Jauniešu personības īpatnību ietekme

Zinātniskā darba materiālu vākšana man sagādāja diezgan lielu interesi, jo pati esmu jauniete, kam būs jāizvēlas turpmākā profesija. Vēl nesen domāju, ka izvēlēties sev piemērotu profesiju ir pavisam viegli, bet tagad esmu sapratusi, ka tā nemaz nav.

Veicot šo pētījumu, esmu iepazinusies arī ar jauniešu vecumposma psiholoģiju.

Lai varētu uzzināt populārākās jauniešu profesijas izvēles, esmu veikusi aptaujas, testu un anketēšanu kādā ģimnāzijā. Tās rezultātus jūs varēsiet aplūkot darba otrajā daļā.

Rezultāti liecina, ka jaunieši, kuri strādā, retāk kavē mācības un retāk izdara disciplīnas pārkāpumus, viņiem ir lielāka mācīšanās motivācija, jo viņi ir iepazinuši darba tirgu un iespējas realitātē. Tas palīdz saprast naudas vērtību, veicina patstāvības nostiprināšanu.

Latvijā jauniešu izvēli nosaka materiālās iespējas, vecāku ietekme, profesijas prestižs. Joprojām populāra ir psihologa profesija. Katrā nākamajā desmitgadē var mainīties dažādu profesiju un nodarbību prestižs. Psihologi atzīst, ka jauniešu attīstības periodā arvien lielākas individualizācijas ietekmē izpaužas, formējas arī noteikti tipi, formējas rakstura iezīmes, bet vispārinot var izdalīt 2 tipus:

1. Tie, kuri attīstās bez īpašām, ārēji novērojamām krīzēm, t. i., vienmērīgāk;

2. Tie, kuru attīstībā ir ”vētras un dziņas”, konflikti ar apkārtējiem, krīzes;

1. tips ir vairāk konformistisks. Jaunieši vairāk balstās uz to, ko par viņiem teiks citi, uz autoritātēm, tiecas būt līdzīgi citiem, ir mazāk neatkarīgi un patstāvīgi. Stresainās situācijās reti spēj pieņemt patstāvīgu lēmumu. Ar vecākiem šiem jauniešiem ir labas attiecības.

2.tips jaunībā ilgi meklē savu ceļu. Viņi nespēj atbildēt par savu rīcību, ir neprognozējami, mēdz lietot alkoholu. Viņi nemēdz kādam ilgi pieķerties, neko neuzskata par obligātu. Viņi noliedz vecāku dzīvesveidu.

Jauniešu vecums – būtisks posms intelektuālo spēju attīstībā. Jauniešu domāšana kļūst arvien intelektuālāka, abstraktāka un patstāvīgāka. Jaunieši spēj vienai problēmai atrast vairākus risināšanas veidus. Jauniešos novēro spējas mainīties, pieņemt lēmumu pašiem.

Jauniešu periodā emocijas ir saistītas ar visiem izziņas un saskarsmes procesiem kopumā. Par emocionāli sensitīvāko periodu jauniešiem psihologi uzskata 15. gadu vecumu, skolā tā ir 10. klase. Tieši šajā periodā skolēni visvairāk aiziet vai tiek izslēgti no skolas.

Psiholoģijā vecumu no 15. –18. gadiem uzskata par agrīnās jaunības vecumu. Agrīnā jaunība sakrīt ar vecāko skolas vecumu. Fiziskās attīstības nozīmē šis periods ir vienmērīgāks nekā pusaudžu vecums. Šajā vecumā vērojams intensīvs fiziskā spēka pieaugums. Turpinās smadzeņu attīstība. Visas šīs fiziskās īpašības nosaka vecāko klašu skolēna gatavību fiziskām un garīgām slodzēm. Fiziskā attīstība labvēlīgi ietekmē iemaņu un prasmju veidošanos darbā un sportā, līdz ar to nodrošina plašas nākamās profesijas izvēles iespējas. Jaunība ir pārejas periods no fiziskā brieduma uz sociālo briedumu. Agrīnā jaunība tātad ir it kā “ trešā pasaule “, kas pastāv starp bērnību un pieaugušā vecumu.