Jaunā ekonomika

Jauno ekonomiku veido četri „vaļi” – valsts ekonomikā un institucionālā bāze, izglītības sistēma, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un Nacionālā inovāciju sistēma, t.i., valsts politikai un mērķiem jābūt inovācijas un uzņēmējdarbību veicošiem. Taču jaunās ekonomikas nozīmīgākais balsts ir cilvēki un viņu spēja informāciju pārvērst zināšanās, radot zinātnes ietilpīgu produktu.

Tīkla ekonomikā materiāls vai intelektuāls īpašums vairākumā gadījumu tiks iegūts komerciālu darbību rezultātā, nevis maiņas ceļā. Materiālajam īpašumam, ka savulaik bija industriālās pasaules centrs, ekonomikā ar laiku tiks atvēlēta arvien mazsvarīgāka loma. Iespējams, ka uzņēmumi to vairs neuzskatīs par vērtību, bet vienkārši par operāciju veikšanas līdzekli, kuru ir izdevīgāk aizņemties, nevis iegādāties. Taču intelektuālais kapitāls ir jaunā laikmeta dzinulis un mērķis.Jaunajā ekonomikas sistēmā par vērtībām tiks uzskatīti jēdzieni, idejas un viedokļi, nevis lietas. Bagātības mērs vairs nebūs finansiāls kapitāls, bet cilvēka iztēle un radošās spējas.

Uzņēmumiem, kas darbojas telekomunikāciju un interneta jomā, ir radījusi jaunu jēdzienu „jaunā ekonomika” vai „tīkla ekonomika”, un var rasties iespaids, ka daļa no agrākajiem ekonomikas principiem un priekšnoteikumiem jaunā veida uzņēmumos nedarbojas. Internetā uzņēmumu augstā biržas vērtība ir devusi vēl papildu iemeslus jēdziena „jaunā ekonomika” lietošanai. Tomēr jēdzieni ir neprecīzi un tiek izprasti dažādi.

Ekonomikas mehānismi un priekšnoteikumi pamatā ir palikuši nemainīgi. Tie, kas iegulda līdzekļus, vēlas saņemt peļņu no investīcijām, un peļņas apjoms tāpat kā agrāk ir atkarīgs no tā, cik naudas uzņēmums plāno nopelnīt.