Sižets
•1. daļa „Aija”
•Rakstnieks jaunsudrabiņš tēlo savu satikšanos ar Jāni, kurš viņš sāk stāstīt savu dzīves stāstu ( „Aija”)
•Jānis Balodis ir attēlots patiess, kautrīgs, emocionāls gans
•Jānis skolas laikā iemīlas Aijā, bet viņa ar jūtām neatbild, jo nav romantiski noskaņota. Jūtas, ko jūt pret Aiju ir dziļas un tīras, tās pats analizē
•Kad Jānis ir ļoti iemīlējis Aiju, viņš nevar vien sagaidīt, kad sāksies ganu dienas saimniecībā, kur viņa strādā un dzīvo Viņš nevar ne aizmigt, ne būt nomodā.
•Jau bērnībā Jānim patika meitenes, bet visvairāk – Aija. Protams, ja viņš bija kalpa dēls, tad nevarēja jūtas paust un sarunās ar draugiem meiteni kritizēja. Pilnai laimei pietika ar ziņu, ko atnesa Aija, proti, ka Jānis pieņemts par ganu viņas vecāku saimniecībā - Lapās
•Bieži Jānis meklē tikšanos ar meiteni, izdomā visādus ieganstus, lai garām ejot satiktu viņu vai kaut pa gabalu ieraudzītu.
•Jurģos Jānis dodas uz Lapām, kur viņam jādzīvo klētī un ik rītu pēc brokastīm jāiet ganos. Arī ganu vietu viņš izvēlas tā, lai pagalma vidē Aija būtu saskatāma.
•Vēlāk aIja viņu iepazīstina ar vēl 1 ganu Jozu, kam ir tikai 8 gadi.
•Dažreiz viņiem abiem jādara sieviešu darbi, kas Jānim lielas pazemojoši, to pamana Miķelis, kas zobojas un visiem stāsta, ja ir par ko smieties. Lai arī viņš nav skaists, Aijai labāk patīk Miķelis, jo ir vecāks.
•Piektdienās Pēteriene gana Jāņa vietā un viņam vienmēr tad ir brīvs rīts, kamēr viņai netuvojas dzemdības un viņa vairs neiet. Jānim tagad arī jāpļauj viņas vietā un viņā var pierādīt, ka sēj fiziski strādāt.
•Pēterienei palīgā atbrauc sīks skuķēns – Ieva, kas ir klačīga un vienmēr visu zina, bet Jānis vienīgais viņā klausās(arī tikai lai uzzinātu kaut ko par Aiju). Ieva Jānim pie upes, kur iedod lapiņu, uz kuras kaut kas rakstīts, bet neproet izlasīt. Jānis izlasa un saprot, ka tā ir saimnieka vēstule kaimiņienei, vārdā Marija, viņā samelo Ievai, ka tur ir kāda dziesma.Jānis viņai saka, ka tur esot rakstīta kāda dziesma.
•Kad Miķelis ņirgājas ar Jāņa pļaušanas neprasmi Jānis uzvar derībās par to.
•Penāk, Aijas un Jāņa pirmais skūpsts, tas ir kaislīgs pilns un Jānis vēlas to atkārtot. No laimes Jānis pat baidās elpot, lai neiztraucētu šo burvīgo mirkli. Abi kā apreibuši.
•Saimniece prasa Jānim par zīmīti, kuru Ieva esot viņam rādījusi. Jānis isamelo un saimniece meiteni padzen no Lapām, jo saimniece domā, ka viņa melo. Aija pasaka Jānim, agrāk atrasta vēl viena vēstule, kuru Marija rakstījusi saimniekam.
•Kad saimnieks ieiet pie Jāņa un paņem atrasto zīmīti, saimnieks ir ļoti priecīgs un iedod dziesmu, lai ir ko citiem rādīt, ja prasa.
•Līgo svētkos Jānis no Pētera saņem sudraba rubli un sieru par darbu Pēterienes vietā, jo bija apsolītska solīts.
•Jānis un Aija sāk pavadīt naktis kopā.
•Jāņu rītā atnāk Jāņa, vēlāk arī Jozas māte un uzzina kā viņiem klājas. Jānis atdod viņai naudu, jo viņa lūdz, kaut gan pašam bija savi plāni kā tērēt.
•Aija atklāj patiesību par zīmīti, jo viņas ir radinieces, ziņa saimnieci sadusmo, bet Aija Jānim neatvainojas Saimniece par to ir ļoti dusmīga uz Jāni. Ieva atgriežas. Atkal klačojas un pasaka Jānim izstāsta, ka redzējusi Miķeli kopā ar kādu veco kalponi Poģeni. Mēļo, ka tie gribot laulāties.
•Bet laulājas pavisam citi – Aija aiz mantkārības gatavojas kāzāma r veco Gladaru. Tas satuvina Jāni un Miķeli.
•Pēc Jēkaba dienas Jānis tiek uz tirgu, jo palīdz saimniekam dzīt bulli. Miķelis aizmūk uz krogu, jo grib dzer par Aijas atraidījumu.
•Jānis par buļļa atdzīšanu ir nopelnījis naudu un nopērk Aijai kāzu dāvanā grāmatu. grāmatu.
•Aijas kāzās Jāņa māte palīdz virtuvē. Jānim jāgana arī šajā dienā un pa gabalu redz kāziniekus. Aija plūdz lai Jāni nomaina Poģene un viņa ierodas kāzās, lai uzdāvinātu grāmatu un vīram tabakas maku, kuru kādreiz Aija šuvusi viņam. Jānis protams ļoti cieš un pārdzīvo, lai gan kāzu dienā izrāda vienaldzību. Vissāpīgāk, ka Sākoties dejām Aija nodejo garām Jānim, uzmetot tikai vienu acu skatuienu.
•Lai ieriebtu Aijai sagriež vīram svārkus un neatvadās, kad Aija ar savu vīru brauc prom uz jaunajām mājām. Arī Miķelis ir bēdīgs un aizvainots.
•Vēlāk lasītājam tiekpateikts, ka Miķelis apprecējies. Un, ka Aija dzīvo ļoti nabadzīgi, audzina trīs meitas, bet ir ļoti nevīžīga. Vēl ceļā sastaptais stāstnieks dzirdējis, ka Ieva esot pieaugusi un esot čakla, kārtīga meitene.
2. daļa „Atbalss”
•Jānis jau ir pieaudzis, kļuvis par jaunu vīrieti, kļuvis citāds, atbrauc ciemos pie vecākiem, kuri par to priecājas. Atved dāvanas – lakatu mātei un tabakas maku tēvam. Mājās, kur mitinās Jāņa vecāki, dzīvo arī Ieva, kas no sīkas un ļoti pļāpīgas meitenītes nu jau izaugusi par skaistu un čaklu meitu, kas viņa iemīlējās (Jānī), kurš kādu laiku bija strādājis Rīgā dažādās gumijas rūpnīcās. Ieva atnes viņam ūdensrozes.
•Bieži atceras par vasaru kopā ar Aiju
•Saimniecībā ir arī saimnieku jaunākā meita Olga ar ko kopā lasa ābolus. Viņas vīrs Ludis ir bagāts, jo viņam pieder dzirnavas.
•Jānis izdomā iet uz krogu, bet Olga ierosina viņu un viņas brāli iet pastaigāties. Olga un Jānis staigā sadevušies rokās. Saimniece priecājas, ka Jānis palīdz strādāt. Jānis ar Ievu nesarunājas, bet guļ vienā klētī, nerunā jo meitene ir greizsirdīga uz saimnieku jaunāko meitu. Dusmojas arī par to, ka saimniece un Jāņa māte ir pret Jāņa un Ievas attiecībām.
•Arī pats Jānis, par lai arī mātei nepatīk, pret Ievu izturas mīļāk, ļaujot noticēt, ka viņu jūtas ir abpusējas
•Bet vairāku notikumu un nejaušību dēl Jānis atkal satiek Aiju ar kuru agrāk bija apmāts ( jo Jānim bija jādodas pie Pakalniem, kuriem blakus tagad dzīvoja Aija).
•Cerēja, ka spēs viņai pretoties, bet kad uzzināja par vecā Galdara nāvi vairs nespēja valdīt prieku un nolēma Aiju apciemot, pēc tam saprata, ka grib dzīvot kopā.
•Kad devās pie viņas domāja, ka spēs palikt vienaldzīgs, bet satraukumā nespēja atraidīt, pet priecājās par Galdara nāvi, Aijas brīvību,. Kas tiks viņam (mīlestība viņu padarīja savtīgu). Aija viņu pieņēma, jo viņai cita neviena nebija (piekrīt, lai arī, Jānis var piedāvāt tikai sirdi, bagāts viņš nav). Vinš uzdāvināja Aijas 3 meitām sarkanus lakatiņus, kāds Aijai bija jaunībā, jo viņam bija nostalģiskas atmiņas.
•„Ziema”
•Tēlota Jāņa un Aijas nelaimīgā kopdzīve, kurā Jānis cenšas, lai dzīvotu labi, bet nejūt mīlestību no Aijas. Valda trūkums un nesaskaņa, un nevērība, bet Jānis vēl aizvien to nemana, jo mīl Aiju. Bet Aija viņu uztver pašsaprotami.
•Ap Ziemassvētkiem Jānis sāka pamanīt nekārtību, nevīžību un nevērību, kas valda viņu mazajā mājiņā, viņš bija kā pamodies no sapņa Saprot, ka iedomājies Aiju kā ideālu tēlu, bet tuvumā viņa atklājas citāda. („Mīlestība tikai tik ilgi ir īsta, kamēr tā ir pilnīgi akla. Tiklīdz mēs neredzam pie sava mīlas objekta vienīgi slavējamas īpašības, mīlas zelta krāsa jau ir nokritusi. Mēs skatām kailu patiesību, un tā mums sagādā daudz vilšanos.”) Viņam tagad Aija šķiet pat aprobežota, bet agrāk tas netraucēja.
•Jānis devās cirst kokus uz mežu, bet kad Aija viņu uz atvadām skūpstīja, viņš nejuta mīļumu, tikai pienākumu. Krīt izmisumā, jo jūt tukšumu sevī, tāpēc sāk domāt par pašnāvību, jo Pakalni viņu izsmej par to, ka viņš savu nevīžību noveļot uz Aiju, bet pats esot spēka pilnbriedā un vienkārši tāpat Aiju pamest nespētu.
•Tikmēr Ieva vēlas lai Jānis pavada ar viņu visu mūžu, kad viņš ir blakus, jūtas laimīga. Lolo ilūziju par kopīgu nākotni (tāpat kā Jānis par nākotni ar AIJU).
•Arī 2. daļā Jāņa jūtu pasaule ir piesātināta. Netrūkst ne sāpju, ne cerību. Viņš ilgojas pēc pretmīlestības no Aijas puses, kamēr Ieva to gaida no viņa Ieva izjūt patiesas ilgas pēc Jāņa. Pat kļuvusi nopietnāka. Vīlās, kad ar Jāni gāja baznīcu un tur Jānis ieraudzīja Aiju. Jūtas pret Aiju aizvien atgriezās, bet viņš sevi par to nosodīja. Vēlāk Jānis saprata, ka nespēs nevienu mīlēt kā mīl savu, savu sievu, arī pēc kopīgas nakts, Jānis bija laimīgs, ka izlēmis savu dzīvi saistīt ar Aiju, nevis kādu citu, (bet patiesībā viņš mīlēja tikai viņas ārieni.) Kad Ieva uzzināja, ka Aija ar Jāni precas, viņa izdarīja pašnāvību, jo cilvēki sāka tenkot, ka viņa ir stāvoklī un gaida bērnu no Jāņa (tenkoja, jo viņa zaudēja samaņu uzzinot par Jāņa un Aijas plānotajām kāzām).
•Kādā vakarā Aija Jānis sagaidīja nelaipni, jo aiz krāsns slēpās Juris, Aija neatzina, ka viņš būtu tās mīļākais. Viņi salabst. Vēlāk Jānim pasaka, ka gaida bērnu, bet Jānim ir aizdomas, ka Tēvs ir Juris. Mazākā Aijas meita nodod māti, pasakot, ka Juris bieži ciemojas, kad Jāņa nav mājās.
•Jānis nekur nerod mieru, nevar piedot sievai, sāk viņu ignorēt, viņa atzīstas, ka tikusies ar Juri, bet par nodevību sit bērnus, Jānis pasargā. Jānis vakarā aiziet uz krogu, lai Aija gaida un mokās pārmetumos. Izdodas, viņa gaida pie loga.
•Pēdējais piliens abu attiecībās ir govs nāve un tas, ka Pakalni atsakās Jānim aizdot zirgu, ko visu laiku devuši, bet tie apvaino, ka pats nevar pagādāt, iet pie citiem kaimiņiem uz lazdām, bet neaiziet piedzeras un pārgriež vēnas. Mirdams, sapņo par Aiju jaunībā. Viņa ienāk un redz, ko viņš ir izdarījis.
