Jānis Veselis

Dzīves gaita šaisaulē viņam nebija gara — tikai 66 gadi. Mūžs iesākās Dienvidsusējas plūdu ūdeņu apšalktā vietā 1896. gadā Berets pagasta Āriņos. Pēc toreizējā laika rēķina vēl bija marts, bet mūsdienu kalendārā jau aprīlis. 1910. gads. Āriņu rentnieka dēls Jānis, tāds četrpadsmitgadīgs pusaudzis, brauca ciemoties pie mātesmāsas uz Pleskavu. Viss bija pirmoreiz. Ceļojums zirga pajūgā cauri četriem pagastiem no Neretas uz Jakobštati. Pilsēta. Skats uz Daugavu un velkamu prāmi pāri celšanās. Iekāpšana vilcienā Zīlānu stacijā. Gan turp, gan atpakaļ braucot, apmešanās pie radiem Daugavmalas mājiņā, kur pie amatnieka Doriņa bija ieprecējusies Jāņa māsīca Minna. 1911. — 1913. Tā vairs nav īslaicīga tikšanās ar Jēkabmiestu, bet dzīvošana te divas ziemas diendienā. Jānis Veselis mācījies Neretas Andreja skolā un Jēkabpils pilsētas skolā. Skološanās laikā viņs ir attēlojis grāmatu “Teiksma par manu mūžu”. Ceļš no Neretas pagasta Āriņiem uz Doriņu māju Jēkabpilī šajos gados zirga pajūgā mērots vismaz piecpadsmit reizes. Skološanās iznāca pārāk dārga, tāpēc Jānis atgriezās mājās, mācības nepabeidzis. Kā daudzi tā laika jaunieši — plašas zināšanas apguva paša spēkiem. Aizrāvies ar patstāvīgām literatūras studijām.

1915. gads. Dun pasaules karš. Pēteris Veselis atkal veda savu dēlu uz Jēkabmiestu — šoreiz nodošanai cara armijā.