Jānis Cimze

Svarīga ir Jāņa Cimzes muzikālā daiļrade – viņš veicināja kora dziedāšanas tradīcijas un a cappella dziedāšanas veida izkopšanu. Daudzās tautasdziesmu apdarēs sastopami veiksmīgi faktūras variēšanas paraugi (Kur tad tu nu biji, āzīti manu?), strofiskās un variētas strofiskās formas pielietojums (Rīga dimd, Saulīt’ tecēj’ tecēdama, u.c.). Tautasdziesmu apdarēs sasniegta arī zināma kompozīcijas meistarība, tieksme pēc krāsainības. Nevar noliegt, ka Jāņa Cimzes apdarēm raksturīga arī krāšņa harmoniju izvēle, augsta tehniska meistarība un gaume. Jāzeps Vītols raksta: Viņa tautasdziesmas tauta ilgi dziedāja un klausījās asarām acīs; esmu pats līdzi raudājis. Sevišķi tālumā no dzimtenes tās piederēja latviešu ticības visiespaidīgākajiem apliecinājumiem.

Pēc Ata Kronvalda (1837 1875) aicinājuma vākt un pierakstīt ... tās skaistākās no latviešu dziesmām vai ziņģēm, kam koši meldiņi, Vidzemes skolotāju konferencēs Turaidā 1869. un 1870. gadā, Jānis Cimze apņemas sagatavot dziesmu krājumu latviešu koriem.

1872. gadā iznāk Dziesmu rotas pirmais krājums (I daļa Dārza puķes vācu komponistu dziesmas, II daļa Lauka puķes tautasdziesmu melodijas J.Cimzes un sešu citu Vidzemes skolotāju apdarē). Dziesmu rota ir pirmais latviešu tautasdziesmu harmonizējumu krājums.

Lauka puķes dod ievērojamu papildinājumu latviešu koru repertuāram. Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki 1873. gadā kļūst par latviešu nacionālās kultūras parādi: koncerta programmā iekļautas Jāņa un Dāvida Cimzes tautasdziesmu apdares.

1873. gada I Vispārējos Dziesmu svētkos skanēja šādas Jāņa Cimzes tautasdziesmu apdares Rīga dimd , Nu ardievu, Vidzemīte, Jāņa dziesma (četru melodiju virkne), Saules meita kroņus pina, Karavīri bēdājās un Dāvida Cimzes tautasdziesmu apdares Kas tie tādi, kas dziedāja, Kur mājo mana meitiņa, Maza biju, neredzēju un Līgo laiva uz ūdeņa.

Dziesmu rotā ietilpst astoņi krājumi, tās sastādīšanā piedalījušies Jānis Kaktiņš no Burtniekiem, Juris Kalniņš no Vietalvas, Jēkabs Viļums no Umurgas un Jānis Ulpe no Piebalgas.

Dziesmu rotas I daļa Dārza puķes (vācu komponistu dziesmas vīru koriem) un II daļa Lauka puķes (latviešu tautas dziesmas vīru koriem) iznāca 1872. gadā vienā sējumā. Dziesmu rotas I daļā (J. Cimze to veltī¬jis jaunekļiem un vīriem) ievietotas 49 vācu komponistu dziesmas un caris¬kās Krievijas himna J. Cimzes četrbalsīgā salikumā vīru koriem. Krājumā redzam tādus skaņdarbus kā V.A. Mocarta Tēvzemes dziesma, L. van Bēthovena Nakts slava, K.M.Vēbera Cik jauks ir mežs un lauks un Rītā, F.Mendelsona Kas tev, mežs, tu zaļā pils un daudzu citu komponistu dziesmas, kas 19.gs. 70. un 80. gados bija ļoti populāras latviešu vīru koros un vei¬cināja dziedāšanas kultūras izplatīšanos tautas masās.

Dziesmu rotas II daļā, kas izdota 1872. gadā, ietilpst 85 latviešu tautas dziesmas un 5 tosti. Jānis Cimze devis apdares 59 dziesmām, Dāvids Cimze — 19 dziesmām, un citi autori apdares veidojuši 12 dziesmām. No šī krājuma populārākajām J. Cimzes tautas dziesmu apdarēm minamas Bārenīte, Kur tad tu nu biji, āzīti manu?, Kur aug mana līgaviņa?, Teci, teci, kumeliņi, Cekulaina zīle dzied, Guļu, guļu, miegs nenāk, Jāņa dziesma, u. c. Šīs ir četrbalsīgas tautas dziesmu apdares ar melodiju augšējā balsī, izmantoti dažādi koru salikumi (Jāņa dziesma).