Jānis Čakste: Latvijas pirmā prezidenta dzīve

Latvijas pirmais Valsts Prezidents Jānis Čakste dzimis Zemgalē, Lielsesavas (toreiz Sodu Sesavas) pagastā “Čakstu Zirņu” mājās 1859. Gada 14. Septembrī kā savu vecāku trešais bērns: Vecākais bijis dēls Jānis, kas dzimšanas gadā miris, tad meita Marija, dzim. 1856. g., un beidzot jaunākā meita Otīlija, dzimusi 1865. g. Jāni Čaksti kristījis Sesavas baznīcā mācītājs Foigts, un par krusttēvu bijis mātes brālis Jēkabs Narunovskis.

Čakstu mājas kā kādreizējās kroņa mājas piederēja Čakstu dzimtai no senseniem laikiem. Gandrīz bez pārtraukuma te noritēja Čakstu ģimenes dzīve no auguma augumā. Tikai uz kādu laiku viņās bija ienākusi un saimniekojusi kāda cita ģimene. Tas noticis mūs ēras pirmā Valsts Prezidenta vectēva Krišjāņa jaunībā (dzim. 1793. g.), kad tas, mājas no sava tēva Jāņa mantošanas kārtā saņemdams nepilngadīgs būdams, bijis spiest pārcelties uz Lielsesavu par rijkuri. Lielsesavas muižā dzīvodams, Krišjānis nelicies mierā, kamēr nebija atdabūjis savās rokās tēva mājas.

Jāņa Čakstes vecāki ar retu čaklību nodevušies savas saimniecības izkopšanai un paplašināšanai. Ar laiku Čakstu māju saimniecība uzņēmīgos īpašniekus nav vairs apmierinājusi. Viņiem radušies līdzekļi un inventārs rentēt Bērsteles muižu, turēt vējdzirnavas un ķieģeļcepli. 1871. g. Krišjānis Čakste nopircis par īpašumu Vecsvirlaukas pagastā (tagad Salgales, agrāk Emburgas pagasts) diezgan lielās “Auču” mājas, bet pēc 10 — 15 gadiem Auči pārvērtās par labi iekoptām mājām. Še jāatzīmē, ka prezidenta tēvs pirmais šajā apkārtnē nopircis kuļmašīnu un vispār sava saimniecībā agri sācis pielietot dažādas mašīnas.

Auči palika par Jāņa Čakstes otro dzimteni un ne tikai skolas un studiju gados, bet par veselīga darba un klusas atpūtas vietu viņa mūža otrajā pusē.

Vietējā pagastskolā J. Čakste nav gājis. Kā turīgu vecāku bērnam skolas gaitas tam varēja sākties Jelgavā. Vecākā māsa jau agrāk bija nodota kādā Jelgavas skolā.

Vispirms J. Čakste nodots “Jelgavas Sv. Annas elementārskolā. Šo skolu bija nodibinājusi bij. Kurzemes hercogiene, vēlākā Krievijas ķeizariene Anna Joanova. Jāņa Čakstes laikā skola bijusi vienklasīga ar 3 nodaļām. Mācības pasniegtas tikai vācu valodā. Tomēr skola pievilkusi kā pilsētniekus, tā lauciniekus. Ilgus gadus (1850—1889), arī Čakstes laikā, še par skolotāju bijis Nikolajs Pfeifers.

J. Čakstes skolas biedri liecina, ka viņš Annas skolā mācījies ļoti čakli, bijis nopietns un pieklājīgs, kamdēļ arī skolas kursu nobeidzis ar atzīmi “reif” (gatavs), kas toreiz deva tiesību bez pārbaudījumiem iestāties ģimnāzijas jaunākajā klasē (septima).