīgās izmaksas atspoguļojas kā nemainīgs lielums (2.2.attēls). Piemēram, telpu īre, reklāma, iekārtas nolietojums. Tās ir regresīvās izmaksas, jo, pieaugot ražošanas apjomam, samazinās vienas produkcijas vienības izmaksas.
Izmaksu iedalījums pastāvīgās un mainīgajās izmaksās ir atkarīgs no laika perioda, kurā mēs tās aplūkojam. Īsā laika periodā izmaksas varētu iedalīt mainīgās un pastāvīgās izmaksās. Ilgākālaika periodā visas izmaksas var uzskatīt par mainīgām, jo uzņēmums minētajā laika periodā var izdarīt kapitālieguldījumus un palielināt pamatkapitāla apmērus.
Visas izmaksas, kas no pārskata perioda uz pārskata periodu paliek nemainīgas arī tad, ja mainās ražošanas apjoms, ir pastāvīgās izmaksas.
Piemēram, izejvielas apstrādā uz virpas, un ikmēneša nolietojums virpai ir Ls 2000. Tas vienmērīgi sadalās pa mēnešiem uz apstrādātām detaļām (2.2. tabula).
Produkcijas daudzums gabalos
Pastāvīgās izmaksas
pavisam
vienam gabalam
0
2000
0
100
2000
20
200
2000
10
300
2000
6,7
Pastāvīgās izmaksas ietilpst vispārējās izmaksās. Pastāvīgās izmaksas kopsummā nemainās atkarībā no ražošanas apjoma, bet šīs izmaksas, pārrēķinātas uz vienu izgatavotās produkcijas vienību, nelineāri samazinās, palielinoties produkcijas daudzumam.
Dažas izmaksas ietver kā mainīgās, tā pastāvīgās, un tās ir kopējās izmaksas (2.1. - 2.3. attēls.)
[6., 68.lpp.][6., 69.lpp.]
Šajā gadījumā izmaksas klasificē pēc:
apgrozījuma izmaksu metodes.
Šīs metodes balstītas uz to, lai noteiktu “peļņas un zaudējumu aprēķina” gala rezultātu, t.i., peļņu vai zaudējumus. Abas metodes jeb peļņas aprēķina shēmas ir apstiprinātas likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Peļņas aprēķina shēma noteikta vertikālā formā (pēc perioda izmaksu metodes - 11.pants; pēc apgrozījuma izmaksu metodes - 12. pants), kaut gan likumā minēta arī peļņas aprēķina shēma kontu formā (attiecīgi 13. un 14. pants).
Parasti Latvijas uzņēmumi izvēlas vienu no metodēm vertikālā formā, visbiežāk tā ir apgrozījuma izmaksu metode.
Perioda izmaksu metode piemērojama maziem uzņēmumiem, kas nenodarbojas ar produkcijas ražošanu, un kuros nav svarīga atsevišķo produktu pašizmaksas noteikšana.
Materiālu izmaksas:
izejvielu un palīgmateriālu izmaksas (pieskaitot pirkšanas cenai ar iegādi saistītos izdevumus;
pārējās ārējās izmaksas (izmaksas par ražošanas rakstura darbiem un pakalpojumiem, ko veikušas citas juridiskās vai fiziskās personas).
algas;
pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas (sociālā nodokļa atskaitījumi, citas uzņēmuma izmaksas darbiniekiem, apdrošināšanai, pārējie sociālie pabalsti darbiniekiem).
pamatlīdzekļu un materiālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana;
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas:
uzņēmuma mantas apdrošināšanas maksājumi;
transporta, sakaru, komisijas, reklāmas, mārketinga, preču apdrošināšanas izmaksas;
Ārkārtas izmaksas.
iepriekšējo gadu zaudējumi, kas konstatēti pārskata gadā;
pārējās ar uzņēmuma pamatdarbību nesaistītās izmaksas.
2.3. tabula [3., 41.lpp.]
NETO APGROZĪJUMS
+ gatavās produkcijas un nepabeigto ražojumu krājumu
+ pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi
- materiālu izmaksas
- personāla izmaksas
- līdzekļu un vērtību norakstīšana
- pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
+ pārējie ieņēmumi (t.sk. no finansu darbības)
- procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas
= peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un
+ ārkārtas ieņēmumi
- ārkārtas izmaksas
= peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem
- uzņēmuma ienākuma nodoklis
- pārējie nodokļi (nekustamā īpašuma nodoklis)
= PĀRSKATA PERIODA PEĻŅA VAI ZAUDĒJUMI
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas ietver tiešās un netiešās izmaksas, kas ir saistītas ar ražošanu.
izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izmaksas (kurināmā, degvielas, smērvielu iepirkšanas izmaksas);
samaksa par darbiem un pakalpojumiem no ārienes;
Netiešās izmaksas:
ražošanas vispārējās izmaksas: ražošanas vadīšanā un apkalpošanā nodarbināto darbinieku alga ar sociālā nodokļa pieskaitījumu; ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izmaksas; ražošanas telpu, apkures, apgaismošanas u.tml. izmaksas; pamatlīdzekļu nolietojums; nomas maksa; apdrošināšanas maksājumi; vispārējas nozīmes palīgmateriāli; citas ar ražošanu netieši saistītās izmaksas.
Ražošanas izmaksas var ietvert sevī arī citas ar ražošanu saistītas izmaksas, piemēram, ievedmuitas par importa materiāliem, izmaksas darba aizsardzībai. Netiešajām izmaksām ir prasība: netiešajām izmaksām jāattiecas uz to pašu periodu, uz kuru attiecas tiešās izmaksas.
Administrācijas izmaksas.
2 un 3 izmaksu postenī uzņēmumam var uzrādīt sekojošās izmaksas (atkarībā no tā, vai tās saistītas ar produkcijas vai pakalpojumu pārdošanu vai ar uzņēmējdarbības organizēšanu un vadīšanu):
ar precēm saistītie apdrošināšanas maksājumi;
ēku, inventāra, iekārtu nolietojums;
materiālo ieguldījumu un apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana;
kancelejas izdevumi, ieskaitot pasta un citus izdevumus.
2.4. tabulā parādīts kā noteikt peļņu, izmantojot apgrozījuma izmaksu metodi.
Peļņas noteikšana, izmantojot apgrozījuma izmaksu metodi
NETO APGROZĪJUMS
- pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas
= bruto peļņa vai zaudējumi
- pārdošanas izmaksas
- administrācijas izmaksas
+ pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi
+ ieņēmumi no finansu darbības
- procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas
= peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un
+ ārkārtas ieņēmumi
- ārkārtas izmaksas
= peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem
- uzņēmuma ienākuma nodoklis par pārskata gadu
- pārējie nodokļi
= PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI ZAUDĒJUMI
No shēmas salīdzinājuma ir redzams, ka perioda izmaksu metodē izmaksas ir sakārtotas atbilstoši to veidiem finansu uzskaitē, izmaksas attiecas uz pārskata periodu, bet apgrozījuma izmaksu metodē izmaksas attiecas uz noteikto apgrozījumu.
dividendes, peļņas procenti, kas izmaksāti par pajām;
īstermiņa un ilgtermiņa parādu atmaksājamās summas;
kapitālremonta izdevumi;
dabas resursu izmantošanas un apkārtējās vides piesārņošanas virslimita maksājumi.
2.3. Izmaksu klasifikācija atkarībā no attiecinājuma
Šajā klasifikācijas veidā izmaksas iedalās šādi:
netiešajās izmaksās.
Kā tiešās, tā netiešās izmaksas ir jāpakļauj kontrolei. Par salīdzināšanas un izvērtēšanas pamatu kalpo plānotās izmaksas, kuras salīdzina ar faktiskām izmaksām.
Tiešās izmaksas ir izdevumi, kas veidojas, izgatavojot konkrētu produkcijas veidu, un ir tieši saistītas ar ražošanas pašizmaksu. Tiešās izmaksas saista ar konkrētu izmaksu nesēju vai kalkulācijas objektu, kas ir noteikta produkcijas vienība, kam nosaka pašizmaksu. Atkarībā no uzņēmējdarbības rakstura par izmaksu nesēju var būt arī līdzīgu produktu grupa (partija, komplekts), pasūtījums, operācija, process u.tml.
Piemēram, izgatavo kādu konkrētu detaļu automašīnai. Izlietotie materiāli un strādājošā darba alga būs tiešās izmaksas automašīnas detaļai.
izejvielas un materiāli produkcijas izgatavošanai;
pārējās (saimnieciskās darbības) izmaksas.
Materiālu izmaksas sastāv no pamatmateriālu, palīgmateriālu un ražošanas nodrošināšanas materiālu izmaksām. Pamatmateriāli ir izejvielas un materiāli, kas tieši veido gatavo produktu. Piemēram, metāls, koksne, diegi, piens. Palīgmateriāli arī ietilpst gatavajā produktā, bet gatavā produkta veidošanā tiem nav tik svarīga vieta. Piemēram, krāsas gatavā produkta nokrāsošanai, garšvielas konditorejas izstrādājuma ražošanai. Ražošanas nodrošināšanas materiāli ir nepieciešami paša ražošanas procesa veikšanai, bet tie neietilpst gatavajā produktā. Piemēram, smērvielas apstrādes mašīnas eļļošanai, elektroenerģija mašīnu darbināšanai.
Materiālu novērtēšanas metode ir materiālu novērtēšana iegādes cenās, pieskaitot piegādes izdevumus.
Tas ir noteicošais materiālu novērtēšanas veids produkcijas faktiskās pašizmaksas aprēķināšanai. Brīvā tirgus apstākļos materiālu cenas var mainīties viena pārskata perioda laikā, un tās ir atšķirīgas no dažādiem piegādātājiem. Aprēķinot produkcijas plāna pašizmaksu, izmanto materiālu vidējās cenas, kā arī materiālu izlietojumu novērtē vidējās cenās.
Darba izmaksas ir otrs svarīgākais izmaksu elements, kas atspoguļo saimnieciskajā darbībā ieskaitīto darba patēriņu. Darba izmaksas veido vairākas grupas:
likumos paredzētās sociālās izmaksas - sociālais nodoklis;
Pārējās citas tiešās izmaksas ir, piemēram, šādas:
ilgtermiņa ieguldījumu vērtību norakstīšana.
Kalkulējot faktisko pašizmaksu, pakalpojumus no ārienes ieskaita izmaksās faktiski samaksāto summu apmērā.
Ilgtermiņa ieguldījumu vērtību norakstīšana sastāv no pamatlīdzekļu nolietojuma uzturēšanas saimnieciskās darbības izdevumos un arī tiešās izmaksās. Šo nolietojuma aprēķinu pamatā ņem pamatlīdzekļu sākotnējo vērtību un to pakāpeniski visā pamatlīdzekļu ekspluatācijas laikā noraksta tiešajās izmaksās. Tādējādi uzņēmējdarbība ar produkcijas pārdošanas starpniecību atgūst līdzekļus, kas, izveidojot pamatlīdzekļus, tika ieguldīti saimnieciskajā darbībā.
Netiešās izmaksas to veidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu vai pakalpojumu veidu, kaut gan šīs izmaksas ir saistītas ar ražošanu kopumā. Netiešās izmaksas var saistīt ar izmaksu rašanās vietu, kas ir konkrēta struktūrvienība, atbildības joma, iekārta, kāds cits objekts vai to grupa, kur uzkrāj uz kalkulācijas objektiem attiecināmās izmaksas.
ražotnes;
struktūrvienības, kas nodarbojas ar produkcijas pārdošanas veicināšanu;
Netiešajās izmaksās ietilpst šādi galvenie veidi:
strādnieku algas;
sociālās izmaksas;
īres un nomas maksas;
Netiešās izmaksas vispirms attiecas uz struktūrvienību, kurā tās ir izveidojušās. Netiešās izmaksas novirza uz tām vietām uzņēmumā, kur šīs izmaksas ir notikušas, t.i., uz izmaksu vietām. Izmaksu uzskaite pa izmaksu vietām uzņēmumā,kas ražo vairāku veidu produkciju, ir nepieciešama tādēļ, ka daļa no izmaksām nav tieši saistāma ar noteiktiem izmaksu objektiem.
Piemēram, nav iespējams tiešajās izmaksās iekļaut darba papildalgu, vadības un personāla algas, enerģijas izmaksas un pamatlīdzekļu nolietojumu, jo šīs netiešās izmaksas ir izlietotas visu izmaksu objektu ražošanai un attiecas uz visiem izmaksu objektiem, lai pēc iespējas precīzi pašizmaksu varētu aprēķināt katram izstrādājuma veidam. Tas ir iespējams, tikai uzskaitot netiešās izmaksas pa izmaksu vietām.
Sadalīt šīs izmaksas proporcionāli tiešajām izmaksām ir nepareizi, jo atsevišķus izstrādājuma veidus dažādi ietekmē struktūrvienības funkcionēšana. Piemēram, izstrādājumu veidiem, kuri vairāk izmanto kādu izmaksu vietu, ir jānovirza arī lielāka netiešo izmaksu daļa.
Izmaksu vadīšanā galvenā pielietojamā metode ir “cēloņu → seku” metode, kas ļauj novērtēt sakarību starp dažādiem risinājumiem (lēmumiem) un izmaksu lielumu.
Lai to varētu pielietot organizējot izmaksu vadīšanu ar plānošanas, uzskaites, kontroles, analīzes palīdzību, vispirms jānosaka, kādas izmaksas jāvada:
decentralizēti, jo tās raksturo atsevišķo uzņēmuma struktūrvienību vai pat darbinieku grupu un atsevišķu darbinieku darbības rezultātus - 2. līmenis.
2.5. tabula [7., ]
Izmaksu vadīšanas līmenis
Izmaksu plānošana, uzskaite, kontrole, analīze
mainīgās un pastāvīgās;
2. līmenis - decentralizēta izmaksu vadīšana
pa atsevišķiem klientiem (pircējiem) un to grupām;
Produkcijas pašizmaksa ir visu izmaksu kopsumma noteikta produkcijas veida ražošanai noteiktā laika periodā.
Pašizmaksas samazināšana, nekaitējot produkcijas kvalitātei, ir svarīgs nosacījums produkcijas konkurētspējas nodrošināšanā tirgū. Bez tam tā ir arī avots papildu peļņas iegūšanai.
Produkcijas tirgus cenas kopumā atbilst produkcijas ražošanas vidējām sabiedriskām izmaksām, un novirzes uz vienu vai otru pusi rodas tirgus pieprasījuma un piedāvājuma ietekmē. Ja uzņēmuma ražošanas izmaksas pārsniedz vidējās nozares izmaksas, tad šis pārsvars netiks kompensēts uz pircēju rēķina. Tas var samazināt uzņēmuma ienākumu. Bet, ja uzņēmums būs spējīgs pazemināt ražošanas izmaksas salīdzinājumā ar citiem radniecīgu produkciju ražojošiem uzņēmumiem, tad tas varēs iegūt papildu ienākumu vai, pazeminotcenu, palielināt produkcijas noietu.
Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakusizmaksām, kas tieši saistītas ar ražošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojumu izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Pārdošanas izmaksas nav atļauts iekļaut ražošanas pašizmaksā.
Produkcijas pašizmaksā koncentrēti uzņēmējdarbības izdevumi, kas saistīti ar produkcijas ražošanu un tās realizāciju. Pašizmaksas aprēķini neaprobežojas tikai ar pilnās ražošanas pašizmaksas noteikšanu, kas parāda pabeigtā pārskata periodā notikušās izmaksas, bet pašizmaksa kalpo arī par pamatu
peļņas vai atdeves aprēķināšanai;
Pašizmaksas aprēķinos izmaksu lielāko daļu veido pamatizmaksas (3.1.att.).
Pašizmaksas aprēķinos tiek iekļautas arī vadības vispārējās un noieta vispārējās izmaksas. Vadības izmaksas veidojušās administrēšanas procesā, piemēram, algas vadības personālam + valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, biroja iekārtu nolietojums, nomas un īres maksa, apgaismojums, telefons, pasta pakalpojumi, apsildīšana, ēku apdrošināšana u.c. Noieta vispārējās izmaksas ir izmaksas tarai un iesaiņošanas materiāliem, gatavās produkcijas komplektēšanas un transporta izmaksas, mārketinga izdevumi, preču garantijas apkalpošanas izmaksas, preču apdrošināšanas izmaksas u.c.
Ja firma ražo viena nosaukuma produkciju, tad produkta pašizmaksas kalkulācija ir vienkārši sastādāma. Šajā gadījumā visas izmaksas attiecas uz šo produktu. Bet produkta pašizmaksas kalkulācija ir diezgan sarežģīta, ja uzņēmums ražo dažādus produktus. Tad uzņēmumos ir divas lielas problēmas. Pirmkārt, jāuzskaita izmaksas, kas tieši attiecas uz konkrētu produktu - tās ir tiešās izmaksas. Otrkārt, jāuzskaita izmaksas, kas nav tieši attiecināmas uz ražoto produktu - tās ir netiešās izmaksas.
Piemēram, kādā produkcijas ražošanas uzņēmējdarbībā tiešās izmaksas ir Ls 400, netiešās (ražošanas vispārējās) izmaksas - Ls 200, saražots 20 gabalu produkta. Pašizmaksu izstrādājuma vienībai aprēķina šādi:
tiešās izmaksas + netiešās izmaksas = pašizmaksa kopā (3.1.) [6., 78.lpp.]
Vienas vienības pašizmaksa =
= pašizmaksa kopā / saražotās produkcijas gabalu skaits (3.2.) [6., 78.lpp.]
4. PAŠIZMAKSAS KALKULĀCIJAS METODES
Kad izmaksas ir uzskaitītas pa izmaksu veidiem un sadalītas pa izmaksu vietām, tad šīs izmaksas ir jāsadala pa izmaksu objektiem un jānosaka, cik ir izmaksājusi katra saražotā produkcijas veida izgatavošana vai izpildīto darbu vai pakalpojumu veikšana. Nākamais aprēķins ir vienas izmaksu objektu vienības pašizmaksas noteikšana, ko sauc par pašizmaksas kalkulāciju.
Atkarībā no tā, kā paredzēts izmantot aprēķina rezultātus, tiek sastādītas šāda veida kalkulācijas:
pilnā ražošanas pašizmaksas kalkulācija;
Pašizmaksas kalkulācijas galvenie uzdevumi ir šādi:
kalkulēt izdevīgākās cenas ar maksimāli iespējamo peļņu konkurences apstākļos,
aprēķināt piedāvājuma cenas konkrētiem pasūtījumiem,
datu sniegšana pašražotās produkcijas krājumu novērtēšanai gada pārskata bilancē;
rādītāju aprēķināšana izmaksu kontrolei;
Pašizmaksas kalkulācijās lieto vairākus paņēmienus.
Ja gatavās produkcijas ražošana notiek vairākās izmaksu vietās un mainās arī krājumu atlikumi, tad lieto vairākpakāpju kalkulāciju ar dalīšanu.
Ja gatavās produkcijas atlikumi noliktavās mainās, tad jālieto divpakāpju kalkulācija ar dalīšanu.
ražošanas izmaksas + vadības izmaksas +
+ noieta izmaksas =
= vienas pārdoto izstrādājumu vienības pašizmaksa (4.1.) [6., 79.lpp.]
Piemēram, uzņēmuma “Rūsa” izstrādājuma A ražošanas, vadības un noieta izmaksas ir šādas:
Materiālu izmaksas
Sociālās izmaksas
Ls 1000
Ls 400
Pārējās izgatavošanas izmaksas
Ls 500
Vadības izmaksas
Izstrādājuma A pilnā pašizmaksa
Ls 600
3900 + 600 + 1000 = 5500 Ls
Pārskata periodā saražots 1200 vienību A produkcijas, bet pārdots 1500 vienību. A izstrādājuma vienas vienības ražošanas (ieskaitot vadības izmaksas) pašizmaksa:
A izstrādājuma vienas pārdotās vienības pašizmaksa:
3900 / 1200 + 600 / 1200 + 1000 / 1500 = 3,75 + 0,67 = 4,42 Ls.
Produkcijas vienas vienības pašizmaksa ir šīs produkcijas pašizmaksas dalījums ar saražotās produkcijas daudzumu.
Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijas metodes pamatā ir:
netiešo izmaksu daļas iekļaušana krājuma izmaksās.
Pēc pilnās ražošanas pašizmaksas kalkulācijas metodes visu izmaksu veidošanās parādīta 4.1. attēlā.
Kalkulācijā iekļaujas visas ražošanas izmaksas, ieskaitot arī vadības izmaksas un aprēķina pārskata periodā saražotās produkcijas, izpildīto darbu un pakalpojumu pašizmaksu. Šos rezultātus izmanto izstrādājumu novērtēšanai.
Galvenā uzmanība pievērsta ražošanas izmaksām. Ražošanas tiešo izmaksu jeb pamatizmaksu aprēķināšanai un iekļaušanai pašizmaksas kalkulācijā izmanto iepriekš noteiktas materiālu, darba un citu tiešā izlietojuma elementu normas.
Vērtējot kopējo vienību ražošanas pašizmaksu, ražošanas netiešās izmaksās neiekļauj vadības, pārdošanas, uzglabāšanas un piegādes izmaksas. Šīs izmaksas ir periodu izmaksas.
Netiešās izmaksas tiek sadalītas pa kalkulācijas objektiem vai izmaksu rašanās vietām.
Izmaksu rašanās vieta ir struktūrvienība, objekts vai to grupa, kur uzkrāj izmaksas pirms to tālākas analīzes. Izmaksu rašanās vietās iespējams precīzi veikt izmaksu plānošanu, jo kopējais izmaksu budžets tiek sastādīts no atsevišķu izmaksu rašanās vietu budžetiem.
Katru netiešo izmaksu posteni attiecina uz kādu izmaksu rašanās vietu, lai visas netiešās izmaksas būtu ietvertas un pieskaitītas kalkulācijas objektam (4.2. att.).
pieskaitapārdala
4.2. Netiešo izmaksu pieskaitīšana
Lai noteiktu produkta vienības ražošanas pašizmaksu, ir jānovirza zināma netiešo izmaksu daļa. Procesu, kad ražošanas netiešās izmaksas ietver produkta pašizmaksā, sauc par pieskaitīšanu, izmantojot pieskaitījuma likmi. Uzņēmējdarbībā var lietot vienu kopēju netiešo izmaksu pieskaitījuma likmi vai katram ceham, struktūrvienībai, nodaļai atsevišķu.
Lai noteiktu netiešo izmaksu summu, ko ieskaitīt produkta (pakalpojuma) pašizmaksā, nepieciešams:
sagrupēt netiešās izmaksas pa to rašanās vietām un veidiem (skat. 4.2. att.);
izvēlēties pieskaitījuma bāzi;
sadalīt netiešās izmaksas pa kalkulācijas objektiem.
likmi:
Pieskaitījuma likme = Budžeta netiešās izmaksas / Apjoms (4.2.) [6., 82.lpp.]
Netiešās izmaksas ir dažādas atkarībā no pieskaitījuma pamatojuma.
Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijas metode ir orientēta uz produkcijas ražošanas sistēmu. Šī metode ir vērsta uz pagātni, jo pagājušo periodu izmaksas un peļņa nesniedz informāciju ilgtermiņa stratēģiskai plānošanai.
Informāciju izmanto:
izmaksu un peļņas noteikšanai, lai pieņemtu lēmumu par plānošanu un peļņas kontroli;
lai noteiktu cenas.
Mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulāciju sastāda pirms ražošanas uzsākšanas, izmantojot tehnoloģiskos normatīvus un iepriekšējo periodu vidējos izmaksu rādītājus. Kalkulācija nepieciešama uzņēmuma budžeta sastādīšanai. Mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācijas uzdevums ir atrast optimālu risinājumu ekonomisko līdzekļu izlietojumam produkcijas ražošanā.
Kalkulācijas rezultāti ir pamats izmaksu kontrolei, jo ar mainīgo izmaksu pašizmaksu salīdzina pārskata perioda faktiskās izmaksas, kalkulācija dod vadībai informāciju plānošanai un lēmumu pieņemšanai.
Mainīgo izmaksu noteikšana parādīta 4.3. attēlā, šajā gadījumā vadības netiešās izmaksas neiekļauj, jo tās ir pastāvīgās izmaksas.
Izmantojot mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulāciju, uzmanības centrā ir mainīgās izmaksas un seguma summa.
Izmanto arī kritiskā punkta (peļņas sliekšņa) analīzi. Peļņa ir atkarīga no produkcijas pārdošanas, bet ne no ražošanas apjoma. Gatavo un nepabeigto ražojumu krājumus vērtē pēc mainīgajām ražošanas izmaksām bez pastāvīgo ražošanas netiešo izmaksu pieskaitīšanas.
Izmantojot mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācijas metodi, izmaksas veidojas šādi:
Mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācijas mērķi:
aprēķināt produkta seguma summu. Seguma summa ir starpība starp pārdošanas ieņēmumiem un pārdotās produkcijas mainīgām izmaksām. Summa, kas nosedz pastāvīgās izmaksas un nodrošina peļņu. Ja kopējā seguma summa pārsniedz pastāvīgās izmaksas, tad peļņa ir nodrošināta, pretējā gadījumā ir zaudējumi. Bet, ja seguma summa vienāda ar pastāvīgajām izmaksām, tad nav ne peļņa, ne zaudējumi.
Mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācijas principi:
palielinoties pārdošanas apjomam, pieaug ieņēmumi un mainīgās izmaksas, bet nepalielinās pastāvīgās izmaksas;
seguma summu iespaido pārdošanas apjoma izmaiņas;
aprēķina seguma summu, bet ar pilno ražošanas pašizmaksas kalkulāciju to neaprēķina.
Galvenā mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācijas priekšrocība ir tā, ka peļņu noteikt ir iespējams ātrāk nekā izmantojot pilno ražošanas pašizmaksas kalkulāciju.
Pašizmaksas kalkulācijas metožu salīdzinājums ir parādīts4.1. tabulā.
Pašizmaksu kalkulācijas metodes salīdzinājums
Rādītājs
Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācija
Mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācija
Krājumu novērtēšana
Pilnas ražošanas izmaksas saskan ar finansu grāmatvedības rādītājiem
Mainīgās izmaksas nesaskan ar finansu grāmatvedības prasībām
Cenu noteikšana
Pieskaitot vēlamo peļņu, var izmantot līgumdarbu izcenojumos
Pamatotas ar mainīgām izmaksām, cenas var nesegt lielāko daļu no pastāvīgām izmaksām
Peļņa
Iespaido ražošanas un krājumu apjoma izmaiņas
Nosaka tieši atkarībā no pārdošanas apjoma
Lēmuma pieņemšana
Tiek izmantotas cenu noteikšanai
Tiek veikta, pamatojoties uz mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācijas principiem
UZŅĒMUMA ĪSS RAKSTUROJUMS
jo interesanti novērtēt kādu īpatsvaru sabiedrības darbībā sastāda pakalpojumi, kādu lauksaimnieciskā ražošana, kāds ir izmaksu īpatsvars, kā veidojas peļņa.
Lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība “xxx” dibināta 2002. gada 8. novembris, atrodas Ogres rajona Meņģeles pagasta “Upeskrasti”. Ar SIA “Zieds” privatizācijas komisijas lēmumu tika nodota manta ar vienošanās dokumentu 12000 Ls vērtībā. Pajas 10 dienu laikā apvienoja 60 pajinieki arī 11000 Ls vērtībā. Katru gadu pajinieku skaits samazinās. Kooperatīvs katru gadu apsaimnieko 200 ha zemes, no kuriem 150 ha tiek izmantoti graudaugu kultūru audzēšanai, un 50 ha tiek atstāti papuvē.
Sabiedrības darbības mērķis ir apmierināt biedru saimnieciskās un sociālās vajadzības, t.sk., vajadzības transporta, lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku lietošanā un apkopē, realizēt biedru saražoto lauksaimniecības produkciju, sniegt biedriem un pārējiem ražotājiem dažādus lauksaimniecības un cita veida pakalpojumus.
Kooperatīvās sabiedrības materiālais stāvoklis pirmajos darbības gados bija labāks, jo vairāk tika sniegti pakalpojumi, mazāk tika realizēti graudi. Varēja nodarbināt 24 strādniekus. Pašreiz tiek nodarbināti vidēji 7 strādnieki. 2008. gadā kooperatīvs gadu noslēdz ar zaudējumiem, jo krītas pakalpojumu sniegtais skaits, tas notiek dēļ biedru saimniecību likvidēšanās, jo nav izdevīga lopu, dārzāju audzēšana, ko ietekmē arī valsts ekonomiskais stāvoklis. Tāpēc uzņēmumam jādomā par iespējamo lauksaimnieciskās ražošanas attīstīšanu.
Tā kā pašlaik Latvijas lauksaimniecībā ienāk jaunas vēsmas - netradicionālu, vai arī netik izplatītu kultūru audzēšana, tad kooperatīvā sabiedrība plāno ieviest rapša audzēšanu. Tālāk darbā sniegšu informāciju par pašreizējo situāciju sabiedrībā, un kā to ietekmētu rapša audzēšana, t.i., nepieciešamās izmaksas, peļņas veidošanās. Novērtēsim šos divus variantus, secinājumu izdarot, balstoties uz to vai ir izdevīgi ieviest rapša audzēšanu, lai nodrošinātu peļņu un uzņēmuma turpmāko darbību.
Kā1. variantu pieņemsim kooperatīvās sabiedrības “xxx” pašreizējo finansiālo stāvokli, balstotiesuz 2008. gada sniegtajiem datiem:
izmaksas KLS “xxx” 2008. gadā,
Piebildei: Kooperatīvās sabiedrības “xxx” peļņas un zaudējumu aprēķini tiek veikti atbilstoši periodu izmaksu metodei; izejvielu un materiālu atlikumi novērtēti iegādes vai zemākajās tirgus cenās; gatavās produkcijas atlikumi novērtēti ražošanas pašizmaksā vai zemākajās tirgus cenās.
Kā pirmo materiālu izvērtēsim sīkāku izmaksu rādītāju skaitlisko informāciju (1. tabula).
Izmaksas KLS “xxx” 2001. gadā
Rādītāja nosaukums
2001.g.
1. Materiālu izmaksas: a) izejvielu un palīgmateriālu izmaksas
14227,48
Pirktās sēklas izmaksas
Pirkti minerālmēsli
1013,36
Krājumu starpība
280,72
Pirkti citi materiāli augkopībai
116,27
Izmaksas kokapstrādē
Pirkts benzīns
1442,64
Pirkta dīzeļdegviela
7617,9
Pirktas smērvielas
529,13
Tehnikas remonts un uzturēšana
2774,42
Ražošanas ēku remonts un uzturēšana
69,64
Citi materiāli
293,72
Izmaksas pakalpojumiem
Mazvērtīgais inventārs
89,68
b) pārējās ārējās izmaksas
1573,24
Tehnikas pakalpojumi augkopībai
1,69
Kaltēšanas izmaksas
384,40
Tīrīšanas izmaksas
57,30
Lauku apskates izmaksas
87,80
Augkopības izmaksas
11,40
Graudu analīzes
20,32
Elektrība
574,01
Transporta līdzekļu nodevas
132,50
Transporta līdzekļu obligātā apdrošināšana
180,43
Ražošanas tehnikas tehniskā apskate
123,39
2. Personāla izmaksas: a) algas
10091,62
Aprēķinātā darba alga
8043,71
Sociālais nodoklis par strādājošajiem
2047,91
3. Līdzekļu un vērtību norakstīšana:
a) pamatlīdzekļu, nemtaeriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana
1704,75
Amortizācijas atskaitījumi par ražošanas ēkām, būvēm
139,06
Amortizācijas atskaitījumi par ražošanas tehniku, iekārtām
1561,04
Amortizācijas atskaitījumi par citu kustamo īpašumu
4,65
4. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
3866,84
Darba apģērbs strādniekiem
8,81
Telefons
458,19
Citi sakaru izdevumi
1003,75
Pasta izdevumi
9,71
Kancelejas preces
55,58
Avīzes, žurnāli u.c.
107,68
Grāmatvedības pakalpojumi
450,00
Juristu pakalpojumi
47,60
Bankas pakalpojumi
88,85
Reprezentācijas izmaksas
2,29
Citi vadīšanas izdevumi
191,57
Reklāmas izdevumi
45,00
Zemes noma
262,64
Tehnikas, iekārtu, inventāra noma
24,16
Pamatlīdzekļu reģistrēšanas, novērtēšanas izdevumi
183,27
Noteksistēmas izgatavošana, uzstādīšana, citi izdevumi
254,24
Citi saimnieciskās darbības izdevumi
4,61
Zaudējumi no ražošanas nozīmes p/l pārdošanas, likvidācijas
12,00
Izmaksās iekļaujamā p/l atlikusī vērtība pie izslēgšanas
220,96
Samaksātās soda naudas un līgumsodi
421,68
Valsts nodevas
14,25
6. Ārkārtas izmaksas
9,36
Tā kā uzņēmums izmanto periodu izmaksu metodi peļņas un zaudējumu aprēķinā ir grūtāk noteikt kādas ir tiešās un netiešās izmaksas, kā redzams no tabulas sniegtajiem datiem uzņēmums iegādājas pašus nepieciešamākos materiālus, izejvielas, lai nodrošinātu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, t.i., samazina izmaksas cik iespējams, lai nodrošinātu peļņu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izmaksām (skatīt 1.,2. pielikumu), 2008. gadā izmaksas ir salīdzinoši zemas, pieaugušas ir tikai “pārējās saimnieciskās darbības izmaksas''.
Šajā gadījumā materiālu izmaksās pārsvarā ietilpst mainīgās izmaksas, jo galvenokārt saistītas ar ražošanas apjomu, kuras arī varam uzskatīt par tiešajām izmaksām. Personāla izmaksās iekļautas gan strādnieku, gan ar ražošanu nesaistītā personāla izmaksas - tiešās un netiešās izmaksas.
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksās lielākā daļa ir vadības netiešās izmaksas un pārējās netiešās izmaksas.
2.tabula
(klasificēts pēc perioda izmaksu metodes)
Nr.p.k.
Rādītāja nosaukums
Rindas kods
2001.g.
1.
Neto apgrozījums
10
29183
2.
Gatavās produkcijas un nepabeigto ražojumu krājumu izmaiņas
20
-3625
3.
Pašu uzņēmuma kapitālieguldījumiem izpildītie darbi
30
0
4.
Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi
40
7185
5.
Materiālu izmaksas: a) izejvielu un palīgmateriālu izmaksas
50
-14227
b) pārējās ārējās izmaksas
60
-1573
6.
Personāla izmaksas: a) algas
70
-10092
b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem
80
0
c) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas
90
0
7.
Līdzekļu un vērtību norakstīšana: a) pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana
100
-1705
b) apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana virs normālajiem norakstījumiem
110
0
8.
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
120
-3867
9.
Ieņēmumi no līdzdalības radiniec. un saistīto uzņēmumu kapitālos
130
0
10.
Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus
140
0
11.
Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi
150
8
12.
Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana
160
0
13.
Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas
170
-6
14.
Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem
180
1281
15.
Ārkārtas ieņēmumi
190
0
16.
Ārkārtas izmaksas
200
-9
17.
Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem
210
1272
18.
Ienākuma nodoklis par pārskata gadu
220
0
19.
Pārējie nodokļi
230
0
20.
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi
240
1272
graudu pārdošanas, pakalpojumiem. Šīs četras graudaugu kultūras veido uzņēmuma lauksaimniecisko ražošanu. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi galvenokārt ir subsīdijas, akcīzes nodokļa kompensācija, kā arī pēdējos gados ražošanas nozīmes p/l pārdošanas, likvidācijas ieņēmumi. Neskatoties uz to, ka izmaksas nav īpaši palielinājušās salīdzinājumā ar citu gadu izmaksām, neto apgrozījums arī aptuveni vienāds ar citiem gadiem, bet 2008. gadā ir bijusi viszemākā peļņa salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, neņemot vērā 2007. gada zaudējumus (-14961 Ls). To varētu izskaidrot ar gatavās produkcijas un nepabeigto ražojumu krājumu negatīvo (-) izmaiņu (-3625,00 Ls), kas samazina iegūstamo maksimālo peļņas apjomu.
Tāpēc izskatīsim 2. variantu, kas vai nu samazinās, vai palielinās peļņu, rēķinoties ar nepieciešamajām izmaksām, kas veidos lielāko daļu, ieviešot rapša audzēšanu.
Rapša audzēšana Latvijas lauksaimniecībā var nākotnē būt perspektīva nozare, jo rapsis tālākajā pārstrādes procesā dod ļoti augstvērtīgus, kā arī pielietojumā dažādus produktus. Tāpēc izskatīsim kā rapša audzēšana ietekmēs uzņēmuma pašreizējo finansiālo stāvokli.
Pieņemsim, ka
rapsis tiks audzēts neizmantotajos 50 ha zemes un pārējās graudaugu kultūras tāpat kā iepriekšējos gados atlikušajos 150 ha;
citas izmaksas un ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas un pakalpojumiem balstīsies uz 2001. gada datiem, pieņemot, ka šajā darbībā nekas nemainās.
Izskatīsim šādus prognozētos informācijas avotus:
KLS “xxx” naudas apgrozījuma prognozi rapša audzēšanai 50 ha (4. tabula).
Vasaras rapša audzēšanas tehnoloģijas izmaksas uz 1 ha.
Darba veids
Reizes
Cena Ls/ha
Kopā Ls
Aršana
1
16,00
16,00
Kultivēšana
1
7,00
7,00
Sēja
1
7,00
7,00
Pievelšana
1
4,00
4,00
Minerālmēslu sēja
2
4,00
8,00
Miglošana
2
4,80
9,60
Kulšana
1
15,00
15,00
Kaltēšana, tīrīšana
2 t
6,00
12,00
Transports
5 km
0,30
1,50
Nepieciešamais mēslojums 2 t sēklas ražai
N - 120 kg/ha
K2O - 110 kg/ha
6 - 26 - 30
300 kg/ha
0,12
36,00
Augu aizsardzības līdzekļi
Butizāns 400
2,5 l/ha
12,55
31,28
Decis
0,25 l/ha
7,00
1,75
Sēkla
7 kg/ha
2,50
17,50
Kopā:
185,23
Kopā ar 10 % administr. izd.
203,75
3. tabulā dotas visas nepieciešamās izmaksas uz 1 ha, ierēķinot arī 10 % administrācijas
izmaksas. Aprēķinā izmantotas uzņēmuma pašizmaksas cenas, t.i. - lauku apstrādei veicamo darbu pašizmaksa, izmantojot nepieciešamo tehniku, jo visus darbus uzņēmums var veikt saviem spēkiem. Pēc Mg.lauks. A. Oļukalna pētījumiem peļņa no rapša audzēšanas, rēķinot pēc vidējām lauksaimniecības pakalpojumu cenām Latvijā, rodas tikai pie ražas virs 2 t/ha, un pie ražas 3,5 t/ha jau peļņa ir 114 Ls uz 1 ha. Mūsu gadījumā varam plānot, ka ražība varētu būt 1,8 t/ha, iespējama arī augstāka ražība, ja būs labi laika apstākļi, jo, lai uzņēmums varētu prognozētu iespējamo ražību, jāskatās nozares pētījumi un jāpieņem minimālā ražība. Mūsu aprēķinos nedaudz zemākas ir arī minerālmēslu un ķimikāliju cenas, jo Valmierā ir vairākas firmas, kas realizē šo produkciju. Rēķinot vasaras rapša audzēšanas ieņēmumus ir jāņem vērā arī valsts paredzētās subsīdijas pēc Nolikuma Nr.3 I apakšpunkta - 15 Ls par ar sertificētu sēklu apsētu un 7,50 ls ar nesertificētu sēklu apsētu ha, kas iesniedzams sējas gadā līdz 1. jūnijam. Subsīdijas parasti izmaksā mēneša laikā. Mūsu gadījumā saņemsim 15 Ls/ha par ar sertificētu sēklu apsētu lauku.
4. tabulā ( skat. 31. lpp. ) dota naudas apgrozījuma prognoze rapša audzēšanai 50 ha. Kā redzams no tabulas sniegtajiem datiem, tad katru mēnesi izmaksas jeb izdevumi tiek segti ar ieņēmumiem un peļņu gūstam septembra mēnesī, kad realizēta produkcija. Valsts subsīdijas saņemam jūlija mēnesī uzreiz mēnesi pēc rapša sējas. Ar rapša audzēšanu saistītā darbība notiek līdz novembra mēnesim. Izmaksās iekļautas ne tikai tiešās materiālu izmaksas (minerālmēslu, ķimikāliju, degvielas eļļas, sēklas izmaksas un darba alga darb.), bet arī netiešās izmaksas (administrācijas izdevumi, malkas un elektrības izmaksas). Šīs tiešās izmaksas varam uzskatīt arī par mainīgajām izmaksām, jo atkarīgas no ražošanas apjoma. Kā redzams, atskaitot visas izmaksas no ieņēmumiem un arī atgriežot naudu atpakaļ citām nozarēm iegūstam peļņu - 1462,00 Ls. 5. tabulā dots peļņas un zaudējumu aprēķins rapša audzēšanai.
PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU APRĒĶINS
Nr.p.k.
Rādītāja nosaukums
Pārskata periods
1.
Neto apgrozījums
10900
2.
Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi
750
Nr.p.k.
Rādītāja nosaukums
Pārskata periods
3.
Materiālu izmaksas: a) izejvielu un palīgmateriālu izmaksas
6453
b) pārējās ārējās izmaksas
2163
4.
Personāla izmaksas
646
5.
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas
926
6.
Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi
1462
Ja tiktu nodrošināta šāda peļņa, tad ir izdevīgi pieņemt plānu par vasaras rapša audzēšanu, bet, protams, katrā gadījumā jāpieņem arī ar plāna ieviešanu saistītie riski, kas var būt slikti laika apstākļi ražas gadā, tādējādi, nenodrošinot šo peļņu.
Kā pozitīvs faktors rapša audzēšanai ir arī tā būtiskā ietekme uz sekojošo pēckultūru ražību, jo rapsis ir ļoti labs priekšaugs. Šim eļļas augam raksturīgas vairākas vērtīgas īpašības: tas ir labs augsnes fitosanitārs, teicami attīra zemi no nezālēm, to var izmantot augu sekas uzlabošanai. Kā labs priekšaugs rapsis ir kviešiem. Pēc speciālistuaprēķiniem kviešu ražas pieaugums var būt 10 % līmenī, kas nodrošina papildus ieņēmumus. Vēl pozitīvs aspekts ir, ka samazinās mēslojuma un fungicīdu patēriņš pēckultūrai, kā arī zemes apstrādes operāciju ietaupījums. Līdz ar to uzņēmums nākošajā gadā var ietaupīt naudas līdzekļus, samazināt izmaksas. Iespējams arī rapša sējumu platību palielinot līdz 100 ha, jo rapša pieprasījums tirgū ir nodrošināts un garantē ātrus ieņēmumus.
Izanalizējot abu variantus, secinu, ka uzņēmums varētu ieviest rapša audzēšanu. Katrā gadījumā uzņēmumam ir jādomā par savas darbības paplašināšanu, dēļ sniegto pakalpojumu samazināšanās, lai nodrošinātu peļņu un paša uzņēmuma dzīvotspēju. Pieņemot 2. variantu, kā jau minēju, jārēķinās ar riskiem, ka nevarētu iegūt plānoto ražu pilnībā, kā arī ieviešot šo plānu, jāizvērtē vēlreiz kādas izmaksas radīsies, ar ko tās segsim, un vai materiālu iegāde varēs notikt uz prognozēto izmaksu pamata.
Darba izstrādāšanas gaitā esmu iepazinusies ar izmaksu nozīmi uzņēmējdarbībā, izmaksu klasifikāciju, pašizmaksu un pamatā ar pašizmaksas kalkulācijas metodēm. Teorētiskā daļa viegli uztverama, tāpēc uzskatu, ka tā būtu izprotama jebkuram lasītājam. Varu secināt, ka izmaksas ir ļoti nozīmīgs rādītājs uzņēmējdarbībā, un pareizi izanalizējot, vadot tās, uzņēmums var pēc iespējas maksimizēt tās, lai iegūtu lielāku peļņu. Bet, lai to sasniegtu galvenais ir nepieciešama informācija par izcenojumiem, uzņēmumam ir jāmeklē iespējas iegādāties materiālus un citus nepieciešamos līdzekļus par zemākajām cenām. Tādējādi iespējams arī samazināt produkta pašizmaksu un tālāk jau konkurēt tirgū ar savu produktu.
Praktiskās daļas izstrādāšanā bija jāiepazīstas ar uzņēmuma peļņas un zaudējumu aprēķinu ( par vairākiem gadiem), naudas plūsmu, kas bija galvenā informācijas bāze. Šo datu izpētīšana palīdzēja orientēties izmaksās, saprast, kur tās rodas, kāda ir to nozīme ražošanā, un kā varētu tās samazināt, kā rezultātā mainīsies peļņa. Papildus arī tiek izpētīti ieņēmumi, jo ar tiem jāsedz radušās izmaksas.
Pēc manām domām šī darba izstrādāšana palīdzēs man nākotnē, strādājot kādā uzņēmumā vai iestādē, saprast jau man pazīstamu tematu, kā arī pielietot savas zināšanas praksē.
Benze J. Izmaksu uzskaite un pašizmaksas kalkulācija. - Rīga: LU, 1996. - 134. lpp.
Diderihs H. Uzņēmuma ekonomika. - Rīga: Zinātne, 2000. - 515. lpp.
Kalniņš A. Par naudas un zemes augu Latvijai. Latvijas Vēstnesis. 12/06/2001.
Ovčiņņikova I. Uzņēmējdarbības ekonomika. - Rīga: RTU, 2002. - 63. lpp.
Pelšs A. Izmaksu analīze lēmumu pieņemšanai. - Rīga: LU, 2000. - 156. lpp.
Pelšs A. Vadības grāmatvedība. I daļa. - Rīga: Biznesa komplekss, 2001. - 199. lpp.
Rurāne M. Ražošana. - Rīga: Turības mācību centrs - 125. lpp.
Likums “Par gada pārskatiem”. 14.10.1992.
KLS “Cempi” nepublicētie dati:
Peļņas un zaudējumu aprēķins par 1998. gadu;
Peļņas un zaudējumu aprēķins par 2000. gadu;
Naudas plūsmas pārskats par 2001. gadu;
4. tabula
Rādītājs
Kopā
Janv.
Febr.
Marts
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Aug.
Sept.
Okt.
Nov.
Dec.
IEŅĒMUMI
Nauda no citām noz.
7255,00
687
687
687
2493
1454
720
75
452
Preču realizācija
10900,00
10900
Valsts subsīdijas
750,00
750
Kopā:
18905,00
687
687
687
2493
1454
720
825
10900
452
IZDEVUMI
Min. ieg. uz kred.
2730,00
625
625
625
855
Ķim. ieg. uz kred.
1738,00
375
613
750
Degv. eļļa uz kred.
1110,00
510
300
300
Sēklas ieg. uz kred.
875,00
875
Darba alga darb.
505,00
220
200
85
Rez.d., elektr., malka
2163,00
1413
140
610
Nodokļi
141,00
63
54
24
Administr. izd.
926,00
62
62
62
225
146
107
75
144
43
Kopā:
10188,00
687
687
687
2493
1454
720
825
2183
452
Atgrieš. citām noz.
7255,00
7255
Kopā:
17443,00
Kopējais atlikums
1462,00
1462
Rapša audzēšanai nepieciešamo naudu līdz produkcijas realizācijai ņems no kooperatīva graudu realizācijas sēklai un pārtikai, kā arī no pakalpojumu sniegšanas.
Izmaksas - minerālmēslu cenas viszemākās pēc cenu lapām ir “Latagrā”. Minerālmēslus izrakstīsim jau janvārī uz pēcmaksu, jo esam “Latagra” klienti jau 5 gadus un arī iepriekšējos gados esam līdzīgā veidā iegādājušies minerālmēslus.
Ķimikālijas - Decis, vislētākais Vidzemes Agroekonomiskā Kooperatīvā Sabiedrībā (VAKS). Butizāns 400 vislētākais “Latagrā”. Ķimikālijas izrakstīsim miglošanas laikā uz pēcmaksu un norēķināsimies ar subsīdiju naudu jūlijā. Sēklu pirksim turpat VAKS, noslēdzot līgumu par ražas iepirkšanu, paredzot atrēķināt summu par saņemto sēklu
Tiešāsmateriālu izmaksas
Citas ražošanas mainīgās izmaksas
+ Pārdošanas, uzglabāšanas, piegādes
= Pārdotās produkcijas mainīgās izmaksas
Tiešās izmaksas
Darba izmaksas
Citas tiešās izmaksas
Tiešās materiālu izmaksas
Ražošanas pašizmaksa
Pilna pašizmaksa
Ražošanas netiešās izmaksas
Pārdošanas netiešās izmaksas
Tiešās izmaksas
Izmaksu rašanās vietas
Vieta 1
Vieta 1
Kalkulācijas objekts
