Jānis Cimze un skolotāju izglītības aizsākumi Latvijā

Pedagogs un mūzikas kopējs, dzimis 3. VII Raunas draudzes Cimzas pusmuižā, kur viņa tēvs bija vagars, apmeklēja Raunas draudzes skolu, darbojās no 1830.g. par mājskolotāju Rozes muižā (Raunas draudzē), tad Smiltenē, no 1833.g. par Valmieras draudzes skolas skolotāju.

Kad 1834.g. Vidzemes mācītāju sinode bija nolēmusi atvērt Vidzemes skolotāju semināru, uz mācītāja Valtera priekšlikumu 1835.g. par dibināmā semināra vadītāju izraudzīja Cimzi un sūtīja uz Vāciju sagatavoties šim amatam.

Cimze tad mācijās 1836. 1838.g. Veisenfelsas skolotāju seminārā, ko vadīja ievērojamais pedagogs Harnišs.

Semināra kursu beidzis, Cimze apceļoja Vāciju, Šveici, Austriju, Z Itāliju, iepazīdamies ar semināru u.c. skolu iekārtu un darbu.

1838.g. septembrī Cimze iestājās Berlīnes universitātē par brīvklausītāju, pievērsdamies pedagoģijai, teoloģijai un mūzikai.

Pārnācis 1839.g. jūnijā Vidzemē, Cimze 22.XI atvēra Vidzemes skolotāju semināru un vadīja to vispirms Valmierā un no 1849. 1881.g. Valkā.

Cimze vienmēr cieši turējās pie pedagoģiskiem principiem un kārtīgi, cītīgi un pašaizliedzīgi izpildīja savus pienākumus. Viņa audzēkņi ir pa lielākai daļai krietni skolotāji. Cimze miris 22. X. Lugažu kapos viņam uzcelts piemineklis.

J. Cimze lika pamatus kora dziedāšanai latv. tautā, kā arī tautas meldiju vākšanai un harmonizēšanai. Jau draudzes skolā Cimze bija ieguvis mūzikā tik daudz zināšanu, ka varēja izpildīt ērģelnieka un priekšdziedātāja vietu Valmieras draudzē. Muzikālo izglītību Cimze vēl papildināja Veisenfelsas seminārā un Berlīnē pie prof. L. Erka.

Savā seminārā Cimze mūzikai un dziedāšanai ierādīja ļoti cienījamu vietu: audzēkņiem bija jāmācās dziedāšana, vijoles un ērģeļu spēle un ģenerālbass (harmonijas mācība), tādēļ lielākā daļa no tiem vēlāk bija labi diriģenti un ērģelnieki. Cimzes un viņu audzēkņu nopelns ir arī pirmie kora dziesmu krājumi latv. valodā. Skolotāju sapulces dalībnieki Turaidā 1869.g. nolēma vākt vācu laicīgās kora dziesmas un piesūtīt tās Cimzem dziesmu krājuma sastādīšanai. Tā radās nodaļa ‘’Dārza puķes’’ Cimzes krājumā ‘’Rota’’. Tanī pašā laikā Cimze, brālim Dāvidam un dažiem bijušajiem audzēkņiem palīdzot, vāca, krāja un harmonizēja latv. tautas dziesmas, no tām sastādijās ‘’Dziesmu rotas’’ otrā daļa – ‘’Lauka puķes’’.

1908.g. iznāca Dz. R. paplašināts izdevums jauktiem koriem Cimzes audzēkņu un darba biedru redakcijā (no tiem pazīstamākie J. Sērmukslis un I. Zīle); 1912.g. iznāca Dz. R. vīru koriem. Cimzes tautas dziesmu harmonizējumi izdarīti ar labu prasmi, lietojot tos pašus karmonizēšanas paņēmienus, ko Cimze bija mācījies Vācijā korāļu un vācu tautas dziesmu harmonizācijās. Tur dominēja modernās toņkārtas dūrs un molls.

Seminārs ir aroda skola, kurai jaunekļi jāizglīto par tautskolotājiem.

Tautskolotājiem nav neviens cits uzdevums kā sniegt priekšizglītību vienkāršam cilvēkam priekš vēsturiski dotās sabiedrības.