J S Bahs, G F Hendelis, K V Gluks

Dzimis Eizenahā un miris Leipcigā. Viņš piedzima ģimenē, kurā katrs prata spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Viens no vācu tautas zelta cilvēkiem – komponists, ērģelnieks, klavesīnists. Jau no bērnības sācis apgūt vijoles un klavesīna spēli, iepazinis arī ērģeles. Desmit gadu vecumā kļuvis poar bāreni, tomēr ieguvis labu vispārējo izglītību, pateicoties viņa brālim Johanam Kristoforam Baham. Par mūziķi viņu izskoloja stingrais brālis. Tādejādi Johans Sebastians teicami apguva vijoles, alta un klavesīna spēli. Praktizējās arī kā kora diriģents. Agrā jaunībā strādāja gan par pilsētas un galma mūziķi, gan baznīcas ērģelnieku, gan kapelmeistaru, gan galma komponistu. 23 gadu vecumā kļuvis par Veimāras galma ērģelnieku – tur aizvadījis desmit gadus. 38 gadu vecumā kļuva par Lepcigas Sv. Tomasa baznīcas kantotu un palicis šajā amatā līdz mūža beigām.

No 9. līdz 18.dzīves gadam pie Halles ērģelnieka Frīdriha Vilhelma Cahova apguvis mūzikas teoriju, kompozīciju, klavesīna, ērģeļu, vijoles, obojas spēli. Jau 17 gadu vecumā bijis ērģelnieks halles baznīcā, bet 18 gadu vecumā – vijolnieks Hamburgas operas orķestrī. Viņš bija īsts jauno laiku cilvēks.Viņš nevēlējas kļut par skolotāju vai saistīt savu dzīvi ar mazpilsētas baznīcas ērģelnieka pienākumiem. Hendelis bija ļoti ambiciozs. Savu karjeru veidoja ļoti mērķtiecīgi, neatlaidīgi un temperamentīgi. Tomēr viņam bija arī neciešams raksturs – viņš bija straujš, ātri aizkaitināms. To iemeslu dēļ Hendelim krietni nācās piepūlēties,lai nesabojātu savu karjeru. Ceļojis uz Itāliju un Angliju. 1717. gadā Anglijā apmeties uz dzīvi pavisam. Apgūst jaunu amatu – mūzikas menedžeris. Ir bijis operteātra direktors, dziedātāju angažētājs, operu iestudētājs, diriģents. Bijis Anglijas princešu muzikālais izglītotājs.

Kantāte – liels, svinīgs skaņdarbs solistiem, korim vai orķestrim.