Jānis Jaunsudrabiņš

Jānis Jaunsudrabiņš dzīvojis Neretas pagasta ‘’ Krodziņos ‘’, kas atrodas Lietuvas pierobežā. Tad ar ģimeni pārcēlies uz ‘’ Riekstiņiem ‘’ ‘’ Baltajā grāmatā ‘’ sauktajām ‘’Mūsmājām ‘’. Kādu laika sprīdi dzīvojis ‘’ Āriņos ‘’ un ‘’ Šausmānos ‘’. 3 mēnešus dzīvojis un papildinājis savas zināšanas glezniecībā Minhenē. No 1908. – 1909. gadam kopā ar ģimeni dodas uz Berlīni. No 1910. – 1913. gadam dzīvo Mīlgrāvī, Burtnieku namā. No 1913. – 1915. gadam dzīvo savā mājā Pļaviņās. No 1915. – 1918. gadam dzīvo Kaukāzā. 1924. gadā dodas uz Parīzi, Luvru, Luksemburgu, Kapri. 1935. gadā dzīvo Ilūkstē. 1937. gadā pārceļas uz Mežaparku. Kad iepazīstas ar Frīdu Balodi, ceļ māju Ropažos. No 1944. – 1947. gadam dzīvo Vācijā, DP nometnēs un dažādās vietās – Bīlefeldē, Bindē, Verfenē u.c. No 1948. – 1962. gadam pārceļas uz Kērbeku Mēnes ezera krastā esošajā mājā, kuru vēlāk nosauc par Mēnesnīcu. 1962. gadā rakstnieks mirst un tiek apbedīts Kērbergas kapsētā. 1997. gadā 13. septembrī pārapbedī Neretā Ķišku kapos. Tās kļūst par viņa mūža mājām.

2. Kuros izdevumos iespiestas bēgļa atmiņas ‘’ Es stāstu savai sievai ‘’ ?

Bēgļa atmiņas ‘’ Es stāstu savai sievai’’ ir iespiestas Kopoto rakstu 12. sējumā.

Par pirmo Jāņa Jaunsudrabiņa dzīvesbiedreni kļūst Lizeta Sproģe. Viņa bija glīta, slaida tumšmate, ļoti vienkārša un apvaldīta. Viņa kļuva par rakstnieka mūzu. 1901. gada 2. septembra rītā no skaistajām Zvejnieku mājām izlīgoja izpušķota pajūgu rinda, lai aizbrauktu līdz tuvējai Neretas baznīcai, kur mācītājs Vāgners salaulāja Jāni Jaunsudrabiņu un Lizetu Sproģi. 1921. gadā rakstnieka pirmā sieva mirst.

‘’ Viņa nebija skaista, bet šķita man tik tuva un saprotoša manās bēdās.’’ Tā Jaunsudrabiņš saka par savu nākamo sievu, žēlsirdīgo māsu Elizebeti Ābeli, kuru apprecēja 1924. gadā. Viņi vakaros apmeklēja Operu, koncertus un teātri.

Šķiet, ka vienīgais cilvēks, kas Jāni Jaunsudrabiņu saprata un visu viņam piedeva, bija viņa māte. Ar laiku arī uzstājīgā un lepnā vedekla visvairāk respektēja tieši rakstnieka māti. 1935. gadā izšķiras ar savu otro sievu Elizabeti Ābeli.

Ap 1937. gadu, jau 60 gadu vecumā, rakstnieks iepazīstas ar Frīdu Balodi un nodibina ģimeni. Viņa bija 18 gadus jaunāka par rakstnieku, bet gadu starpība nekam netraucēja. Frīda bija daudz slimāka, nekā pati domāja, un 1939. gada 28. decembrī viņa mirst.

‘’Māja, kurā nav saimnieces, ir bez dvēseles’’ tā saka pats rakstnieks. Par rakstnieka pēdējo līdzgaitnieci kļūst Natālija Valdmane, ko tagad visi tuvinieki pazīst ar saīsināto vārdu Nate vai vidēji īsi Natiņa. Natālija bija 11 gadus jaunāka par Jāni. Kaut arī maz skolās gājusi, Natālija bija dziļi inteliģenta sieviete. Kad iepazinās ar rakstnieku, viņa bija pārkāpusi 50 gadu slieksni. Pēc rakstura Natālija ir mierīga un sirsnīga. 1941. gada 2. decembrī abi klusi salaulājas Ropažu pagasta dzimtsarakstu nodaļā.