Latvijas Universitāte
Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte
Pedagoģijas nodaļa
Veselības mācības un sporta pedagogs
Nepilna laika neklātienes
3.kursa studentes
Referāts
Studiju kursā– Ievads sociālajā pedagoģijā
Pusaudžiem un jauniešiem ar deviantu uzvedību.
Studiju kursa docētājs-
Doc.,Dr.paed. A. Raževa
Rīga 2008
Jau no dzimšanas cilvēka uzvedību visvairāk veido viņa ģimene. Var mainīties ģimenes sastāvs vai ģeogrāfiskais novietojums, taču tā vienmēr paliek nozīmīga cilvēkam. Sociālo pieredzi bērns apgūst arī ārpus mājas (ar draugiem, skolā, masu pasākumos). Socializācijas process ietver ne tikai pasaules izzināšanu, bet arī un galvenokārt sociālo, tostarp tikumisko un juridisko, normu apgūšanu. Šajā procesā ir daudz stihiskuma, kas ietekmē personību, it īpaši tās veidošanas laikā. Stihiski radušās situācijas dažkārt ir pretrunā ar sociālajām prasībām, tāpēc rīcības veida izvēle nenobriedušai personībai nav viegla un prasa lielu atbildības izjūtu. Šobrīd bērnu un pusaudžu veiksmīga iekļaušanās sabiedrībā ir aktuāla, jo jaunās paaudzes nākotne, bez šaubām, ir saistīta ar valsts nākotni, tās garīgo un ekonomisko augšupeju. Bērnu un pusaudžu socializācijas pakāpe var būt dažāda, taču tā vēl nav pilnībā izveidojusies. Tāpēc viņu mijiedarbība ar sociālo vidi ir problemātiska un ir iespējami konflikti, kas bieži vien beidzas ar likumpārkāpumu, par kuru draud kriminālsods. Tikai uzceļot un iekārtojot slēgtas iestādes, kur ievietot bērnus un pusaudžus ar devianto uzvedību, lai viņi netraucētu sabiedrībai, nav iespējams samazināt pārkāpumu daudzumu. Šajā vecumposmā viņi aktīvi socializējas (veidojas tās tikumības izpratne un uzvedības modelis, kas nosaka pieauguša cilvēka uzvedību), un ilgstoša atrašanās slēgtās iestādēs viņus adaptē šiem apstākļiem. Pēdējā laikā sevišķi aktuālu nozīmi ieguva tādi jēdzieni kā resocializācija, uzvedības korekcija. Jaunās paaudzes izglītošana un audzināšana atbilstoši katra indivīda spējām un prasībām ir viena no likumpārkāpumu novēršanas iespējām. Tātad, jāmeklē veidi, lai nepilngadīgus likumpārkāpējus audzinātu ar pozitīviem piemēriem, pēc iespējas neatraujot viņus no ģimenes un normāla socializācijas procesa. Tādēļ, šajā darbā tiks aprakstīts veids, kā mēs varētu palīdzēt šāda statusa cilvēkiem, konsultējot, organizējot dažādas nometnes utt.
Sociālajam pedagogam jāstrādā ne tikai ar bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, bet arī ar viņu vecākiem, informējot, izskaidrojot, konsultējot, atbalstot, lai risinātu kopējas problēmas, uzvedības izmaiņas konkrētajā situācijā.
Paralēli strādājot, sociālajam, pedagogam, ar bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, tiek veikts izglītojošais darbs ar viņu vecākiem, veidota atbalsta grupa arī vecākiem, kuru bērni ir grupējumos. Šajā atbalsta grupā vecākiem būs iespēja tikties ar šādiem speciālistiem:
Psihologu
Sociālo pedagogu
Juristu konsultācijas
Kuri sniegs informāciju par šādām tēmām:
1) vecāku attieksme, bērnu audzināšana, stresa situācija.
2) ģimenes savstarpējās attiecības,
3) kādu vietu ģimenē ieņem bērns.
4) bērnu attīstības un vecumposmu īpatnības.
5) informācijas sniegšana par dažādu slimību ārstēšanu.
6) konsultēšana, izskaidro nepieciešamo darbību gaitu, ieteic labākos risināšanas variantus.
7) juridiska palīdzība, sniedz informāciju par likumdošanu konkrētajā jautājumā. [ 3, 139lpp]
Pēc atbalsta grupas apmeklējuma, vecākiem pastāvētu iespēja sadarboties ar sociālo pedagogu, speciālo pedagogu dažādu jautājumu risināšanā.
Sociālais pedagogs informētu vecākus par vasaras nometnes darbību, tas ilgumu un iespēju, ko pusaudži un jaunieši iegūs pavadot brīvo laiku nometnē.
Jauniešu atlase
Nometnē piedalītos pusaudži un jaunieši, kas ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem.
- Speciālais un sociālais pedagogs veic novērtēšanu, balstoties uz individuālajām pārrunām, testiem un saviem novērojumiem.
- Ja pusaudzis/jaunietis ir piekritis sadarboties, tad tiek slēgti sadarbības līgumi, pārrunāti noteikumi.
-Tiek izveidots individuālais plāns pusaudžu/jaunieša problēmu labākai risināšanai
-Līdzdalība brīvprātīga, uz savstarpēja līguma pamata
- Atlases procesā tiek apkopota informācija no kontaktpersonām par konkrēto pusaudzi/jaunieti, lai izvēlētos atbilstošākās darba metodes un atvieglotu pusaudžu un jauniešu iesaistīšanu esošajā jauniešu grupā.
Nometne pusaudžiem un jauniešiem ar deviantu uzvedību
Sociālo pedagogu, speciālo pedagogu šiem pusaudžiem un jauniešiem tiktu piedāvāta iespēja brīvo laiku pavadīt vasaras nometnē, brīvā dabā, prom no pilsētas, atsakoties no visām ērtībām un pārbaudot sevi grūtībās, ar kurām nāksies saskarties nometnes laikā.
Mērķis: Sekmēt jauniešu integrāciju sabiedrībā, piedāvājot pusaudžiem un jauniešiem profesionālu atbalstu savu iekšējo un sociālo problēmu izprašanai un patstāvīgai risināšanai.
Uzdevumi: Izmantojot dažādas metodes dot jauniešiem iespēju
- attīstīt spēju risināt savas problēmas sabiedrībai pieņemamā veidā
- pilnveidot sadarbības un komunikācijas prasmes
- veidot adekvātu pašnovērtējumu un celt pašapziņu
- attīstīt sadzīves prasmes un pašaprūpes iemaņas
Būtība: Radīt drošu vidi pusaudža/jaunieša integrācijas procesa sākuma posmam, lai iedrošinātu jauniešus neatkārtot savas iepriekšējās kļūdas un apgūt jaunu pozitīvu pieredzi – dzīvot saskaņā ar sabiedrībā vispārpieņemtām normām un vērtībām
Piedalās10 - 12 pusaudži/jaunieši, nometnes laiks 8 – 10 dienas.
Darba metodes
Iegūto zināšanu sasaiste ar nometnē notiekošo.
Komandas veidošanas aktivitātes.
Piedzīvojumu terapija.
Izdzīvošanas spēles.
Darbības procesa izvērtēšana (plusi un mīnusi).
Pat visniecīgākā sasnieguma atzinīga novērtēšana.
Klusuma brīži sevis sakārtošanai.
Kopīgu tradīciju ieviešana un kopšana. Aizvadītās dienas izvērtēšana.[2, 59lpp]
Sagaidāmie rezultāti
Sekojošu sociālo prasmju apgūšana:
- sadarbošanās ar apkārtējiem;
- sevis novērtēšana;
- domāšanas attīstība;
- savstarpēja uzticēšanās;
- komunikācija;
- konfliktu risināšana.
Nometnē pusaudži un jaunieši mācās apgūt sociālās un saskarsmes prasmes, kas būs nepieciešamas viņu ikdienas dzīvē un saskarsmē ar apkārtējo vidi un sabiedrību.
Lai šāda nometne varētu sekmīgi pildīt noteiktos uzdevumus, tam ir nepieciešams kvalificēti un atbilstoši profesionāļi.
-Trīs pedagogi (sporta, vizuālās mākslas, speciālais pedagogs), kas diendienā ir kopā ar pusaudžiem un jauniešiem realizēt idejas, īstenot tās, pilnveidot ikdienā nepieciešamo dzīves prasmju un iemaņu apguvi.
- Sociālais pedagogs, kas realizē programmas izglītojošo daļu un individuālo padomdošanu
- Psihologs, kas konsultē pusaudžus un jauniešus, par viņus interesējošiem jautājumiem.
Speciālais pedagogs
- Notiek plāna realizācijas pārraudzība, pusaudža/jaunieša attīstības dinamikas(ar vērtību skalas palīdzību) novērtēšana.
- Speciālais pedagogs jaunieša interesēs sadarbojas ar sociālo darbinieku, psihologu, ar pusaudžu/jauniešu vecākiem un citiem speciālistiem.
- Kas lielāko daļu ir kopā ar pusaudžiem un jauniešiem, mācot un rādot viņiem ikdienā nepieciešamās lietas – ēst gatavošana, apģērba uzturēšana kārtībā, personīgā higiēna.
- Katru dienu, vakarā, kad pusaudži un jaunieši ir sapulcējušies, speciālais pedagogs neformālā veidā pārrunā dienas notikumus, un plāno nākamās dienas darbus. Šādās sarunas parādās jaunieša iekšējās problēmas, bažas, bailes, vai prieks, lepnums par paveikto.
- spēciālais pedagogs sarežģītāku problēmu gadījumos sadarbojas ar psihologu un pedagogiem.[1, 137lpp]
1.diena – nometnes dalībnieku savstarpēja iepazīšanās.[4, 35lpp]
Mērķis: iepazīstināt nometnes dalībniekus savstarpēji un ar nometnes darbiniekiem.
Metodes :iepazīšanās, pārrunas, sadarbības spēles.
Ugunskura kurināšana, nakts dežūru grafika sastādīšana, lai ugunskurs neizdziest līdz rītausmai.( 1-pieaugušais un 1-grupas dalībnieks), visam nometnes laikam.
2.diena – apkārtnes iepazīšana.
Mērķis: iepazīstināt nometnes dalībniekus ar apkārtni.
Metodes: pārrunas, sadarbības spēles, rotaļas.
Malkas sagatavošana vakara ugunskuram (katru vakaru nometnes laikā), kopīga ēdiena gatavošana.
3.diena – Latvijas daba.
Mērķis: sekmēt dalībnieku zināšanas par Latviju.
Metodes: pārrunas, individuālais darbs, grupu darbs.
Spēle „Zini un mini”
4.diena – uzvedība.
Mērķis: sekmēt nometnes dalībnieku izpratnes veidošanos par deviantas, delikventas uzvedības cēloņiem un izpausmēm.
Metodes: pārrunas, prātavētra, darbs grupās.
5.diena - sociālās lomas un stress.
Mērķis: sekmēt nometnes dalībnieku priekšstatu veidošanos par personas sociālajām lomām, apzināties faktorus, kas šos procesus ietekmē.
Metodes: lekcija, prātavētra, darbs grupās, grupas darbu prezentācija,
6.diena – pašapliecināšanās.
Mērķis: sekmēt dalībnieku izpratni par pašapliecināšanos.
Metodes: individuālais darbs, pārrunas, lomu un uzdevumu sadale.
Nakts pārgājiens
7.diena – izdzīvošana mežā
Mērķis: veicināt atbildības sajūtu un izdzīvošanas prasmes.
Metodes: pārrunas, piedzīvojumu atspoguļošana, darbs komandā.
Pārrunas, diskusija par pārgājiena rezultātiem.(plusu un mīnusu –izvērtēšana)
8.diena – kopīgas vakariņas.
Mērķis: sekmēt savstarpējo attiecību veidošanos starp nometnes dalībniekiem.
Metodes: iegūto zināšanu sasaiste ar nometnē notiekošo, visniecīgāko sasniegumu atzinīga novērtēšana, darbības procesa izvērtēšana (plusi un mīnusi)
9. diena – kopīgs atpūtas pasākums
Mērķis: pozitīvo emociju veicināšana
Metodes: rotaļas, atrakcijas, stafetes, diskotēka
10.diena – nometnes noslēguma diena, atgriešanās mājās. [5, 4lpp]
Pēc atgriešanās mājās
Speciālais pedagogs sadarbībā ar jauniešiem meklē iespējas pilnvērtīgai brīvā laika organizēšanai un pavadīšanai – sporta nodarbības, pārgājieni u.c.
Ieteikumi valsts mērogā
plašākas korekcijas klašu izveidošanas un individuālās apmācības realizēšanas iespējas (mazāk birokrātijas, atbilstošus štatus, piemaksas, korekcijas klases ar mazāku bērnu skaitu lauku skolās, saglabājot valstī mazās skolas. Nodrošināt speciālā pedagoga štata vietu katrā rajonā (piešķirot valsts mērķdotācijas finansējumu), psihologs būtu skolā nepieciešams skolā katru dienu. Lauku skolās sociālie pedagogi varētu būt pašvaldībās.
nodrošināt skolas ar kvalificētiem pedagogiem, sociālajiem pedagogiem, psihologiem, un speciālajiem pedagogiem;
valsts līmenī jāveido sistēma, kas nodrošinātu korekcijas darbu ar šiem bērniem jau pirmsskolas izglītības iestādēs;
organizēt korekcijas klases jau pēc 1.kl. beigām;
skolās primāri atbalstīt praktiska rakstura interešu pulciņus un jaunrades nometnes (vairāk izklaides).
Pieredzes apmaiņas pasākumi, sadraudzības vakari ar citām valstīm, kurās tiek organizēts darbs ar bērniem, pusaudžiem un jauniešiem.
1.G. Svence,Attīstības psiholoģija, zvaigzne, 1999. 156 lpp.
2.Dž. Boulbijs, Drošais pamats, Rasa ABC, 1998. 198 lpp.
3.A. Valtneris, cilvēka fizioloģija, Zvaigzne ABC, 2004. 251 lpp.
4.L. Kurzemniece, sports, Zvaigzne ABC, 2005, 47 lpp.
5.L. Kurzemniece, skolēnu patstāvīgais darbs sportā, Zvaigzne ABC, 2005, 48lpp.
6.www.stradini.lv
