Kopsavilkums kultūras vēsturē.
J. S. Bahs, G. F. Hendelis, K. V. Gluks.
J. S. Bach, G.f. Handel, K. V. Gluk.
Johans Sebastians Bahs (1685- 1750)
Dzimis Eizenahā un miris Leipcigā. Viņš piedzima ģimenē, kurā katrs prata spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Viens no vācu tautas zelta cilvēkiem – komponists, ērģelnieks, klavesīnists. Jau no bērnības sācis apgūt vijoles un klavesīna spēli, iepazinis arī ērģeles. Desmit gadu vecumā kļuvis poar bāreni, tomēr ieguvis labu vispārējo izglītību, pateicoties viņa brālim Johanam Kristoforam Baham. Par mūziķi viņu izskoloja stingrais brālis. Tādejādi Johans Sebastians teicami apguva vijoles, alta un klavesīna spēli. Praktizējās arī kā kora diriģents. Agrā jaunībā strādāja gan par pilsētas un galma mūziķi, gan baznīcas ērģelnieku, gan kapelmeistaru, gan galma komponistu. 23 gadu vecumā kļuvis par Veimāras galma ērģelnieku – tur aizvadījis desmit gadus. 38 gadu vecumā kļuva par Lepcigas Sv. Tomasa baznīcas kantotu un palicis šajā amatā līdz mūža beigām.
Radoša darbība.
Viņa daiļradē ir sastopami visi tā laika žanri, izņemot operu. Bahs apkopoja visu to, kas bija sasniegts līdz šim. Galvenā nozīme ir tam, ka viņa daiļradē polifonija sasniedza savas attīstības kulmināciju; tajā paradījās arī akordu un funkcionālo attiecību loģika. Bahs dzīvoja un darbojās baroka un klasicisma stilu robežās. Viņš ir baroka stila pārstāvis, kas, pirmkārt, iezīmējas raksturīgos baroka žanros (oratorijas, kantātes, pasijas, mesas) un tēmās (cilvēku ciešanu tēma, dziļa emocionalitāte, filozofiskums). Bet viņa daiļradē ir arī klasicisma iezīmes, piemēram, koncerta un sonātes žanri, skaidrība izteiksmes līdzekļos. Sarakstījis apmēram 200 kantātes ( Lepcigas periodā četrus gadus pēc kārtas katrai svētdienai un baznīcas svērku dienai un baznīcas svētku dienai komponējis pa jaunai kantātei). Sacerējis mūziku orķestrim, ansambļiem, dažādiem soloinstrumentiem. Pazīstamākie darbi ir „Sv. Jāņa pasija”( tajā Bahs izmantoja Bībeles tekstu no Svētā Jāņa evanģēlija), „Ziemassvētku oratorija”, 300 garīgās un 24 laicīgās kantātes, 6 Branderburgas koncerti, 4 svītas orķestrim un daudzi citi. Vācu komponists Bethovēns par Bahu ir teicis: "Nevis strauts - Jūra būtu viņa īstais vārds." (no vācu val. "bach" - strauts ).
Komponista pēdējos mūža gadus aptumšoja smaga acu slimība. Pēc neveiksmīgas operācijas Bahs kļuva akls. Taču arī tad viņš turpināja komponēt, diktējot savus skaņdarbus pierakstīšanai.
Georgs Frīdrihs Hendelis (1685 – 1759)
No 9. līdz 18.dzīves gadam pie Halles ērģelnieka Frīdriha Vilhelma Cahova apguvis mūzikas teoriju, kompozīciju, klavesīna, ērģeļu, vijoles, obojas spēli. Jau 17 gadu vecumā bijis ērģelnieks halles baznīcā, bet 18 gadu vecumā – vijolnieks Hamburgas operas orķestrī. Viņš bija īsts jauno laiku cilvēks.Viņš nevēlējas kļut par skolotāju vai saistīt savu dzīvi ar mazpilsētas baznīcas ērģelnieka pienākumiem. Hendelis bija ļoti ambiciozs. Savu karjeru veidoja ļoti mērķtiecīgi, neatlaidīgi un temperamentīgi. Tomēr viņam bija arī neciešams raksturs – viņš bija straujš, ātri aizkaitināms. To iemeslu dēļ Hendelim krietni nācās piepūlēties,lai nesabojātu savu karjeru. Ceļojis uz Itāliju un Angliju. 1717. gadā Anglijā apmeties uz dzīvi pavisam. Apgūst jaunu amatu – mūzikas menedžeris. Ir bijis operteātra direktors, dziedātāju angažētājs, operu iestudētājs, diriģents. Bijis Anglijas princešu muzikālais izglītotājs.
Radošā darbība
H. kā sava laika pārstāvis un sekotājs savas radošās darbības sākumposmā arī pievēršas diviem žanriem( operai un instrumentālai mūzikai), taču vēlāk virziens krasi mainās: sākumā Hendelis raksta operas ar vēsturiskiem/mitoloģiskiem sižetiem, tēlo sadzīves ainas, bet dzīves otro pusi velta oratorijas žanram, centrā liekot Bībeles tematiku. Jau 20 gadu vecumā tika uzvesta viņa pirmā opera „Almīra”. 1742. gadā notika oratororijas „Mesija” pirmatskaņojums. Hendelis ir plenērmūzikas žanra radītājs "Uguņošanas mūzika" un "Mūzika uz ūdens". Operu sižetus viņš izvēlas savādāk, cenšas atspoguļot realitāti, bet Anglijas publika vēl nevar to saprast, tāpēc Hendelis gan atver savu opernamu, taču 4 reizes bankrotē. Smagākais trieciens viņam ir 1728.g., kad blakus teātrī iestudē nenozīmīgu operu - H. plaģiātu (“Nabagu opera”). Tad Hendelis pārtrauc darboties.
Kristofs Vilibalds Gluks
No 1746. gada Kristofs Vilibalds Gluks dzīvo Anglijā, kur turpina sacerēt operas seria žanrā, piemēram, “Giganta bojāeja”. Londonā Gluks satikās ar tur dzīvojošo vācu komponistu Hendeli. Hendelis atstāja lielu ietekmi uz Gluku. Londonā Gluks rīkoja interesantus koncertus, lai piesaisatītu publiku. Pēc Anglijas Gluks apmeklēja Drēzdeni un Hamburgu, Kopenhāgenu. Un atkal Prāgu Čehijā, kur viņš komponēja un uzveda operas, strādāja ar operu dziedātājiem un komponēja komiskās operas franču teātrim Vīnē, piemēram, “Pāraudzinātais dzērājs” un “Negaidītā tikšanās” vai “Svētceļnieki Mekā”. Franču komisko operu rakstīšana vēlākajām operām deva to, ka viņš pievērsās tautas melodiju elementiem un izmantoja reālistiskus momentus operas dramaturģijā.
Svešvārdi
Oratorija – apjomīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs ar izvērstu sižetu, kas atšķirībā no operas paredzēts koncertizpildījumam.
Kantāte – liels, svinīgs skaņdarbs solistiem, korim vai orķestrim.
Mesa – reliģiska satura skaņdarbs.
Oboja – koka pūšaminstruments ar divkāršu niedres mēlīti, kas pēc skanējums ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
Svīta – mūzikas žanrs, ciklisks skaņdarbs( piem., deju svīta, simfonisku miniatūru svīta), ko veido vairākas pastāvīgas daļas.
Secinājumi
1.G. F. Hendelis, atšķirībā no Baha, atspoguļo savu laikmetu vairāk no laicīgā cilvēka skatu punkta.
2.Gan Bahs, gan Hendelis mūža nogalē kļuva neredzīgi.
Izmantotā literatūra
1.S.Morozovs, „Johans Sebasians Bahs”, Rīga, Liesma, 1979.gads.
2.Ilma Grauzdiņa, Imants Vasmanis, „Mūzika 7. klasei”, Rīga, Zvaigzne ABC, 2005.gads, 80 – 96.lpp.
3.Nikola Bārbera, Mērija Mjūra, „Mūzikas pasaule”, Rīga, Zvaigzne ABC, 2000.gads, 59.lpp
4.V. Galacka, „Ārzemju mūzikas literatūra”, Rīga, Zvaigzne, 1982.gads.
Interneta resursi
1.http://www.jsbach.org/
2.http://gfhandel.org/
