Izspiešana: tiesu prakse un problēmas krimināllietās
Augstākās tiesas plēnuma lēmums”Par likuma piemērošanu lietās par svešas mantas apdraudējumiem, izdarot zādzību vai laupīšanu.
183. pants, kas paredz atbildību par izspiešanu ir iekļauts krimināllikuma (turpmāk – KL) XVIII nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu”. Šajā nodaļā iekļauti tikai nodarījumi, kuri tieši apdraud īpašuma intereses, lai gan arī citās KL sevišķās daļas nodaļās ir normas, kurās paredzēti bistami nodarījumi pret tiesībām uz īpašumu. Tie ir tīši vai aiz neuzmanības izdarīti nodarījumi, kas apdraud mantas īpašnieka valdījuma vai lietojuma tiesības, vai tiesības brīvi rīkoties ar savu mantu, un šo nodarījumu dēļ cietušajam tiek nodarīts mantisks kaitējums.
Izspiešanas priekšmets ir ne tikai manta, bet arī tiesības uz mantu, kas, ietvertas noteiktā dakumentā, dod iespēju tā turētājam saņemt zināmas vērtības vai citu labumu (piemēram, pieprasījums noformēt dāvinājuma līgumu, pieprasījums noformēt izspiedēju par cietušā mantinieku u.c.). Pieprasījums izpildīt noteikta mantiska rakstura darbību var izpausties kā pieprasīšana bez atlīdzības veikt, piemēram, automašīnas remontu, uzcelt garāžu u.tml.
Vardarbības draudus var izteikt jebkurā veidā – gan mutiski, gan rakstiski, kā tieši, tā pastarpināti ar citas personas vai ar komunikācijas līdzekļu starniecību u.tml. Draudiem jābūt reāliem, bet to realizācijai pietiekami bīstami jāapdraud cietušā vai viņa tuvinieku dzīvība vai jānodara kaitējums viņu veselībai.
Vai ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, pie kam tās var būt kā atbilstošas īstenībai, tā arī izdomātas, ir patiešām apkaunojošas, jāvērtē gan pēc izspiedēja uztveres, gan pēc cietušā vērtējuma. Izspedējam tas ir līdzeklis mantas prettiesiskai ieguvei, psihiski iedarbojoties uz cietušo. Ziņas, ko cietušais vai viņa tuvinieks vēlas saglabāt slepenībā, var izpaust tūlīt, piemēram, telefoniski kādai zināmai personai, vai arī nākotnē.
Arī piedraudējums iznīcināt cietušā vai viņa tuvinieku mantu var būt kā tūlīt realizējams, tā arī vēlāk izpildāms. Ja Piedraudējuma laikā manta tiek iznīcināta vai bojāta, vainīgā darbības jākvalificē kā nodarījumu kopība – izspiešana un mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana (KL 185. pants).
Cita kaitējuma nodaŗīšana cietušajam vai viņa tuviniekam var izpausties kā ikviens materiāls vai morāls kaitējums, kas būtiski aizskar cietušā vai viņa tuvinieku intereses.
Izspiešana kā noziegums ir pabeigts brīdī, kad vainīgais bez tiesiska pamata pieprasa no cietušā mantu, tiesības uz mantu vai izdarīt noteiktas mantiska rakstura darbības, piedraudot pieprasījuma neizpildīšanas gadījumā izspiedēja noteiktajā laikā nodarīt attiecīgo kaitējumu neatkarīgi no tā, vai pieprasītais labums ir iegūts vai nav iegūts.
No iepriekš minētā nepārprotami izriet, ka izspiešana ir mantkārīga rakstura noziegums.
Lai gan ir daudz kopīgu iezīmju ar mantas nolaupīšanu – vienots objekts un priekšmets, izņemot īpašumtiesiska rakstura darbības, tiešs nodoms, mantkārīgas ievirzes, tāda pati aktīvo darbību motivācija, neiespējamība pastrādāt šo noziegumu ar bezdarbību, izspiešanu ne pilnā mērā aptver zādzības vispārīgā jēdziena pazīmes.
Izspiešanas sastāvā acīmredzot pats galvenais ir – brīdis, kad notiek nelikumīga reālas mantas iegūšana, ja tas vispār notiks nākotnē. Laika ziņā tas būtiski atrauts no brīža, kad izspiedējs pastrādājis savas noziedzīgās darbības.
