Jaunajos laikos valdīja uzskats, ka viduslaiki bija „Tumšie laiki”

Viduslaikos risinājās daudzi kari. Vislielākais no tiem bija Simtgadu karš (1397. 1453.g.), tas ilga vairāk kā simts gadus un nevarētu teikt, ka tam bija kara vērts izcelšanās iemesls. Šis karš izraisīja citu karu Sarkanās un Baltās rozes karu (1453. 1485.g), kā arī 30 gadus ilgus pilsoņu karus Anglijā. Bet arī šie vēl nebija vienīgie, vēl bija Husītu kari (1419. 1436.g.), kuri bija vērsti pret pašu baznīcu un iestājās par Čehu tautas tiesībām, un Konstantinopoles ieņemšana. Tas viss paņēma daudzu cilvēku dzīvības, iznīcināja pilsētas, daudzus mākslas darbus, kultūras pieminekļus un atstāja paliekošas sekas visā tālākajā pasaules attīstībā.

Visvairāk visi šie kari atspoguļojās uz cilvēku dzīves apstākļiem. Pilsētās aptuveni 40 80% no visiem iedzīvotājiem bija nabadzīgi cilvēki un ubagi. Tāpēc ļoti daudzi cilvēki mira no trūkuma, jo pārtikai viņiem vienkārši nepietika līdzekļu, un slimībām, jo tajos laikos medicīna nebija visai attīstīta, tāpēc dažbrīd nebija iespējams izārstēt pat visniecīgākās slimības. Piemēram, lipīgu, nāvējošu slimību slimnieki tika izsūtīti no sabiedrības izolētām vietām, kur sagaidīja savu nāvi. Tādejādi nāve jau cilvēkiem nelikās briesmīga, drīzāk jau tik pierasta, ka sāka jau uzskatīt, ka tā nav visa beigas, ka pēc tās tu nonāc citā pasaulē.

Vislielākā un iznīcinošākā slimība bija Lielais mēris (1347. 1350.g.). To galvenokārt izraisīja lielais bads, straujā ekonomiskā attīstība, kas veicināja ceļošanu un jūras satiksmes attīstību, un epidēmijas.