Jānis Čakste: Latvijas pirmā prezidenta vērtības un devums

Jānis Čakste – (1859 1927), kas vairāk zināms kā Latvijas pirmais prezidents, bijis sabiedriskais un politiskais darbinieks, kas licis pamatakmeni Latvijas, kā demokrātiskas valsts izveidē, un viņa ieguldījums latviešu kultūras un Latvijas valsts attīstībā ir neatsverams. Dzimis Zemgalē, Jelgavas rajona, Lielsesavas pagasta „Čakstu Zirņu” mājās, Karolīnes Matildes Čakstes un Krišjāņa Čakstes ģimenē, kur viņš auga kopā ar savām māsām, diemžēl bez vecākā brāļa, kurš nomira agrā bērnībā. Jāņa Čakstes vecāki bija veiksmīgi saimnieki, kuri paplašināja savus īpašumus un kļuva ļoti turīgi laikā, kad daudzi zemnieki bankrotēja, jo nomas maksa kļuva pārāk augsta. Kad J. Čakstem bija 12 gadu, viņa tēvs iegādājās zemi un māju Salgales pagasta „Aučus”, kas tagad ir Jāņa Čakstes piemiņas vieta un dzimtas māja. Pirms J. Čakste kļuva par Latvijas pirmo prezidentu (1922 1927), viņš bija arī veiksmīgs jurists Jelgavā (1886 1915), laikraksta „Tēvija” redaktors un izdevējs (1888 1914), Jelgavas domnieks (1901 1909), Krievijas I Valsts domes deputāts, Čakste arī aktīvi iesaistījies Jelgavas Latviešu biedrības darbībā (1887 1901;1904 1906), bija Latvijas Tautas Padomes priekšsēdētājs (1918 1920), Latvijas delegācijas vadītājs Parīzes Miera konferencē 1919. g. un Latvijas Republikas Satversmes sapulces priekšsēdētājs no 1922. līdz 1927. gadam. 1998. gadā Šveicē, Jungfraujohas kalna ledājā atklāja Brīvības halli, kas veltīta 100 lielākajiem pasaules demokrātiem, kurā ir iekļauts arī Jānis Čakste. Kā svarīgāko, ko J. Čakste ir darījis Latvijas tautas labā, varu minēt IV Vispārējo Latviešu dziesmu un mūzikas svētku organizēšanu, viņa darbību prezidentūras laikā un pirms tam. Arī viņa ģimenes devums latviešu tautas labā ir neatkārtojami nesavtīgs un patiess.

Jelgavas Latviešu biedrība Jāņa Čakstes vadībā panāca IV vispārīgo dziesmu un mūzikas svētku rīkošanu Jelgavā, kas notika 1895.gadā no 15. līdz 18.jūnijam, balstoties uz Kurzemes lauku biedrību pieprasījumu. Tie bija organizēti kā 100 gadu piemiņas diena, kopš Kurzeme pievienota Krievijai, jo bija sagaidāms, ka citādāk tos neatļautu veidot. Tas bija laiks, kad latviešiem bija jāapstiprina sava identitāte, kad latviešiem bija jācīnās pret vācu muižniecību un krievu birokrātiju, lai savā zemē varētu sarīkot šos svētkus. Sākumā Kurzemes gubernators noraidīja dziesmu svētku rīkošanu guberņā, bet vēlāk piekrita, ar nosacījumu, ka tie būs kā pateicības svētki ķeizaram. IV dziesmu un mūzikas svētki no citiem atšķīrās ar to, ka tos rīkoja tauta un tie nebija oficiāli. Šo svētku organizēšana spilgti parāda J. Čakstes uzņēmību un uzupurēšanos citu labā, diez vai kāds cits uzņemtos dziesmu un mūzikas svētku organizēšanu Jelgavā.

Domājams, ka J. Čakstes vecāku smagais darbs, nodokļu slogs, saistības, pienākumi u.c. pāridarījumi, kurus izjuta zemnieki, ietekmēja viņa uzskatus, un varbūt J.