Jānis Čakste: Latvijas pirmā prezidenta dzīves gājums



Gada.
Septembrī Jelgavas apriņķa Lielsesavas pagastā Čakstu Zirņu mājās.
*.
Gadā piedalās Latvijas autonomijas projekta izstrādāšanā.
Gadam Latvijas Universitātes starptautisko tiesību profesors.
Martā izsludina Likumu par Triju Zvaigžņu ordeni.
* Miris.
Martā , apglabāts Rīgā , Meža kapos.
Biogrāfija.
* Pamatizglītību iegūst Annas elementārskolā, izglītību turpina Kurzemes guberņas ģimnāzijā Jelgavā, kuru pabeidz 1882.gadā. Tajā pašā gadā iestājas Maskavas Universitātes Juridiskajā nodaļā, kuru pabeidz 1886.gadā. Studiju laikā dibina Maskavas latviešu studentu biedrību, organizē Maskavas latviešu vakarus.
* Strādājis par sekretāru Kurzemes guberņas prokuratūrā, 1888.gadā - par advokātu Jelgavā. 1887.gadā kļūst par Jelgavas latviešu biedrības priekšnieku, aktīvi darbojas arī Jelgavas lauksaimniecības, Kurzemes biškopju biedrības un Latviešu Sarkanā Krusta komitejā, kā jurists gatavo jauno biedrību statūtus. Kopš 1889.gada Kurzemē vislasītākā nedēļas laikraksta "Tēvija" redaktors.
* 1895.gadā viens no galvenajiem IV Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku organizētājiem Jelgavā. Daļēji finansē šo pasākumu.
* 1906.gadā tiek ievēlēts Krievijas Domē. Pēc tās atlaišanas J.Čakste kopā ar citiem 166 deputātiem paraksta t.s. Viborgas deklarāciju Somijā, aicinot pilsoņus nemaksāt nodokļus un ignorēt pastāvošo karaklausības kārtību līdz Domes sasaukšanai, par ko viņam tiek piespriests trīs mēnešu cietumsods.
* 1915.gadā J.Čakste pārceļas uz Tērbatu, kur piedalās Latviešu bēgļu centrālkomitejas dibināšanā, 1917.gadā kļūst par tās priekšsēdētāju. 1917.gadā dodas uz ASV, lai propagandētu Latvijas neatkarības ideju, Stokholmā saraksta brošūru "Die Letten und ihre Latvia: Eine lettische Stimme" ("Latvieši un viņu Latvija: Kāda latvieša balss").
* 1918.gadā J.Čakste tiek ievēlēts par Tautas Padomes Prezidija priekšsēdētāju, organizē Latvijas diplomātisko korpusu, Parīzes Miera konferencē vada Latvijas delegāciju, kas pieprasa atzīt Latvijas neatkarību.
* 1919.gada atgriežas Latvijā. Atbilstoši Satversmes sapulces lēmumam un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem J.Čakstem tiek uzticēti Valsts prezidenta un armijas augstākā virspavēlnieka pienākumi.
* 1922.gada 14.novembrī atklāj Saeimu un tiek ievēlēts par pirmo Latvijas Republikas prezidentu.
* Ar savu politiskās darbības stilu J.Čakste radīja Valsts prezidenta amata autoritāti. Savas prezidentūras laikā izsludinājis 402 likumus, apžēlojis 549 notiesātos.
Jānis Čakste bija zemgalietis, dzimis Jelgavas apriņķī, Lielsesavas Čakstu-Zirņu mājās 1859.gada 14.septembrī. Tēvs Krišjānis bija lauksaimnieks. Pamatizglītību Jānis Čakste ieguva Annas elementārskolā, pēc tam mācījās Jelgavas ģimnāzijā, kur rosīgi piedalījās latviešu skolēnu vakaros ar referātiem. Ģimnāzijas laikā uz jauno Čaksti lielu iespaidu atstāja Kurzemes mazgruntnieku dedzīgs organizētājs un Baltijas Zemkopja izdevējs un redaktors Māteru Juris.
1882.gadā, 23 gadu vecumā, beidzis ģimnāziju, Čakste devās uz Maskavu, kur iestājās Maskavas universitātes juridiskajā nodaļā, ko beidza 1886.gadā. Studiju laikā viņš nodibināja Maskavas latviešu studentu biedrību, no kuras vēlāk radās studentu biedrība Austrums un korporācija Fraternitas Moscoviensis. Studiju laikā kopā ar Krišjāni Valdemāru, Frici Brīvzemnieku un citiem rosīgi organizēja Maskavas latviešu vakarus, kuriem bija liela sabiedriska, kulturāla un nacionāla nozīme. Studiju laikā Jānis Čakste pētnieciskos mēģinājumos pievērsās senajām Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonijām, sevišķi Tobago.
Tūlīt pēc studiju beigām,...